Oficiālā Krievija veic destruktīvas darbības Eiropas Savienības valstīs, kas vērstas uz to iekšējo sašķeltību un sabiedrības neuzticēšanos savai valsts pārvaldei. Kremlis organizē savas valsts iedzīvotāju informatīvo ietekmēšanu, kā arī aktīvi izplata dezinformāciju Rietumos. Nozīmīga daļa vēstījumu saistīta ar meliem par Krievijas ekonomisko “varēšanu” un citu valstu “nevarēšanu”. Vienlaikus Krievijas elite V. Putina valdīšanas laikā nav īstenojusi efektīvu valsts pārvaldi, kas strādātu savu līdzpilsoņu labā. Krievijas vara nav izmantojusi iespējas pārorientēt savu ekonomisko modeli uz starptautiski konkurētspējīgu alternatīvu un veikt nepieciešamās reformas. Tā secināts Austrumeiropas politikas pētījumu centra (APPC) jaunajā rakstu krājumā “Krievijas ekonomika: Putina 4. prezidentūras scenāriji” (The Russian Economy: Prospects for Putin 4.0).
Krievijas politiskais modelis paredz, ka valsts intereses tiek definētas, vadoties pēc šauras elites vajadzībām, kam pieder arī noteicošā loma valsts ekonomikā. Vladimira Putina varas sistēmas uzdevums ir aizsargāt un atražot šīs elites pastāvēšanu ilgākā termiņā, tāpēc valsts labklājība ir tikai instruments pie varas esošo personu varas saglabāšanā. Krievijas elitei nav motivācijas domāt par ekonomiskām inovācijām un “tehnoloģisko izrāvienu”, par ko 2018. gadā valsts prezidenta vēlēšanu kontekstā runāja Krievijas propagandisti, teikts pētījumā.
Rakstu krājumā teikts, – kad Putins kļuva par prezidentu, Krievija gandrīz 10 gadus piedzīvoja strauju ekonomisko izaugsmi, galvenokārt pateicoties ievērojamam naftas cenu pieaugumam. Šis samērā veiksmīgais periods ir ne tikai nodrošinājis Krievijas daļas pieaugumu pasaules ekonomikā (no 3,1 procentiem līdz 3,9 procentiem), bet arī paaugstinājis prezidenta Putina popularitāti. Tomēr turpmākā attīstība vairs nav bijusi tik pārliecinoša. Globālās finanšu krīzes ietekmē Krievijas ekonomika 2009. gadā samazinājās par 7,8 procentiem, kam sekoja mērenāks izaugsmes periods nekā gadsimta sākumā, skaidro pētnieki.
Grāmatā norādīts, ka Krievijai piemīt liels attīstības potenciāls un plaša dabas resursu bāze. Tiek lēsts, ka Krievijai pieder aptuveni 30 procenti pasaules dabas resursu. Vairākus gadus Krievijas ekonomikas makroekonomiskie rādītāji ir bijuši stabili: zems bezdarba un inflācijas līmenis, kā arī nesen papildinātie zelta un valūtas rezerves fondu krājumi ir ļāvuši izvairīties no ekonomikas kataklizmām, norāda rakstu krājuma autori.
Taču esošā varas sistēma kavē Krievijā īstenot ekonomisko modernizāciju, skaidro pētnieki, jo tai raksturīgs augsts korupcijas līmenis; valsts pārvaldes saistība ar organizēto noziedzību; valsts drošības dienestu izmantošana elites interešu aizsardzībai; valsts ietekmes īpatsvars ekonomikā, izspiežot privātos uzņēmumos; tiesiskais nihilisms, kas atbaida ārvalstu investīcijas.
Nozīmīga Krievijas federālā budžeta pozīcija pēdējos gados atvēlēta militārajiem izdevumiem. Līdz ar to cieš iedzīvotāju dzīves līmenis, jo pietiekami netiek finansēta izglītība un veselība, konstatējuši rakstu krājuma autori.
Pētnieki uzsvēruši arī to, ka Krievijas uz centru orientētās politikas rezultātā izveidojušās krasas dzīves līmeņa atšķirības starp Krievijas reģioniem. Reģionālā politika pārsvarā tikusi virzīta uz resursu koncentrēšanu centrā, lai nodrošinātu Kremļa kontroli un varu, novirzot valstī esošos resursus militarizācijai, agresīvai ārpolitikai un savas ideoloģijas stiprināšanai.
Pētnieki norāda, ka Rietumu valstīs pēdējo gadu laikā pietiekami kritiski nav novērtēts Krievijas izcelsmes kapitāls. Tam raksturīga cieša saikne un atkarība no Kremļa, no kā izriet arī šīs naudas turpmākie izmantošanas mērķi ārvalstīs. Kremļa ietekmes vairošanai tiek finansētas vairāku valstu politiskās partijas, domnīcas, universitātes, futbola klubi, labdarības projekti. Šādā veidā Kremlis nopērk atbalstītājus, kuri kļūst par Krievijas politikas advokātiem starptautiskajā līmenī. Kapitāla plūšana uz Rietumiem nodara būtisku kaitējumu arī pašai Krievijai, jo tas vairs netiek izmantots iekšējai infrastruktūrai, ekonomiskajai attīstībai un vispārējā labklājības līmeņa uzlabošanai. Šādā veidā Kremļa īstenotā politika ļoti dārgi izmaksā Krievijas iedzīvotājiem, skaidrots jaunajā grāmatā.
Pētnieki vērš uzmanību uz to, ka no Krievijas Eiropas virzienā plūst ne tikai pelēkā nauda, bet arī ar ekonomikas naratīviem piepildīta propaganda un dezinformācija. Ar dezinformācijas vēstījumu palīdzību turpinās regulāri centieni mazināt Baltijas valstu pilsoņu uzticēšanos savām valsts institūcijām un mēģinājumi vairot promaskavisku skatījumu uz ārpolitiku. Krievijas troļļi sociālajos tīklos un Kremļa kontrolēti mediji izplata vēstījumus par Baltijas valstīm kā “caurkritušām”, kuru “rūpniecība tikai sagrauta pēc PSRS sabrukuma”. Propagandisti mērķtiecīgi salīdzina Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ekonomisko sniegumu ar bagātākajām Eiropas valstīm, nevis ar citām bijušajām padomju republikām, kam klājas daudz sliktāk nekā baltiešiem, kuru ekonomikas aug un kuri vairākus gadus IKP pieauguma tempu ziņā bija apsteiguši arī daudzas Eiropas valstis. Tiek mēģināts vairot nostalģiju par “labajiem laikiem PSRS sastāvā”, norāda pētnieki.
Grāmatu izdevis APPC, apvienojot starptautisku autoru komandu – pētniekus no Krievijas, Polijas, Vācijas, Lietuvas un Latvijas. Mūsdienu Krievijas aktualitātes un tendences analizētas, izmantojot gan politoloģijas, gan ekonomikas pētniecības metodes.
Rakstu krājums tapis sadarbībā ar Fridriha Eberta fondu un Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā. Tas (angļu val.) brīvi pieejams šeit.