M.Balodis: Prokremliskie dezinformatori Latviju sauc par Covid-19 neveiksmes stāstu. Vai tā patiešām ir?

www.tvnet.lv

Mārcis Balodis, Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks

Globālā COVID19 pandēmija visā pasaulē ir radījusi būtiskus izaicinājumus, nacionālajām valstīm liekot meklēt labākos risinājumus, lai salāgotu epidemioloģiskos riskus ar iedzīvotāju brīvības un ekonomiskajiem riskiem. Vienlaikus pandēmija ir pievilcīgs instruments dezinformatoru rokās, ļaujot izmantot jau iepriekš zināmas birkas jaunā gaismā, norādot uz valstu it kā nespēju vai nevēlēšanos palīdzēt saviem iedzīvotājiem. Šādā kontekstā zīmīgas ir prokremlisko mediju aktivitātes, ar kuru palīdzību tiek mēģināts nomelnot Latvijas valdības darbu pandēmijas ierobežošanai, pārmetot tai labākajā gadījumā nekompetenci, bet sliktākajā gadījumā – pat ļaunprātīgu ekonomikas iznīcināšanu.

Šis raksts ir tapis Austrumeiropas politikas pētījumu centra sagatavotu rakstu sērijā projekta “Dezinformācijas kampaņas pret Latviju, ES un NATO: naratīvu izpēte” ietvaros. Projekts tiek īstenots ar International Republican institute (IRI) atbalstu. Tā gaitā notiek regulāra interneta mediju caurlūkošana, izmantojot IRI izstrādāto mediju monitoringa rīku “Versus”. Iegūtie dati tiek izmantoti rakstu sagatavošanā.

Valsts atbalsts vai “miglas pūšana acīs”?

Lai cīnītos ar globālās pandēmijas radītajām sekām valsts ekonomikai, Latvijas valdība lēma izveidot dīkstāves pabalstu sistēmu, kas sniegtu finansiālu atbalstu dažādām krīzes skartām nozarēm. Jāņem vērā, ka šāda valsts pieeja krīzes situācijā būtiski atšķiras no 2007. gada ekonomiskās krīzes, kurā valsts lēma par labu taupības pasākumu īstenošanai, samazinot valsts tēriņus. Turpretī COVID19 apstākļos valdība izvēlējās veikt resursu pārdali, dažādām atbalsta programmām atvēlot aptuveni 2 miljardus eiro.^[1]

Prokremliskie mediji izmantoja šo situāciju, lai paustu jau iepriekš dzirdētus vēstījumus ar mērķi radīt priekšstatu par it kā esošo valsts neizlēmību un nekompetenci, papildus sabiedrības šķelšanai, izmantojot vairākus argumentus. Galvenā uzmanība tika vērsta uz to, lai kritizētu valsts atbalsta programmas īstenošanu kā tādu. Piemēram, “Sputniknews.ru” vēstīja, ka COVID-19 pandēmija no valsts puses tiekot izmantota, lai izrādītu viltus rūpes par iedzīvotājiem. Proti, tika veidots vēstījums, ka dīkstāves pabalsts patiesībā ir miglas pūšana acīs, atsaucoties uz valdības noteiktajiem kritērijiem dīkstāves pabalsta saņemšanai. Tādā veidā valdība imitējot darbu un faktiski savas nekompetences dēļ iznīcinot uzņēmējdarbību valstī, liedzot pabalstus tiem, kam tie tiešām ir nepieciešami. Papildus pat tika norādīts, ka atsevišķi finanšu speciālisti aicinot uzņēmumus nemaz nepieteikties pabalstiem, jo tā esot vien lieka laika tērēšana.^[2]

Šo vēstījumu pastiprināja publicētā intervija ar Latvijas Tūrisma Aģentu un Operatoru Asociācijas viceprezidentu Vladislavu Korjaginu. Tajā tika uzsvērts, ka valsts īstenotā programma faktiski dzen visu tūrisma nozari bankrotā, jo tūroperatori nepārtrauc strādāt, taču ar pieejamajiem finanšu atbalsta līdzekļiem nepietiek, lai segtu darbaspēka izmaksas, kā rezultātā uzņēmumiem ir vai nu jāatlaiž darbinieki, vai jāuzņemas parādsaistības.^[3]

Lai vēl vairāk sabiezinātu krāsas un uzsvērtu valdības vienaldzību par valsts iedzīvotāju labklājību, tika izplatīts vēstījums, ka pandēmijas aizsegā valdības plānotā un īstenotā nodokļu reforma kļūs vēl agresīvāka, lai no iedzīvotājiem `izspiestu` aizvien vairāk naudas. Prokremliskais medijs `Rubaltic.ru` publicēja rakstu, kurā aicināja apšaubīt Ministru prezidenta intelektuālās spējas, jo laikā, kad Eiropa cīnās ar smagu pārbaudījumu, Latvijas valdība meklē veidus, kā iedzīvotājus un uzņēmējus aplikt ar jauniem nodokļiem. Papildus tika uzsvērts, ka valsts rīcības galvenais vadmotīvs esot Valsts ieņēmumu dienesta “donoru bāzes” palielināšana, it īpaši ņemot vērā pandēmijas ietekmi un izmaiņas Eiropas Savienības daudzgadu budžetā.^[4] Tas ir klaji pretrunā ar premjerministra vairākkārt minēto, ka viens no nodokļu reformas mērķiem ir sociālā sloga izlīdzināšana, lai viss smagums nebūtu jāiznes tikai tai sabiedrības daļai, kas maksā nodokļus.^[5][6]

Diskreditācijas motīvs

Visbeidzot “eļļu ugunij pielēja” un savā ziņā arī kopējo vadmotīvu atklāja `Rubaltic.ru` publikācija, kurā jau marta beigās tika uzsvērts, ka pandēmija valsts ekonomikai jau ir radījusi katastrofu. Lai uzsvērtu valsts ekonomikas it kā katastrofālo stāvokli, tika izmantoti atsevišķi, no konteksta izrauti gadījumi. Visbeidzot tika norādīts konkrēts risinājums – valsts glābiņš no krīzes slēpjas stratēģiskās sadarbības atjaunošanā ar Krieviju.

Oficiālo Krieviju atbalstošo mediju rīcības motīvs galvenokārt ir sabiedrības šķelšana, izmanojot valsts pārvaldes diskreditēšanu. Atainojot valdību un valsts institūcijas kā nekompetentas vai pat ļaunprātīgas, tiek veidots vēstījums par pastāvošu plaisu starp vienkāršajiem iedzīvotājiem, kuri dzīvo no algas līdz algai un cenšas savilkt kopā galus, kam tiek pretnostatīta savtīgi noskaņotā elite. Ilgtermiņā tas ļauj sabiedrībai iestāstīt, ka valdība ir vienaldzīga. Tas savukārt paver durvis populistiskiem politiskajiem kandidātiem iegūt lielāku uzmanību, ar tukšiem saukļiem atsaucoties sabiedrības alkām pēc spējīgiem līderiem. Vienlaikus šāda pieeja var tikt izmantota nostaļģijas veidošanai attiecībā pret PSRS laikiem, visas Latvijas neveiksmes vai izaicinājumus noveļot uz it kā pastāvošu rusofobiju, kas ir novedusi pie nacionālistiskas un tuvredzīgas politikas īstenošanas, kas patiesībā valsti it kā dzen bedrē. Tādējādi sabiedrībai tiek mēģināts iestāstīt, ka centieni izvairīties no sadarbības ar Krieviju ir neveiksmju atslēga, sasaistot Krieviju ar panākumiem. Visbeidzot šie vēstījumi ir uzbrukums Latvijas demokrātijai, proti, mēģinot kūdīt sabiedrību pret valsti, tiek veidota savstarpējas neuzticēšanās plaisa. Savukārt demokrātiska valsts nespēj pastāvēt, ja neeksistē savstarpēja uzticēšanās un komunikācija starp valsti un tās iedzīvotājiem.

Globālās pandēmijas ietvaros Krievija ir izvērsusi ievērojamu maldināšanas kampaņu, izmantojot jau iepriekšzināmus saukļus jaunā kontekstā. Vienlaikus pastāv vairāki apsvērumi, kas ierobežo šādas kampaņas iespējamo ietekmi. Pirmkārt, šāda veida situācija pasaulē norisinājās pirmoreiz, un, lai gan ir iespējams diskutēt par atsevišķiem valsts pieņemtiem lēmumiem un to pamatotību, valsts darbs kopumā ir uzskatāms par sekmīgu. Valdība ir demonstrējusi izlēmību lēmumu pieņemšanā, kā arī atsaucību, paplašinot atbalsta programmu, lai palīdzētu lielākai sabiedrības daļai. Būtiski, ka par savu ieguldījumu pandēmijas ierobežošanā Baltijas valstis ir izpelnījušās arī starptautisku atzinību. Otrkārt, Krievijas dezinformācijas kampaņa, kas tika izvērsta pret visu Eiropu, tika balstīta vienā priekšnoteikumā – ka valstis nespēs tikt galā ar izaicinājumiem. Taču, kā pierāda prakse, valstis kopumā, un it īpaši Baltijas valstis, ir spējīgas sekmīgi un efektīvi tikt galā ar situāciju, kas potenciālo Krievijas dezinformāciju padara mazāk efektīvu.