www.delfi.lv

Beāte Livdanska, Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētniece

Latvijas, tāpat kā citu Rietumvalstu valdību, diskreditēšana prokremliskajos dezinformācijas vēstījumos nav jauna prakse. Dažādi dezinformācijas ziņojumi par Latviju gan visbiežāk pievērsušies atsevišķu ministru vai Saeimas deputātu rīcībai un izteikumiem, bet ko dezinformatori vēsta par Latvijas valsts prezidentu Egilu Levitu?

Latvijas valsts himna tiek nosaukta par plaģiātu, no svētku runām tiek “izlobītas” sensacionālas ziņas, nievājošā attieksmē un ņirgājoties par prezidentu iet pat tiktāl, ka apšauba viņa garīgās spējas. Dažādos interneta portālos atrastie publikāciju piemēri rāda, kā tiek veidotas it kā sensacionālas ziņas un kā valsts un tās vadītāja izsmiešana, kā arī apšaubāmu faktu izmantošana tiek lietota, lai noniecinātu Latvijas valsts spējas un lomu gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī.

Kad leksika un izteiksmes veids ir galvenais

7. jūnijā tika atzīmēta Latvijas valsts himnas 100. dzimšanas diena. Prezidents Egils Levits par godu šim notikumam dalījās savās pārdomās par to, cik himna ir nozīmīga un cik spēcīgi vēstījumi iekodēti himnas vārdos, uzsverot, ka himnas centrālais jēdziens ir Latvija un tajā jau no paša sākuma slēpjas milzīgs spēks.^[1] Ilgi nebija jāgaida līdz portāls “Baltnews” prezidenta teikto rūpīgi “atkodēja” līdz pēdējai niansei. Portāla 7. jūnija rakstam dots ļoti spilgts nosaukums “Egila Levita himnas interpretācija jeb ko grib Latvija?”

Jau pats raksta sākums ir diskreditējošs, autoram apgalvojot, ka Latvija 30 neatkarības gadu gaitā redzējusi dažādus prezidentus, taču prezidents Levits ir smieklīgākais no visiem, aiz muguras atstājot pat Raimondu Vējoni.^[2]

Interesanti, kas gan, pēc autora domām, uzrunā bijis tik smieklīgs? Šeit raksta autoram pašam ir atbilde. Prezidents Levits uzrunā min latvisko apziņu, kas iziriet no mīlestības pret savu dzimto zemi Latviju un vēlmi pašnoteikties, būt brīviem no ārējas iejaukšanās un spiediena.^[3]

Raksta autors, it kā pieķēris prezidentu melos, norādot, ka ne latviskās apziņas, ne vēlmes pašnoteikties latviešiem vispār nevarētu būt, jo “nekādu tādu” Latviju toreiz pat kartē nav bijis iespējams atrast, latviešu etniskā apziņa toreiz bijusi neskaidra, bet pats galvenais – pašreizējā Latvijas teritorija atradusies Krievijas sastāvā. Autors uzsver, ka prezidents apzināti nav pieminējis šo faktu. Atrašanās Krievijas impērijās sastāvā ir fakts, taču par etnisko apziņu viedokļi acīmredzot var stipri atšķirties. Krievijas impērijas laikos varam runāt ne tikai par jaunlatviešu kustību, kas veicināja nacionālās inteliģences veidošanos,un bez kuras nav iedomājama nacionālā atmoda, bet arī par ļoti strauju nacionālā valstiskuma apzināšanos un izaugsmi. Šeit svarīgi minēt, ka prokremliskie mediji savos vēstījumos bieži Latviju saista ar valsti, kura izveidojusies vien 1991. gadā, ignorējot faktu, ka par latvisko apziņu un valsts veidošanās apziņu varam runāt jau 20. gadsimtā, bet Latvijas valsts dibināta jau 1918. gadā.

Raksta autors norāda, – prezidents ir arī apzināti ignorējis faktu, ka Latvijas himnas melodija it kā esot plaģiāts, kurš aizgūts no populārām vācu dziesmām. Šeit arī ielikta atsauce uz 2016. gada interviju ar kādu eksperti, kura norāda, ka himna patiesi ir plaģiāts.^[4] Ekspertes viedoklim piekrīt arī raksta autors, taču piekrist šim apgalvojumam nozīmētu nezināt faktus. 2015. gada 6. janvārī radio “Pieci.lv” tika noskaidrots, ka šāds apgalvojums nav patiess, jo himna līdzīga kādai vācu dziesmai vien pāris taktīs, kas neļauj to saukt par plaģiātu.^[5]

Pēc minētā raksta autora domām, prezidenta pārdomas par himnu esot muļķīgas un pat smieklīgas, lietotā valoda autoram nesaprotama un pat komiska, autoram izsakot minējumu par Latvijas valsts prezidenta garīgajām spējām, īsti nepaskaidrojot, ko autors ar šādu nievājošu apzīmējumi domājis.

Rakstā analizētais norāda ne tikai uz atklātiem centieniem diskreditēt Latvijas valsts prezidentu, bet arī uz mēģinājumiem apstrīdēt latviešu vēsturisko pašapziņu un atklāti zaimot Latvijas valsts nacionālo simboliku.

Ņemot vērā, cik pastiprināta uzmanība tiek pievērsta prezidenta Levita izvēlētajiem jēdzieniem un teikumu konstrukcijām, šeit izceļams vēl kāds 17. maijā tapis raksts, precīzāk viedoklis, kurā tika paustas kāda portāla “NRA.lv” autora pārdomas par prezidenta izvēlēto leksiku 15. maija apsveikumā par godu Mātes dienai. Prezidents savā apsveikumā lietojis konstrukciju “mātes kā spēcīgas radības”. Autors norāda, ka šāds salīdzinājums izraisot asociācijas ar dažiem citplanētiešiem vai pārdabiskām būtnēm.^[6] Jādomā, ka prezidenta Levita leksikas pieminēšana vien izmantota kā iegansts, lai autors pasūdzētos par šķietamo prezidenta bezdarbību un Covid-19 pandēmijas kontekstā noslogoto ārstu un medmāsu problēmām, kuru esamībā vainojams prezidents un viņa kundze.

Sensacionalitāte un maldināšana pārspēj faktus

Ja “Baltnews” uzskata, ka prezidents Levits ir pēdējo gadu neveiksmīgākais prezidents, tad “Sputnik News” uzskata, ka valsts galva ir gatavs palielināt pilnvaras un pat cenšas kļūt par otro Kārli Ulmani, 28. marta rakstam dodot virsrakstu “Vai grib kļūt par otro Kārli Ulmani? Kāpēc Levits ierosina mainīt Satversmi”.^[7]

Valsts prezidents marta beigās aicinājis Saeimu labot Satversmi, atjaunojot 81. pantu, kas paredz  valdībai atļaut Saeimas sesiju starplaikos, kad nenotiek parlamenta sēdes, neatliekamos gadījumos pieņemt noteikumus ar likuma spēku.^[8] Prezidents Levits norādījis, ka normas atjaunošana ļautu operatīvāk pieņemt lēmumus ārkārtas situācijās, jo koronavīrusa Covid-19 pandēmija pierādījusi, ka atsevišķās situācijās rīkoties ātri ir apgrūtinoši. Reiz šāda norma Satversmē bijusi iekļauta, taču 2007. gadā svītrota pēc tam, kad Aigara Kalvīša tā laika valdība šo normu izmantojusi pārāk bieži.

Interesanti, ka “Sputnik News” raksta autors ar minēto nonāk pretrunās. Raksta pēdējai sadaļai dots apakšvirsraksts “Palielināt savas pilnvaras”, kas nozīmētu, ka prezidents Levits, panākot 81. panta atjaunošanu, kādā veidā varētu panākt arī savu pilnvaru paplašināšanos, taču praksē ko tādu iedomāties būtu sarežģīti. Latvijas Republikas Satversme paredz, ka prezidentam valsts varas dalījumā ir reprezentatīvas funkcijas. Kaut arī prezidenta amats paredz arī funkcijas gan izpildvaras, gan likumdevēju varas, gan tiesu varas atzarā, taču nevienā no šiem procesiem prezidents neiesaistās pilnībā.

Ņemot vērā šos aspektus un 81. panta specifiku, prezidentam būtu grūti palielināt savas pilnvaras, taču ir kāds “āķis”: saturā zem apakšvirsraksta jēdziens “pilnvaras” autora vēstījumā tiek izprasts ar jēdzienu “pozīcija”. Arī jurists, kas rakstā sniedzis komentāru, runā par to, ka ar aicinājumu ieviest grozījumus Satversmē, prezidents cenšas nostiprināt savas pozīcijas, lai “savu pilnvaru ietvaros spēlētu “spēcīgākā” prezidenta lomu, kāda bijusi Vairai Vīķei-Freibergai, nevis “vājāka”, kāda bijusi Raimondam Vējonim.”^[9] Rodas iespaids, ka raksta autors jēdzienus “pozīcija” un “pilnvaras”, šķiet, apzināti sajaucis, lai rakstam piešķirtu sensacionalitāti un apzināti maldinātu par iespējamo Satversmes labojumu ieviešanas patiesajiem nolūkiem un ietekmi uz valdības darbu.

Kas patiesībā slēpjas aiz ņirgāšanās?

Minētajos vēstījumos liela uzmanība tiek pievērsta prezidenta leksikai un tās interpretācijai, paspilgtinot autoru domas ar dezinformācijas vēstījumiem, kuru mērķis ir diskreditēt Latvijas valsts prezidentu. Vēstījumos paustie fakti tiek interpretēti, balstoties autoru subjektīvā viedoklī, šķietami meklējot sakarības starp prezidenta teikto un attīstības scenārijiem, kuru mērķis ir negatīvā gaismā atainot Latviju kopumā.

Poētiskais saturs, kas pausts šajos vēstījumos, izmantojot prezidenta izteikumus, tiek pārvērsts sensacionālā saturā ar spilgtiem virsrakstiem, piemēram, “Vai grib kļūt par otro Kārli Ulmani? Kāpēc Levits ierosina mainīt Satversmi”, kuru negatīvā nokrāsa jau parāda autoru vai mediju vietnes kopējo noskaņojumu pret Latvijas valsti un tās politiku. Noniecinot prezidentu, Latvija tiek atainota kā bezspēcīga valsts, kurai “nav izdevies nekas, pat prezidents”.

Ikdienā cirkulējot šādiem dezinformatoru vēstījumiem mediju vidē, būtu svarīgi uzdot jautājumu, – kam šis saturs ir izdevīgs un kā labā tas strādā? Būtu jāatceras, ka dezinformācijas vēstījumi, kas diskreditē ne tikai prezidentu, bet arī valdību, bieži vien atspoguļo Krievijas vispārīgu izpratni par valsts līdera lomu, kur prezidentam un valdībai ir noteicošas pilnvaras.

Ja skatāmies vēsturiski, tad Latvijas prezidenta diskreditāciju novērot bijis iespējams arī iepriekš. “Baltnews” prezidenta Raimonda Vējoņa pilnvaru laikā bieži norādīja uz to, cik prezidents nevarīgs, nespējot labi veikt pat savu galveno, oratora, funkciju. Tā, piemēram, 2018. gada 10. jūlijā tā laika prezidenta spējām veltīts nievājošs virsraksts “Vējonis, kurš nevarēja: sociālajos tīklos izsmej prezidenta runu”.^[10] Šo vēstījumu mērķis ir apzināti noniecināt Latviju, izmantojot valsts prezidenta šķietamās vājības, lai noniecinātu Latvijas spējas un lomu gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī.