Vēstule Krievijas vēstniecībai Latvijā sakarā ar pieminekļa pārvietošanu un grautiņiem Tallinā

25.04.2007

2007. gada 26. aprīlī  Tallinā tika pārvietots II Pasaules kara kritušajiem veltīts piemineklis. Histērija, ko jau labu laiku iepriekš kurināja oficiālā Maskava 27.-28. aprīlī, ar prokremliskās jauniešu organizācijas palīdzību pārauga masu grautiņos. Neizpratni izraisa fakts, ka II Pasaules karam un kritušajiem veltītie pieminekļi Krievijā (Himki – 2007. gada aprīlis, Stavropole 2006. gada septembris) tiek nojaukti bez liekas ažiotāžas un varas iejaukšanās. Divējādā pieeja vedina uz domām par dubultstandartu politiku, ko pielieto Krievija. Zīmīgi,cik organizēti tika izprovocēti masu nemieri Tallinā.

Ņemot vērā iepriekšminēto, izsakām bažas par to, ka:

–         Krievijā arvien lielāku atbalstu gūst idejas par impēriskas politikas atjaunošanu;

 

–         līdz ar ekonomiskajām svirām, oficiālā Maskava aktīvi sākusi pielietot humanitāra rakstura ietekmi, lai aicinātu  krievvalodīgos Igaunijā un Latvijā iesaistīties politikā,- savu interešu atbalstam;

 

–         Krievijas humanitārās ietekmes ietvaros tiek politizēta krievu valodas un kultūras (t.sk. vēstures) nozīme. Ar tendenciozas informācijas atbalstu, tiek sekmēta sabiedrības šķelšanās un radikalizācija pēc nacionālā principa;

–         Krievija, vienpusēji lietojot pretrunīgi vērtēto terminu “tautieši”(sootečestveņņiki), nepamatoti pretendē uz krievvalodīgo iedzīvotāju iesaisti savas ietkmes izveides plānos;

 

–         oficiālā Maskava praksē neatbalsta krievvalodīgo iedzīvotāju integrāciju ārvalstīs, bet gan ar „soft power” (maigā spiediena) metodēm cenšas demonstrēt  krievu kultūras pārākumu un pašpietiekamību, lai bremzētu krievvalodīgo integrāciju mītnes zemju kultūras telpā. Krievvalodīgie tiek aicināti apzināties savu īpašo misiju un nozīmi Kremļa interešu atbalstam;

–         Krievijas Federācijas programmas tautiešu un krievu valodas atbalstam āvalstīs, kā arī Kremļa kūrēto tautiešu atbalsta struktūru darbība ir parādījušas savu destruktīvo ietekmi uz Igaunijas un Latvijas sabiedrības integrācijas procesiem. Mēģinājumi ar arvalstīs dzīvojošo tautiešu palīdzību ietekmēt iekšpolitiskos procesus, robežojas ar iejaukšanos citu valstu iekšējās lietās.

 

Aicinām Krievijas Federācijas varas iestādes:

–         izbeigt atklātu un/vai slēptu iejaukšanos Baltijas valstu, Moldovas, Ukrainas un Gruzijas iekšpolitiskajos procesos, sludinot vērtības, kas ir pretrunā ar minēto zemju  valsts interesēm;

–         izbeigt valodas un kultūras pielietojuma politizāciju savu ārpolitikas un iekšpolitikas interešu realizācijas atbalstam;

–         neizmantot tādu sabiedrisko attiecību un informatīvo ietekmi, kas šķeļ sabiedrību.

2007.gada 14. maijs.

Austrumeiropas Politisko Pētījumu centrs (Rīga, Latvija)

 

Ģeopolitisko Studiju centrs (Viļņa, Lietuva)

 

Demokrātsikās Līdzdalības Asociācija – ADEPT (Kišiņeva, Moldova)

 

Politiskās Analīzes Skola (Kijeva, Ukraina)

 

Gruzijas Jauno Politologu Asociācija (Tbilisi, Gruzija)

 

Eiropas Integrācijas Studiju centrs(Eiropas kustība Gruzijā), (Tbilisi, Gruzija)

Dalīties: