Vai atceraties padomju laika Maskavas Centrālās televīzijas diktorus? Tie, kuriem vairāk gadu, iespējams, atceras. Sejas bija vienas un tās pašas un runāja piepucēto, gludo padomju propagandas tekstu. TV vakars parasti noslēdzās ar diktora(es) vārdiem: “Ar labu nakti, biedri!” Tagad uz to varam atskatīties kā uz antīku eksotiku, vai kā murgu, kas izgaisis. Dažiem no PSRS ziņu diktoriem sevišķi nepaveicās, jo 1991. gada augustā puča dienās bija jāstāsta muļķības par notiekošo. Kur viņi palika 90. gados? Vairs TV ekrānos nebija redzami. Vēlāk, Vladimira Putina laikā, kad daudz kas no padomiskā tika reabilitēts, daļa no tiem parādījās TV izklaides šovos kā viesi, kuru uzdevums ir vairot jaunības sentimentus, kas daļai saslēdzas ar padomju nostalģiju. Nezinām, kad paies mūsdienu melu laikmets Krievijā, bet varam pieņemt, ka kaut kad tas beigsies. Kas notiks ar mūsdienu Krievijas propagandas zvaigznēm? Atšķirībā no padomju kolēģiem, šie būs sapelnījuši naftas dolārus, ko tērēt zemēs, ko pirms tam apmeloja. Mazāka kaluma maldinātāji, kā, piemēram, tie, kuri iknedēļu melo par Latviju “Sputnik” portālā, droši vien atmetīs pseidonīmus un pieteiksies par sabiedrisko attiecību menedžeriem privātajos uzņēmumos. Kā PR cilvēki viņi diezin vai saražos ko labu sabiedrībai, jo ir taču jābūt specifiskam dvēseles stāvoklim un īpatnējai izpratnei par sirdsapziņu, lai “Sputnikā” rakstītu tās atklāsmes par Covid un Latviju, ko apskatām šī raksta pirmajā maldināšanas piemērā.
Raksts tapis Austrumeiropas politikas pētījumu centra (APPC) analītisko materiālu sērijā, kuras mērķis ir atklāt maldināšanas piemērus interneta portālu saturā, tos atspēkot un izskaidrot maldināšanas metodes.
Maldināšana: Tīmekļvietne “sputniknewslv.com” 2020. gada 15. martā publicēja rakstu “Koronavīrusu izgudroja Latvijā? Bet kāpēc gan ne?”.1 Latvijā mēs sevi pārāk zemu vērtējam un pāragri piekrītam viedoklim, ka koronavīrusu izdomāja kādā lielā valstī. Bet vai tad Latvijā trūkst talantīgu biologu un farmaceitu? Viens pats meldonijs vien ir kā vērts. Papildus minētajam publikācijā ir pieejams sazvērestības versiju komplekts, autore vadījusies pēc principa “jo trakāk, jo labāk”.
Atspēkojums: Atspēkojot maldināšanu, šoreiz rīkojamies netradicionāli – vēstījumu absurduma dēļ. Neko neatspēkosim, jo atspēkot šīs vārsmas nozīmētu necienīt sevi un lasītājus. Vienkārši izceļam spilgtāko no rakstā paustā, atgādinot lasītājiem, ka “Sputnik” oficiāli kalpo Krievijas ārpolitikas mērķiem:
- Koronavīruss Itālijā tiek izmantots, lai samazinātu sociālā budžeta slodzi lielā ilgdzīvojošo pensionāru skaita dēļ.
- Koronavīruss, iespējams, ir izveidots Latvijā, jo, piemēram, Latvijā izstrādātais meldonijs tika izmantots, lai “noņemtu no trases” Krievijas tenisisti Mariju Šarapovu.
- Vīrusa izplatības ierobežošanas pasākumu mērķis ir apstādināt imigrācijas plūsmu, kas ienāk Eiropā caur Turciju.
- Mājiens par zaļo sazvērestību: Grētas sapnis piepildās – populārākās tūrisma vietas ir palikušas bez tūristiem un debesis – bez piesārņojošām lidmašīnām.
- Vīrieši no Covid-19 mirst divreiz vairāk, tātad vīruss tiek izplatīts, lai panāktu dzimumu līdzsvaru uzņēmumu padomēs un valdēs.
- Latvijas valdībai ir liels kārdinājums likvidēt Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu farsu, jo citādi joprojām pastāv liela iespēja, ka pie varas nāks prokremliskie spēki.
- Baktērijas ir uz naudas. Paliek spēkā ideja atņemt Latvijas iedzīvotājiem skaidras naudas paliekas un noteikt viņu tēriņiem totālu kontroli, aizbildinoties ar vīrusa ierobežošanu.
Komentāri nav nepieciešami. Šādi strādā “medijs”, kas ir Krievijas valsts starptautiskās informācijas aģentūras “Rossija Segodnja” sastāvdaļa. Atbilstoši “Rossija Segodnja” statūtiem viens no tās mērķiem ir “Krievijas Federācijas nacionālo interešu nodrošināšana”. “Sputnik” darbība rāda, kā oficiālā Krievija redz savu nacionālo interešu aizstāvību – ar sazvērestību ideju izplatīšanu un ārvalstu auditoriju maldināšanu.
Maldināšana: Tīmekļvietne “lv.sputniknews.ru” 30. martā publicēja rakstu “Palīdzība bez robežām: kā Krievijas speciālisti cīnās ar koronavīrusu Itālijā?”.2 Krievijas armijas karavīri Itālijā strādā Lombardijas reģionā, veicot dezinfekcijas darbus ārstniecības iestādēs, tajā skaitā veco ļaužu pansionātā.
Atspēkojums: Rakstā paustais nav maldināšana tik tālu, cik vēstī par Krievijas armijas speciālistu uzturēšanos Itālijā un zināmām aktivitātēm. Apšaubāma ir oficiālās Krievijas paustā akcijas motivācija un palīdzības efektivitāte. Itālijā no Krievijas ieradās 100 militāro virusologu, kuri atveda 600 plaušu ventilācijas iekārtas, dezinfekcijas aprīkojumu un lauka laboratorijas. Itālijas medijs “La Stampa” norāda, ka 80% no Krievijas piegādēm nav jēgas.3 Tas izvirza priekšplānā jautājumu, vai sniegtā palīdzība nav drīzāk Krievijas īstenota PR akcija ar mērķi sekmēt tās ārpolitikas mērķus. Šāda akcija iet roku rokā ar Krievijas maldinātāju vēstījumiem par to, ka ES brūk, tajā nav nekādas solidaritātes u. tml. Krievijas mediji ar pompu pasniedza palīdzību Itālijai, cenošoties veidot Krievijas kā laba sabiedrotā un humāna izpalīga tēlu. Uz šāda fona parādās arī Kremļa “baložu” vēstījumi, proti, Rietumiem un Krievijai ir jāaizmirst par domstarpībām un kopīgi jācīnās pret pretinieku – koronavīrusu. Te jānorāda, ka, pirmkārt, Krievija nav tādā līmenī, lai efektīvi palīdzētu rietumvalstīm (drīzāk Krievijas valdībai ir jāvelta visas pūles, lai risinātu vīrusa straujo izplatīšanos Krievijā). Otrkārt, vēsture māca, ka sadarbība ar agresoru – Padomju Savienību – palīdzēja risināt vienas lietas, bet reizē noveda pie milzu problēmām un cilvēku traģēdijām pēc Otrā pasaules kara.
Avots: “The Moscow Times”, https://www.themoscowtimes.com/2020/04/30/coronavirus-in-russia-the-latest-news-april-30-a69117
“Sputnik” iepriekš ziņoja, ka Latvijas veselības aprūpe esot vāja iepretim stiprajai Krievijas medicīnai un spējām apkarot epidēmijas. Kā pašai Krievijai iet ar koronavīrusa izplatības ierobežošanu? 2. maijā tika konstatēts vienas dienas rekords ar 10 633 jauniem inficēšanās gadījumiem, sasniedzot kopējo pozitīvo testa rezultātu skaitu – 134 687. Oficiālā Krievijas statistika rādīja, ka 30. aprīlī no Covid-19 mirušo skaits bija pārsniedzis vienu tūkstoti. Krievija aprīļa beigās bija sasniegusi astoto vietu visvairāk no vīrusa cietušo valstu topā, apsteidzot Ķīnu un Irānu. Maija sākumā situācija ir vēl vairāk pasliktinājusies. Krievijas slimnīcas netiek galā ar jaunu slimnieku laicīgu uzņemšanu, trūkst ārstu, medicīnas augstskolu studentiem tiek piedāvāts maksāt 100 000 rubļu mēnesī, lai viņi iesaistītos praktiskajā darbā. 30. aprīlī krievvalodīgais TV kanāls “RTVi” tiešraidē plkst. 22.00 intervēja studenti Olgu (nevēlējās nosaukt uzvārdu), kura teica, ka, viņus iesaistot ārstēšanā, nav nodrošināti aizsardzības līdzekļi, kas rada satraukumu. Aprīlī bija saslimuši jau 300 Nacionālās gvardes kareivju, vīruss nav saudzējis arī Krievijas premjeru Mihailu Mišustinu. Kur palikusi Krievijas propagandistu lielīšanās ar Krievijas medicīnas sistēmas spējām? Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja, ka aprīlī pozitīvs Covid-19 testa rezultāts bija vairāk nekā tūkstotim militārpersonu. Ņemot vērā, cik lielā mērā (sevišķi kopš 2014. gada) noklusēšana un meli kļuvuši par Vladimira Putina režīma darba ikdienu, ir pamatoti uzdot jautājumu – cik lielā mērā mēs varam uzticēties šiem datiem?
Maldināšana: Tīmekļvietnes “sputniknewslv.com” un “lv.sputniknews.ru” 25. martā publicēja rakstus “Politologs: Baltijas valstis par vēlu apjēgušas, ka tagad ES katrs ir par sevi”4 un “Eiropa pārdzīvo epidēmiju. Bet vai to spēs Eiropas Savienība?”5. Koronavīrusa epidēmija apliecinājusi eirobirokrātijas pilnīgu nespēju darboties kritiskos apstākļos. Tiek apskatīts ES lēmums pieļaut dalībvalstu kopējā valsts parāda pieaugumu vairāk par 60% no IKP un budžeta deficītu virs 3% no IKP. Tas parādot, cik drūmi Eiropas birokrāti skatās uz nākotni, jo šādas atkāpes iepriekš netika pieļautas. Briseles lēmums izskatoties ne tik daudz kā izlēmīga rīcība, lai pārvarētu grūtības, bet drīzāk kā “oficiāla savas bezpalīdzības atzīšana un vēl viena liecība par Eiropas vienotības krīzi”.6 Epidēmija esot kļuvusi par otro lielāko sitienu pēc “Brexit” pa ES kā bezalternatīvas projekta ideju: “Rodas jautājums, vai epidēmija turpināsies pietiekami ilgi, lai Eiropa konstatētu: ES tai nemaz nav vajadzīga.7 Baltijas valstīm ir bezjēdzīgi sūdzēties par Briseles atbalsta trūkumu. Tiklīdz Eiropas Savienībā iestājās grūti laiki, priekšplānā iznāca princips “katrs domā tikai par sevi”, un vājo valstu liktenis nevienu neinteresē.”
Atspēkojums: Rakstu autori mērķtiecīgi izmanto koronavīrusa radītās problēmas ES iekšienē, lai konstruētu versiju par to, ka ES ir sašķelta un nespējīga parūpēties par savu dalībvalstu iedzīvotājiem. Vispirms par to, ka pastāv ideja, ka ES nav alternatīvas. Neredzam šādu ideju kā ES integrācijas oficiālo vadmotīvu. Tas, ka šāds viedoklis ir kādas sabiedrības daļai, nenozīmē, ka visiem un ne jau oficiālā līmenī. Jaunās dalībvalstis klauvēja pie ES durvīm ne jau fatālisma pārņemtas, bet izkalkulējot savus potenciālos ieguvumus. ES darbojas uz līgumu bāzes. Ja ieguvumi būs mazāki par zaudējumiem, ko dalībvalstis saskata kopējā projektā, tad tām ir iespēja izstāties. Pat tās valdības, kas vairāk par citām kritizē Briseli (piemēram, Ungārija), joprojām negrasās izstāties no ES, jo vienkārši tām ir izdevīgāk palikt ES, nekā iet prom.
Jautājums ir: kāpēc Krievijas propagandisti tik centīgi dežurē pie ES durvīm un ir tik izsalkuši uzzināt par katru ES izaicinājumu? Kāpēc Krievijas dezinformatori, interneta troļļi un arī politiķi un diplomāti aktīvi tiražē reālo un iedomāto Eiropas problēmu sarakstu, katru dienu meklējot, kā ar “mediju” palīdzību likt šaubīties par ES nepieciešamību tās dalībvalstu pilsoņiem? Kas būtu, ja Rietumi rīkotos līdzīgi un tērētu miljonus, lai pārliecinātu Krievijas iedzīvotājus, ka Krievijas Federācijai ir jāizjūk? Tā nenotiek, jo džentelmenis – Rietumi – neseko starptautiskā huligāna Putina režīma paraugam. Kāpēc Kremlim tik ļoti netīk ES vienotība? Tāpēc, ka Maskava ir radusi veidot attiecības ar individuālām valstīm, kas katra atsevišķi nav tik ietekmīga kā vienota Eiropa, ar kuras viedokli Krievijai ir jārēķinās vairāk. Piemērs ir Eiropas Komisijas lēmums par energoresursu piegādes ES noteikumiem, kas neļauj “Gazprom” kontrolēt visu Eiropu. Tas pats iemesls ir Kremļa nepatikai pret eiroatlantisko projektu – NATO, kuras vienotībā ir spēks.
Runājot par ES atkāpšanos Māstrihtas kritērijus uzturēt kā obligātus (deficīts ne lielāks kā 3%, valsts parāds – 60% no IKP), “Sputnik” autoram bija grūti pateikt, ka lēmums ir slikts, jo arī ASV un citas valstis palielinās tēriņus vīrusa seku mazināšanai ekonomikā. Par Krievijas izaicinājumiem šajā ziņā te pat nerunāsim. Tāpēc “Sputnik” izmanto “spindoktoringu” – labo ziņu pārveido jeb pagriež (to spin, angļu val.) par negatīvu. Šajā rakstā tas tiek darīts ar komentāru, ka ES rīcība nav izlēmības, bet nespēka pazīme… Tātad: ja nevarat kritizēt pašu lēmumu, tad kritizējiet lēmēja sirds stāvokli.
“Sputnik” vēstī: “Turklāt Igaunijā ir visaugstākā saslimstība ar Covid-19 starp Baltijas valstīm, taču nekādu īpašu reakciju no Briseles puses valsts nav ne redzējusi, ne dzirdējusi. Kļuvis skaidrs, ka agrāk, kad Tallina izpildīja tādus uzdevumus kā Krievijas provocēšana, tā saņēma ES bonusus [..].”8 Bet, kad iestājās grūti laiki, ES katrs domājot tikai par sevi. Krievijas maldinātāji ar pārsteidzošu regularitāti un neatlaidību izplata stāstu, ka Brisele kūda baltiešus, lai tie provocētu Krieviju. Kāds izdevīgums ir ES no tā, ka Igaunija kaut ko tādu darītu? Nekāds. Vai Madride, Parīze (nerunājot jau par Romu) nevēlētos pozitīvāku dienaskārtību attiecībās ar Maskavu nekā daļa Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu galvaspilsētu? Arī Vācija savu ekonomisko interešu dēļ, iespējams, būtu gatava vairāk pievērt acis uz notiekošo Ukrainā. Tomēr ir grupa ES valstu, kuras ir solidāras ar Ukrainu, kurai joprojām ir jāizcieš Krievijas agresija. Tāpēc Lielbritānija, Zviedrija, Polija, Latvija, Igaunija un Lietuva visai augstu liek vērtības un solidaritāti ar Ukrainu. Šī ES pozīcija, iespējams, tiks nedaudz vājināta, jo Lielbritānija ir devusies savā individuālā ceļojumā.
Stāsts par ES, kas dod bonusus Igaunijai par Krievijas provocēšanu, ir neloģisks, tam nav nemazākā pamatojuma, bet tas ir iederīgs Kremļa naratīvā, kas saka, ka mazo valstu cilvēkiem nav viedokļa, viņus interesē tikai nauda. Citādi jau viņi būtu ļoti labvēlīgi noskaņoti pret Vladimira Putina režīmu. Padomju laikā disidentus lika psihiatriskajās slimnīcās, tāpēc ka PSRS sasniegumi – militarizācija, dabas piesārņošana, plaši izplatīts alkoholisms, arhaiskā zobārstniecība, hronisks deficīts, preču zemā kvalitāte, garās rindas pie veikaliem, cenzūra, represijas pret citādi domājošajiem un aizliegums doties ārpus valsts – varēja nepatikt tikai trakajiem… Arī tagad tikai trakajiem var nepatikt Kremļa politika, kuras rezultātā Krievija atņem kaimiņiem teritorijas. Tātad “dzels loģika” saka, ka Igaunija provocē Krieviju, jo Brisele Tallinai par to maksā.
Maldināšana: Tīmekļvietne “lv.sputniknews.ru” 16. martā publicēja rakstus “Latviešu SS leģionāri: heorizācija Latvijā, sakari visā pasaulē, nesodāmība”9 un “Dzīvo nesodīti Černovs par to, kas gaida “nenosistos vectētiņus” no latviešu leģiona”.10 Maskavā prezentēts ziņojums “Nacistu noziegumu atbalstītāji. 96 latviešu leģiona veterāni, kuri vēl ir dzīvi”, kurā apkopoti 96 leģionāru vārdi. No ziņojumā minētajiem SS leģionāriem Latvijā dzīvo 22, bet pārējie dzīvo dažādās pasaules valstīs – ASV, Austrālijā, Kanādā, Lielbritānijā, Brazīlijā, Argentīnā. Iespējams, šie cilvēki tā arī nestāsies tiesas priekšā par kara laikā pastrādātajiem noziegumiem. Ziņojuma mērķis ir atsākt izmeklēšanu pret latviešu leģionāriem, kas aktīvi norisinājās jau pēckara gados. “Šis saraksts runā par to, ka kara noziedznieki pēc pastrādātajām zvērībām, pēc dalības ebreju, krievu, baltkrievu iznīcināšanas operācijās var dzīvot ilgu un, iespējams, laimīgu dzīvi,” paziņojis Ebreju kultūras, tradīciju, izglītības un zinātnes atbalsta un attīstības fonda priekšsēdētājs Mihails Černovs.
Atspēkojums: Publikācijas manipulējot konstruē versiju par to, ka latviešu leģionāri piedalījās ebreju, krievu un baltkrievu iznīcināšanas operācijās. Taču virknē Latvijā un rietumvalstīs veiktu vēstures pētījumu ir pierādīts, ka šāds apgalvojums nav patiess. Lai arī latviešu leģionā tika iesaukti arī Viktora Arāja komandas dalībnieki, ieskaitot pašu Arāju, šī iemesla dēļ apgalvot, ka latviešu leģiona divīzijas piedalījās masu slepkavībās, nav pamata. Latviešu leģiona divīziju – 15. un 19. divīzijas – kaujas gaitas frontē no dibināšanas laika 1943. gadā ir detalizēti izpētītas, un nav dokumentētu liecību, kas apstiprinātu leģionāru kara noziegumus. Tas netraucē Krievijas maldinātājiem censties uzdot latviešu leģionārus par kara noziedzniekiem.
Latviešu leģions nepiedalījās holokaustā Latvijā, jo tika izveidots tikai 1943. gada pavasarī – aptuveni vienu gadu pēc pēdējās lielās ebreju masu slepkavību akcijas Latvijā.11 APPC maldināšanas atmaskošanas projektā vairākas reizes ir skaidroti ar latviešu leģionu saistīti jautājumi. Pievienojam fragmentu no publikācijas nr. 17: “No Nirnbergas procesa slēdziena par SS organizāciju izriet, ka par noziedzīgām netiek atzītas personas, kuras bija iesaistītas šajā organizācijā piespiedu kārtā, ja tās nepiedalījās noziegumu pastrādāšanā.12 Leģions tika izveidots ar piespiedu mobilizācijas palīdzību, un vairākums, apmēram 80%–85%, nonāca leģionā mobilizācijas kārtā, nav liecību par tā piedalīšanos kara noziegumos. Latviešu leģions vien formāli pieskaitāms pie SS, tas tika izmantots tikai kara vajadzībām frontē, kur pakļāvās Vērmahta virspavēlniecībai, nevis SS organizācijai.13 Latviešu karavīri nebija nacisti un vācu rasu ideoloģijas dēļ pat nevarēja būt uzņemti SS organizācijā vai nacistu partijā.14 ASV pārvietoto personu komisija, atļaujot bijušajiem leģionāriem uzņemšanu ASV, secināja, ka Baltijas leģioni atšķīrās no Vācijas SS vienībām pēc saviem mērķiem, ideoloģijas, darbībām un rakstura.15“
Leģionāru tēma tiek kustināta, jo vienkārši to prasa Krievijas vēstures politizācijas kalendārais plāns. 16. marts un 9. maijs Putina valdīšanas laikā ir datumi, ap kuriem “mediju” publikācijās tiek apsūdzēti latviešu leģionāri par it kā paveiktajiem noziegumiem. 2020. gada 9. maijs ir sevišķi svarīgs kaimiņvalsts vēstures propagandistiem, jo Krievijā tiek svinēti 75 gadi kopš Lielā tēvijas kara noslēguma.
1 Коронавирус изобрели в Латвии? А почему бы и нет. Sputnik, 15.03.2020., https://lv.sputniknews.ru/Latvia/20200315/13379140/Koronavirus-izobreli-v-Latvii-A-pochemu-by-net.html
2 Помощь без границ: как специалисты из России борются с коронавирусом в Италии. Sputnik, 30.03.2020., https://lv.sputniknews.ru/video/20200330/13472631.html
3 80% of Russia’s Coronavirus Aid to Italy ‘Useless’. La Stampa, The Moscow Times, 26.03.2020., https://www.themoscowtimes.com/2020/03/26/80-of-russias-coronavirus-aid-to-italy-useless-la-stampa-a69756
4 Politologs: Baltijas valstis par vēlu apjēgušas, ka tagad ES katrs ir par sevi. Sputnik, 25.03.2020., https://sputniknewslv.com/world/20200325/13444281/Politologs-Baltijas-valstis-par-velu-apjegusas-tagad-ES-katrs-par-sevi.html
5 Европа переживет эпидемию. А вот сможет ли Евросоюз? Sputnik, 25.03.2020.
6 Европа переживет эпидемию. А вот сможет ли Евросоюз? Sputnik, 25.03.2020.,
7 Turpat.
8 Politologs: Baltijas valstis par vēlu apjēgušas, ka tagad ES katrs ir par sevi. Sputnik, 25.03.2020., https://sputniknewslv.com/world/20200325/13444281/Politologs-Baltijas-valstis-par-velu-apjegusas-tagad-ES-katrs-par-sevi.html
9 Латышские легионеры СС: героизация в Латвии, связи по всему миру, безнаказанность. Sputnik, 16.03.2020. https://lv.sputniknews.ru/Latvia/20200316/13388309/Latyshskie-legionery-SS-geroizatsiya-v-Latvii-svyazi-po-vsemu-miru-beznakazannost.html
10 Живут безнаказанно: Чернов о том, что ждет “недобитых дедушек” из латышского легиона. Sputnik, 25.03.2020., https://lv.sputniknews.ru/radio/20200316/13384981/zhivut-beznakazanno-chto-zhdet-nedobitykh-dedushek-latyshskogo-legiona.html
11 Inesis Feldmanis. Latvija Otrajā pasaules karā (1939–1945): jauns konceptuāls skatījums (LU apgāds), 69. lpp.
12 The Avalon Project, http://avalon.law. imt/judorg.asp#ss yale.edu/
13 Latviešu leģions un 16. marts, http://okupacijasmuzejs.lv/lv/aktualitates/latviesu-legions-un-16-marts-356/
14 Jukka Rislakki. The Case for Latvia: Disinformation Campaigns Against a Small Nation. p. 129.
15 Eesti leegion, ei olnud kuritegelik vaeosa, https://web.archive.org/web/20070225161030/http://www.hot.ee/vaikal/usa.htm