APPC podkāsta 3.epizode: Vai Putina laikā Krievijas ekonomikai ir cerība uz modernizāciju?

www.tvnet.lv

Kāpēc Putina sistēma nepieļauj Krievijas ekonomikas ilgtspējīgu attīstību? Kā Krievijas kapitāls var kļūt toksisks? Kādēļ tās valstis, kuras Krievija tur savā ietekmes lokā, nespēj attīstīties? Austrumeiropas politikas pētījumu centra (APPC) veidotā video podkāsta “ĀRPOLITIKA. KRIEVIJA. KOMENTĀRI.” 3. epizodē komentē ekonomists JĀNIS HERMANIS un politologs ANDIS KUDORS.

Putina sistēma kā tāda nepieļauj Krievijas ekonomikas ilgtspējīgu attīstību. Tas ir saistīts ar viņa tā dēvēto varas vertikāli, kas ierobežo Krievijas kā federatīvas valsts attīstību. Notikumi Habarovskā rāda, ka cilvēki ir neapmierināti ar Putina sistēmas darbību. Neapmierinātība reģionos ir pieaugusi. Tik daudzskaitlīgas demonstrācijas tik daudz dienu nevarētu izaugt situācijā, kur cilvēki ir laimīgi par savu labklājību, – situāciju Krievijā komentē politologs Andis Kudors.

Viņš norāda, – Putina sistēma daļēji nedarbojas arī tāpēc, ka tā ir Putina draugu oligarhu sistēma, kur nacionālie projekti bieži vien tiek īstenoti ar viņam pietuvinātu personu starpniecību un arī inovatīvā komponente ekonomikā atpaliek.

Dmitrijs Medvedevs 2009. gadā, paziņojot, ka ekonomika tiks modernizēta, pārsvarā runāja par ekonomiku, bet jau pēc neilga laika bija saprotams, ka bez politiskās modernizācijas ekonomiskā modernizācija arī nenotiks. Jo Krievijā nav neatkarīgas tiesu sistēmas. Pastāv tā saucamā tele justice jeb tele tiesiskums, kad augstāk stāvošas amatpersonas var piezvanīt tiesnešiem un noteikt, kādam jābūt spriedumam. Līdz ar to Ārvalstu investori nav droši, ka tiesās varēs aizstāvēt savu taisnību, – skaidro politologs.

Ekonomists Jānis Hermanis norāda – ja Krievijas vara pretendē uz lielvaras statusu, tad īstu priekšnosacījumu tam ekonomiskā ziņā nav. Ja skatās augsto tehnoloģiju eksportu vai ieguldījumus zinātnē, pētniecībā un izglītībā, tad pēc šiem rādītājiem Krievija krietni atpaliek no citām OECD valstīm un vispār neizceļas uz citu valstu fona. Arī citi indikatori, kā piemēram, korupcijas uztveres indekss, parāda, ka Krievija faktiski ir 3. pasaules līmenī, uzsver ekonomists.

Krievijas elite īstenībā labi saprot, ka enerģētikas sektors nav ilgtspējīgs un vajag kaut ko citu darīt. Viņi mēģina attīstīt lielos projektus, lai citas nozares veicinātu, bet beigās tas ir lemts neveiksmei, jo tiek īstenots caur pietuvinātām personām, nevis veicinot vispārēju biznesa kultūru. Un tā ir nelaime, ka vara baidās pazaudēt ietekmi un nerealizē visu potenciālu. Līdz ar to iedzīvotāju dzīves līmenis nav tik augsts, kā varētu vēlēties tik resursiem bagātā valstī, savā redzējumā dalās J. Hermanis.

Savukārt finanses, kas aizplūst prom no Krievijas mēdz būt toksiskas un ne vienmēr atstāj labvēlīgu ietekmi arī uz tām vietām, kurp tās aizplūst. Šis kapitāls faktiski ir Krievijas politikas instruments, kura mērķis nav veicināt attiecīgās valsts labklājību vai ekonomisko attīstību, bet drīzāk tas dod labumu kādai šaurākai personu grupai. Šo finanšu mērķis drīzāk ir destabilizēt vai veicināt atkarību no Krievijas ietekmes. Faktiski šis kapitāls ir Krievijas politikas turpinājums, ar visām izrietošajām sekām, – secina Kudors un Hermanis.

Runājot par notikumu prognozēm Putina 4. prezidēšanas termiņa ietvaros, Hermanis vērš uzmanību uz Baltkrieviju, kas “slīd ārā no Krievijas ķetnām” un Krievijas ģeopolitiskajām ambīcijām to pēc iespējas noturēt.

Tas ir ļoti īpatnēji, ka šīs valstis, kuras Krievija tur savā ietekmes lokā, gadu gaitā nav progresējušas, jo savstarpējā sadarbība nav vērsta uz to, lai veicinātu ekonomiskās reformas, tehnoloģiju attīstību. Tā ir tikai politiski lojālu satelītu uzturēšana, – secina Hermanis.