Kristīne Skujiņa-Trokša, Austrumeiropas politikas pētījumu centra asociētā pētniece
Nereti šķiet, ka dezinformācija publiskajā telpā ir sastopama vien plašsaziņas un sociālo mediju vietnēs. Savukārt no valsts institūcijām un amatpersonām mēs sagaidām atklātu un objektīvu informācijas apriti. Jāatzīst, ka ne vienmēr tas tā ir, jo īpaši autoritāra politiska režīma valstīs. Tajās tā sauktie mediji pilda ziņneša funkciju par labu valsts nedemokrātiskajam režīmam, realizējot politisko dienaskārtību un stratēģiju. “Atmaskots.lv” rubrikas rakstā skaidrojam, kādēļ dezinformācija ir stratēģija un kā oficiālie valsts avoti apzināti kalpo par vienu no maldīgas informācijas paudējiem.
Oficiāls, bet maldīgs brīfings
Katrā valstī neatkarīgi no politiskās sistēmas valsts institūcijas ar preses publikāciju un konferenču palīdzību, kā arī publikācijām interneta mājaslapās un sociālajos tīklos informē iedzīvotājus. To nereti mēdz saukt par “brīfingu”. Tas ir īpaši aktuāls informēšanas veids šobrīd, kad pasauli pāršalkusi nopietna veselības krīze, kuras laikā ziņojumi par ierobežojumiem un atvieglojumiem ir regulāri. Atšķirībā no demokrātisku valstu vides, kurā darbojas brīvi mediji, pārbaudot pausto informāciju un, ja nepieciešams, izgaismojot nepatiesību un melus, nedemokrātiskās valstīs mediji reti atmasko melus, drīzāk vēl pastiprina nepatieso informāciju, tādējādi kalpojot pastāvošajam režīmam, nostiprinot un popularizējot tā noteikto dienaskārtību.
Savā nesenākajā, 3. decembra, brīfingā Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve un preses sekretāre Marija Zaharova izteicās ne vien par Covid-19 izraisīto veselības krīzi un tās sekām, bet arī “NATO 2030″ ziņojumu. Par “NATO 2030″ ziņojumu Zaharova izteicās sekojoši: “Pievērsām uzmanību NATO “domāšanas procesa” piedāvājumam par to, “kā būt ar Krieviju”. Tam veltīta ievērojama daļa “NATO 2030″ ziņojuma, kuru sagatavoja “gudru vīru grupa” (..).” Tāpat tika minēts: “Vispirms nākas konstatēt, ka eksperti – “gudri vīri” – neizmantoja viņiem sniegto iespēju objektīvi izvērtēt pašreizējās Krievijas un NATO attiecību krīzes iemeslus un to, kāda loma tajā bija tuvredzīgajai alianses politikai.”
Tāpat oficiālā pārstāve noliedz, ka NATO ir veidojusi “drošības arhitektūru” pēc Aukstā kara, aicinot partnerībā Krieviju. Viss, kā brīfingā minēts, esot bijis tieši otrādi: “Tās ir neskaitāmas Krievijas iniciatīvas, kuras tika virzītas, lai izietu no krīzes, mazinātu spriedzi, izveidotu patiesi vienlīdzīgu Eiropas un eiroatlantisko drošības sistēmu, – alianse tās atraidīja vai vienkārši ignorēja.”
Tāpat Zaharova brīfinga laikā radusi iespēju atkārtoti pieminēt Krievijas it kā nevainīgo pozīciju uz visu citu valstu fona, sakot, ka “uz Krieviju tiek attiecinātas hibrīda rakstura operācijas, kuras virzītas pret “sabiedroto suverenitāti”, – kiberuzbrukumi, “valdības finansētas slepkavības”, saindēšanās ar ķīmiskiem ieročiem, politisks spiediens. Un to visu izstrādājuši NATO “gudrie vīri””.
Īsumā, viena brīfinga laikā Zaharova nonivelējusi NATO darbību pagātnē, kritizējusi alianses it kā neveiksmīgo stratēģiju tagadnes griezumā un sējusi šaubas par NATO uzdevumu un darbspējām nākotnē.
Neoficiāli oficiāla stratēģija
Dezinformācija, vienkārši izsakoties, ir maldīgas ziņas. Tādas regulāri tiek fiksētas dažādās informācijas platformās un aprakstītas “Atmaskots.lv” rubrikā, minot arī motivāciju, kura pavada to izplatītājus. Taču plašākā izpratnē dezinformācija ir vien daļa no tiešsaistes informācijas operāciju kopuma. Respektīvi, informācijas aprites kampaņa, ar kuras palīdzību apzināti tiek īstenoti centieni mainīt politisko dienaskārtību un sagrozīt cilvēku izpratni par realitāti, ir komplekss vienību kopums.
Tās pamatā ir stratēģija. Zaharovas kā oficiālas amatpersonas brīfings ir mehānisms, kā virzīt stratēģiska rakstura naratīvus, tādējādi piešķirot vēlamo nozīmi pagātnes, tagadnes un nākotnes notikumiem un mēģinot virzīt daudz aptverošākus politiskos mērķus. Tādējādi Krievija cenšas ietekmēt citu valstu diskursu, lai nākotnē ieņemtu priviliģētu pozīciju un lemtu par normām un tiesībām starptautiskajā sabiedrībā. Jānorāda, ka šie naratīvi darbojas vienlaicīgi dažādos līmeņos un vietās, tādējādi pārliecinot visdažādākās auditorijas, tostarp pašu valsts iedzīvotājus vai citas amatpersonas, lietas uztvert un pēc tam rīkoties kādā noteiktā, iepriekš modelētā veidā.
Krievijas informācijas kampaņa, kura vērsta pret Rietumiem, tostarp NATO aliansi, ir apzināti veidota stratēģija – tajā investēti apjomīgi resursi. Līdzvērtīgas informācijas ietekmes operācijas tika realizētas arī Padomju Savienībā.
Ar šīs stratēģijas jeb “asās varas” palīdzību Krievija cenšas mainīt reģionālo ģeopolitisko kārtību, pozicionējot NATO kā agresoru, kurš, pretēji Krievijai, it kā cenšas iejaukties suverēnu valstu darbībā un līdz ar to tiek pozicionēts kā patiesais reģiona drauds.
Vēl vairāk, lai slēptu šādas stratēģijas esamību, Krievija iesaistās pret dezinformāciju vērstās kampaņās un iniciatīvās. Šā gada vasarā Zaharova kopā ar Ķīnas Tautas Republikas oficiālo preses pārstāvi pārrunāja iespējas cīņai pret dezinformāciju, it kā parādot abu valstu apņēmību apkarot maldīgu ziņu izplatību. Te būtiski atcerēties, ka šo abu valstu pārvaldes formā ir saskatāmas autoritārisma iezīmes un no to puses nāk regulāras pret Rietumiem un ASV vērstas dezinformācijas kampaņas.
Jāpiebilst, ka amatpersonu retorika, citus nodēvējot par “gudriem vīriem” vai “gudriniekiem”, demokrātiskās valstīs tiek saskatīta reti. Šāda veida epitetus visbiežāk var pamanīt tieši Krievijas dezinformāciju izplatošu informācijas kanālu publikācijās, kurās amatpersonu izteikumi, līdzīgi Zaharovas paustajiem iepriekš aprakstītajā brīfingā, veiksmīgi pastiprina maldinošus vēstījumus.
NATO pozīcija un ietekme pagaidām nemainīga
NATO, līdzīgi kā citas starpvalstu alianses, regulāri atskatās uz iepriekš padarīto, kā arī izvērtē jaunos izaicinājumus, lai veicinātu valstu solidaritāti un parūpētos par vēl saliedētāku darbību iespējamu draudu gadījumā nākotnē.
Zaharova, brīfingā paužot kritiku, atsaucas uz 25. novembra atskaiti, kurā iekļauta analīze un rekomendācijas par NATO aktivitāti no 2010. gada līdz šim brīdim, kā arī vīzija par alianses darbību līdz 2030. gadam. Ziņojuma izveidei – slēdzienu par paveikto izdarīšanai un nākotnes izaicinājumu formulēšanai – NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs iecēla neatkarīgu padomnieku grupu. Jāpiebilst, ka ziņojumam ir vairāki zīmīgi secinājumi, taču attiecībā pret Krieviju NATO vēl joprojām plāno īstenot divējādu pieeju – atturēt to no potenciālas agresijas, bet vienlaikus veicināt veiksmīgāku dialogu.
Neskatoties uz Zaharovas brīfingā sacīto, NATO pozīcija pasaulē – pagātnē, tagadnē un tuvākajā nākotnē – ir vērienīga šī vārda pozitīvā nozīmē. Brīfinga mērķis, kā “Atmaskots.lv” komanda aprakstījusi arī citos šīs rubrikas rakstos, ir lieku reizi nonievāt NATO aktivitāti, parādot tās it kā neveiksmīgo pozīciju ne vien tagadnē, bet arī turpmāk. Jo īpaši šobrīd, kad NATO kaļ plānus, kā nodrošināt vēl veiksmīgāku alianses darbību, uzturot drošību ne vien mūsu reģionā, bet arī citviet pasaulē. Tāpat šāds brīfings kalpo par iespēju oficiāli paziņot, ka visas apsūdzības, kuras jebkad ir adresētas Krievijai, ir nepatiesas un tiek virzītas tikai tādēļ, lai mazinātu “varenās” Krievijas ietekmi.