Novembra sākumā aizvadītās ASV prezidenta vēlēšanas Donaldam Trampam atstājušas rūgtu pēcgaršu. Nespēja atzīt vēlēšanu rezultātus un Džo Baidena uzvaru šobrīd novedusi līdz tiesas procesam. Trampam mēģinot pierādīt, ka vēlēšanu rezultāti lielā apmērā falsificēti par labu demokrātu uzvarai šajās vēlēšanās, tiek apšaubīts ne tikai vēlēšanu rezultāts, bet arī fundamentāli demokrātijas principi un normas.
Norādot uz pārkāpumiem balsu skaitīšanas un balsošanas procesā, Trampa vēlēšanu štābs veidojis pamatu, lai apšaubītu ne tikai Džo Baidena uzvaru, bet jebkuru vēlēšanu rezultātu, kur uzvarētājs ir pretinieka kandidāts. Šaubas tiek sētas ne tikai par 2020. gada vēlēšanām, bet arī par to, vai Amerikas balsošanas sistēma – Amerikas demokrātijas pamats – ir leģitīma.
No tā izriet problēma ar nepilnvērtīgas informācijas izmantošanu. Proti, mūsdienu informācijas pārbagātības laikmetā vienveidīgas, no vienpusējiem avotiem nākušas informācijas izmantošana var novest pie potenciāli negatīvām sekām. Informācijas kanāli faktiski atļauj katram patērētājam pielāgot savus informācijas avotus personīgajiem uzskatiem, kas dezinformācijai paver iespēju iesakņoties un turpināties. ASV prezidenta vēlēšanas ir radījušas piemēru, kā vienpusējas informācijas izmantošana var kļūt par pamatu nepārdomātiem paziņojumiem, kuriem ir vistiešākā ietekme uz drošības situāciju.
Pret demokrātiju ar piesardzību
ASV šobrīd notiekošais ir fundamentāli svarīgs visiem to stratēģiskajiem partneriem. No vienas puses, varam vērot kā Tramps visiem līdzekļiem cenšas saglabāt Baltā nama atslēgas, no otras – redzam, kā tiek iedragāta uzticība ASV demokrātiskajai sistēmai un vājinātas valsts institūcijas. Otrais faktors ir īpaši izceļams, jo tas ietekmē ne tikai ASV, bet nākotnes kontekstā var ietekmēt demokrātijas stabilitāti un uzticību tai arī citās valstīs, tostarp Latvijā.
Šajā kontekstā īpaši svarīga ir informācijas loma. Piemēram, Slovēnijas premjers Janezs Janša 4. novembrī savā sociālā tīkla “Twitter“ kontā apsveica Trampu ar uzvaru prezidenta vēlēšanās vēl pirms oficiālo rezultātu izziņošanas un balsu saskaitīšanas visos štatos. Slovēnijas premjera aktivitāte izsauca nosodījumu no vairākiem Eiroparlamenta deputātiem, tai skaitā Eiropas Komisijas viceprezidenta Josepa Borela, norādot, ka šādi pāragri paziņojumi izrāda necieņu pret ASV vēlētāju balsīm un demokrātiskām vērtībām.
Slovēnijas premjers ne tikai pāragri apsveica Trampu, tādējādi paužot savu nostāju, bet asi kritizēja visu Džo Baidena pārstāvēto Demokrātu partiju par masveidīgu krāpšanos ar vēlētāju balsīm, izplatot virkni sazvērestības teoriju par ASV prezidenta vēlēšanu procesu. Galēji labējā Slovēnijas premjera Janšas apgalvojumi tika izplatīti arī slovēņu ziņu aģentūras “Nova24″, kas atbalsta Janšu, veidotā sižetā.
Janša nav slēpis savu atbalstu Trampam, aktīvi uzsverot, ka bijusī pirmā lēdija Melānija Trampa dzimusi un augusi Slovēnijā. Šobrīd Slovēnijas premjerministrs joprojām atrodas amatā un nav komentējis notikušo, ne arī apsveicis Džo Baidenu ar viņa ievēlēšanu ASV prezidenta amatā.
Līdzīga situācija notikusi arī Igaunijā. Igaunijas Iekšlietu ministrs Marts Helme 9. novembrī paziņoja par atkāpšanos no amata dienu pēc tam, kad bija publiski komentējis ASV vēlēšanu procesu. Bijušais Igaunijas Iekšlietu ministrs Helme radio intervijā Džo Baidenu un viņa dēlu Hanteru Baidenu nodēvēja par “korumpētiem personāžiem”. Helme preses konferencē norādīja, ka šādu lēmumu pieņēmis, jo esot noguris no Igaunijas preses, kura tiražējusi melus, kā arī norādīja, ka nav “pateicis neko tādu, kas varētu apdraudēt Igaunijas nacionālo drošību, un ko jau nebūtu paziņojuši ASV mediji”. Bijušais Iekšlietu ministrs vairākkārtīgi uzsvēra, ka nevienam nav tiesību, pat ne prezidentei, premjeram un valdībai, ierobežot viņa vārda brīvību un aizliegt paust apgalvojumus, kas atspoguļo viņa uzskatus un viedokli.
Vēlēšanu atbalss Latvijā
Arī Latvijas informatīvajā telpā ASV vēlēšanu atbalsis nav palikušas nesadzirdētas. Piemēram, portālā “Diena” 6. novembrī publicēts viedokļa raksts, kura autors izteicis pārdomas par notiekošo ASV prezidenta vēlēšanu rezultātu iznākumu un tā apstrīdēšanas procesu. Raksta autors norāda, ka “notikumu gaitā neatstāj tikpat kā nekādas šaubas, ka svārstīgajās pavalstīs pārkāpumi vēlēšanu iecirkņos ir masveidīgi, bet Baidena uzvara – atklāti apšaubāma”.
Šāds apgalvojums, līdzīgi kā Trampa paustā retorika kopumā, savā būtībā ir nepatiess. Nav faktu, kas pierādītu, ka svārstīgajos štatos būtu notikuši fundamentāli pārkāpumi vēlēšanu norisē. Tā, piemēram, Trampa pieprasītais balsu pārskaitīšanas audits Džordžijas štatā, kurā vēsturiski lielākais atbalsts sniegts republikāņu kandidātiem, nemainīja rezultātu iznākumu. Reizē jāuzsver, ka nav pamatotu faktu, kas ļautu apgalvot, ka Džo Baidena uzvara būtu “atklāti apšaubāma”.
Tramps vairākkārtīgi norādījis, ka viņa uzvara vēlēšanās ir “nozagta” un teju kuru katru brīdi tiks publiskoti pierādījumi, kas šos apgalvojumus apstiprinās. Taču šādi pierādījumi nav publiskoti, turklāt balsu pārskaitīšana vairākos štatos jau pierādījusi, ka Baidens atradies vadībā pamatoti. Papildus vērts atzīmēt, ka pierādījumi par pārkāpumiem balsu skaitīšanā ir tikai pirmais solis, jo vēl nepieciešams pierādīt arī to, ka pārkāpumi notikuši tik lielā mērogā, ka ir ietekmējuši vēlēšanu iznākumu.
Lai arī konkrētā raksta autors pauž šķietami subjektīvi viedokli, interesants ir raksta pēdējais citāts: “Rezultātā atliek cerēt, ka ASV pieaugošās problēmas pārējo pasauli skars iespējami mazāk, cik nu tas ir iespējams, ņemot vērā Savienoto Valstu joprojām iespaidīgo lomu globālajā politikā un ekonomikā. Kā arī ar nožēlu vērot, kā no skatuves noiet valsts, kura vēl pavisam nesen bija varenākā impērija cilvēces vēsturē un iedvesmojošs piemērs pārliecinošam vairākumam pārējās pasaules.”
Lai atspēkotu šo citātu, primāri svarīgi minēt, ka, lai arī ASV loma pasaulē jau vairāku gadu garumā mainās, ASV vairs neesot tam globāli spēcīgākajam spēlētājam kā šī gadsimta sākumā, tā joprojām ir stratēģiski svarīgs partneris. Īpaši uzsverama aizsardzības dimensija, kura Latvijai, kā NATO dalībvalstij, garantē stratēģiskā sabiedrotā lomu ne tikai alianses ietvaros, bet arī Latvijas un ASV divpusējo attiecību kontekstā.
Ņemot vērā Latvijas ģeopolitisko situāciju un kaimiņvalsti Krieviju, NATO ir primārais Latvijas drošības garants, reizē ASV esot sabiedrotajam. Kopš 2015. gada Latvijā atrodas NATO spēku integrācijas vienība (NATO Force Integration Unit – NFIU), kuras mērķis ir veicināt NATO reaģēšanas spēku koordinēšanu un izvietošanu Latvijā, ja rastos tāda nepieciešamība. Šīs vienība praksē strādā pie tādu scenāriju izstrādes, kuri būtu nepieciešami, ja Latvijā sāktos militārs konflikts un būtu nepieciešama visu sabiedroto valstu mobilizācija, tai skaitā ASV.
Paralēles izteikumos iespējams vilkt arī ar Latvijas zināmo politiķi un bijušo Ventspils domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu, kurš gadu gaitā vairākkārtīgi negatīvi izteicies par Latvijas dalību NATO. 2018. gadā Lembergs preses konferencē medijiem izteicies, – neesot garantijas, ka ASV nevarētu izstāties no NATO un ka valsts būtu gatava sniegt palīdzību Latvijai, ja tas būtu nepieciešams. Līdzīgu retoriku vēstījumos par NATO un ASV lomu starptautiskajā sistēmā paudis Kremlis un ne viens vien Krievijas propagandas medijs.
2020. gada 3. novembra velēšanu kontekstā arī Krievija pauda nostāju par ASV vēlēšanu procesa norisi un to iznākumu. 5. novembrī Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova norādīja, ka ASV notikušais prezidenta vēlēšanu process izgaismojis daudzas nepilnības ASV vēlēšanu sistēmā, uz kurām vairākkārt ir norādījuši starptautiskie novērotāji, tostarp EDSO / ODIHR, un atzīti eksperti šajā jomā.
EDSO pārstāvis Maiks Dž. Links gan norādīja, ka, lai gan vēlēšanās konkurence starp abiem kandidātiem bijusi pietiekami sīva, ar lielu vēlēšanu darbinieku un pilsoņu iesaistīšanos, apgalvojumi par to sistemātiskiem trūkumiem ir nepamatoti un apzināti kaitē sabiedrības uzticībai demokrātijai un demokrātiskām institūcijām.
Krievijas nostāju par vēlēšanu rezultātu iznākumu pastiprināja Krievijas prezidenta Vladimira Putina vilcināšanās ar apsveikumu prezidenta amatā ievēlētājam Džo Baidenam. Krievijas prezidents norādījis, ka Krievijas oficiālajā rīcībā nav slēptu motīvu, proti, Baidens netiek apsveikts ar stāšanos amatā, jo vispirms ir jānokārto “formāli un juridiskie jautājumi”. Vilcināšanās apsveikt jaunievēlēto ASV prezidentu ir politiski pietiekami atklāts žests – Putins ir parādījis savu attieksmi pret vēlēšanās uzvarējušo demokrātu kandidātu. Reizē Krievija demonstrējusi arī savu attieksmi pret vēlēšanu norisi demokrātiskā valstī, apstrīdot ASV pilsoņu tiesības pašiem izvēlēties savu valsts līderi, kā arī apšaubot demokrātijas nozīmību un stabilitāti ASV.
Kāpēc Latvijai tas svarīgi
ASV ir Latvijas nacionālās drošības garants un stratēģiskais sabiedrotais. Trampa agalvojumi par vēlēšanu rezultātu falsifikāciju nav vien jautājums par Trampa uzvaru vai zaudējumu, tas ir plašāks jautājums par demokrātijas nostiprināšanu un stabilitāti ASV un tās sabiedroto valstīs.
Būtu jāatceras, ka demokrātijas pamatprincips ir brīva izvēle. Pieņemot vēlēšanu rezultātus, jebkura valsts signalizē pārējai pasaulei, ka līderis, kurš ir uzvarējis, tiek atbalstīts un akceptēts. ASV gadījumā Trampa apgalvojumiem, vismaz šobrīd bez redzamiem pierādījumiem, nav pamata. Pie šāda nosacījuma arī atsevišķu indivīdu aicinājumi izvērtēt vēlēšanu rezultātu likumību un nogaidīt ar Baidena apsveikšanu, ir klajš mēģinājums devalvēt ikviena sabiedrotā attiecības ar ASV, tai skaitā metot izaicinājumu nacionālajai drošībai.
Svarīgi ir ņemt vērā, ka stratēģiskās attiecības tiek veidotas starp diviem partneriem, līdz ar to ļoti liela nozīme ir sabiedrības vērtējumam par mūsu partneriem. Demokrātiskās valstīs sabiedrība deleģē valsts pārvaldi pieņemt lēmumus, attiecīgi sabiedrības noskaņojuma izmaiņas kļūst par pamatu valsts politikas izmaiņām.
Šādā kontekstā ir svarīgi pievērst uzmanību iekšējiem informācijas avotiem, kas veido sabiedrības noskaņojumu, proti, – gan medijiem, gan politiķiem. Līdz ar to aktuāls kļūst jautājums, kā tiek atspoguļoti mūsu sabiedrotie, kā arī Latvijas dalība starptautiskās sadarbības institūcijās.
Raugoties no drošības politikas viedokļa, Latvija kā maza valsts ir ieguvēja no sakārtotas starptautiskās sistēmas un sadarbības ar partneriem. Attiecīgi starptautiskās sistēmas un mūsu stratēģisko partneru ietekmes mazināšanās vai pat apzināta to diskreditēšana nozīmē Latvijas drošības situācijas pasliktināšanos. Tas arī skaidro Krievijas kritisko nostāju pret ASV prezidenta vēlēšanām – diskreditējot vēlēšanu procesu, tiek diskreditēta tās, kā partnera, jēga.
Tāpat būtiski atzīmēt, ka pašreizējā ASV prezidenta izteikumi ir radījuši augsni komentāriem Krievijā, ka demokrātijās valdot haoss, taču “sakārtotajā” Krievijā tāda nekārtība neesot iespējama.12 Saprotams, ka tas ir mēģinājums leģitimizēt Kremļa režīmu, mēģinot sabiedrībai demonstrēt Rietumu vājumu.
Tāpēc tik būtiski izrādīt veselīgu skepsi pret publiskajā telpā pieejamo informāciju, un izmantot informāciju no pārbaudītiem avotiem. To vēl atkārtoti pārbaudot, iespējams nodrošināt, ka korekti lēmumi tiek pieņemti ne tikai politiskā līmenī, bet arī sabiedrības iekšienē. Izplatot nepārbaudītu informāciju, šai informācijai tiek piešķirta zināma leģitimitāte un uzticība, ko sabiedrība izmanto sava viedokļa noformēšanā un lēmumu pieņemšanā. Tas atsaucas arī uz valsts spēju reaģēt uz drošības izaicinājumiem.