www.delfi.lv
Kristīne Skujiņa-Trokša, Austrumeiropas politikas pētījumu centra asociētā pētniece
Aizvadītās nedēļas Briselē ir iezīmējušās īpaši saspringti – tika spriests par Eiropas Savienības (ES) ilgtermiņa budžetu 2021.- 2027. gadam. Covid-19 pandēmija pasaulē un Eiropā ir negatīvi iespaidojusi ekonomisko situāciju, saasinot diskusijas par Eiropas Savienības finanšu sadali, kā arī atbalsta pasākumu plašumu un formu. Kamēr Briseles un ES dalībvalstu medijos šīs daudzgadu budžeta sarunas tiek skatītas kā sarežģīta epizode daudzgadu budžeta izstrādē un pieņemšanā, tikmēr Kremļa politikas atbalstītāji sarunas iezīmē daudz apokaliptiskākos toņos.
Piemēram, Aleksandrs Nosovičs, regulārs Baltijas valstu kritiķis un politiskais analītiķis, situāciju apzīmē kā “nebeidzamu murgu” un, salīdzina dalībvalstu savienību ar “precētu pāri, kurš nespēj šķirties, neskatoties uz radušos naidu un riebumu”.[1] To, kāpēc Latvija tiek regulāri nonievāta Krievijas finansētos medijos, “Atmaskots.lv” komanda ir aprakstījusi vairākkārt, taču šoreiz pievērsīsimies motivācijai, kas pavada ES autoritāti graujošas publikācijas un izteikumus, un īpaši – Baltijas valstu lomai sagrozītā informācijā par ES nākotni.
“Drukās daudz naudas” bez panākumiem
2020. gada maijā Eiropas Komisija (EK) iesniedza uzlabotu ilgtermiņa budžeta plānu, kurš tika papildināts ar ārkārtas atveseļošanās instrumentu “Next Generation EU”. Tajā iekļautās finanses tiks novirzītas Covid-19 krīzes izraisīto seku likvidēšanai un dalībvalstu ekonomiku atbalstam. Respektīvi, 1074 miljardi eiro lielais septiņu gadu budžets tika papildināti ar atsevišķiem 750 miljardiem eiro krīzes seku mazināšanai un ātrākai ES ekonomikas atlabšanai.
Par ilgtermiņa budžetu un atveseļošanās pasākumu kopumu diskutēja dalībvalstu līderi ES samitā, taču, neskatoties uz līderu nonākšanu pie kopsaucēja attiecībā uz atveseļošanās instrumentu un tā finanšu pārdali, Eiropas Parlaments (EP) vilcinās apstiprināt pašu budžetu. Tika uzsvērts, ka atveseļošanās instruments ir “vēsturisks solis”, taču dažām nozarēm draud risks ilgtermiņā, tādēļ EP uzsver, ka nepieciešams veikt izmaiņas budžetā kategorijās, kuras saistītas ar digitālo stratēģiju un “Zaļo kursu”. Ņemot vērā, ka ES ir unikāla politiska un ekonomiska apvienība, šāda rakstura sarežģījumi, kuri rezultējas pārrunās starp vairākām ES institūcijām un to līderiem, ir normāla prakse.
Savu spriedumu par ES budžetu un Baltijas valstu lomu tajā sniedza angļu valodā publicējoša, bet Krievijas finansēta informācijas platforma “Pravdareport.com”.[2] Šī platforma jau iepriekš identificēta kā Krievijas valdībai labvēlīga. Tā ir iekļauta mediju grupā “Pravda.ru”, kuras priekšsēdētājs ir Vadims Goršeņins, Vladimira Putina atbalstītājs un kādreizējā Krievijas premjerministra Dmitrija Medvedeva vēlēšanu kampaņas komandas dalībnieks. Platformā regulāri tiek publicētas Kremlim labvēlīgas ziņas, kā arī raksti, kas satur konspirācijas teorijas vai absurdas vēstis par citplanētiešiem.
Starp šādām ziņām portālā tiek analizēta arī esošā budžeta situācija ES. Neskatoties uz līderu panākto dāsno finanšu pārdali Latvijai, Lietuvai un Igaunijai, publikācijā tiek uzsvērts, ka ES prioritātes ir mainījušās un, ka Baltijas valstis vairs neiederas šajā jaunajā stratēģijā.
Savienība vairs “nevilkšot tos, kas atpaliek”. Rakstā tiek norādīts, ka ES galvenā prioritāte ir neatpalikt no ASV un Ķīnas, un kļūt par galveno ekonomisko spēlētāju, tādēļ tiek atzīmēts, ka Baltijas un citas dalībvalstis nespēs tikt līdzi kopējam ES kursam. Tāpat arī tiek minēts, – tas, ka “tuvākajos septiņos gados ES drukāšot daudz naudas” nesniedzot nekādas garantijas, jo šo līdzekļu nonākšanu sabiedrībā kontrolēs vairāki mehānismi. Tiek norādīts arī risks, ka vien neliela daļa šo līdzekļu nonākšot ekonomikā, kas savukārt nozīmējot, ka cilvēki ikdienā nekādus uzlabojumus neizjutīšot un ideja par labklājības valstu izveidi esot “nekas vairāk kā bezjēdzīga propaganda”.
Jāatzīmē, ka publicētais raksts ietver ļoti selektīvu, uz neobjektīviem secinājumiem balstītu informāciju. Raksts apstiprina, ka pārdalītais budžets ir sekmīgs, atzīmējot Baltijas valstu iegūtos līdzekļus krīzes seku pārvarēšanai. Publikācijā tiek atzīmēts, ka “Baltijas valstu līderi staro no gandarījuma”, jo tie saņems lielāku finansējumu tiešiem maksājumiem lauksaimniecībai un atbalstu “Rail Baltica” infrastruktūras projektam.
Neskatoties uz to, rakstā tiek secināts, ka “situācijā nav tik daudz optimisma, ja skatās uz ES un Baltijas valstīm atsevišķi”. Publikācijas autors Baltijas valstu it kā nesekmīgo stāvokli un tā ietekmi uz ES skaidro ar Igaunijas iekšzemes kopprodukta (IKP) samazinājumu 2020. gadā, neminot, ka Covid-19 izraisītā veselības krīze ietekmē visas valstis, ieskaitot Krieviju.
Atlasot un norādot vien pāris negatīvus rādītājus, rakstā ietvertās informācijas mērķis ir veicināt kopēju negatīvu sajūtu par Baltijas valstīm un to ekonomikām. Vēl jo vairāk, uzsvērt ES zudušo potenciālu. Jāatzīmē, ka Baltijas valstu iegūto līdzekļu pārvaldei vēl jātiek integrētai valstu nacionālajās ekonomikās – Latvijā tos saskaņos ar Nacionālo attīstības plānu, tādēļ ir pāragri izdarīt secinājumus par to efektivitāti un ietekmi uz nākotni.
Savukārt Latvijas informācijas telpai daudz zināmākās Krievijas finansētās platformās, “RuBaltic.ru” un “Sputnik”, savu spriedumu par budžetu un EP vēlmi ieviest tajā korekcijas sniedzis Aleksandrs Nosovičs, kura paustās idejas un izteikumi regulāri nonievā Baltijas valstis.
Savā publikācijā “RuBaltic.ru” viņš norāda, ka visi ES plānotie inovāciju un attīstības plāni ir zuduši. To esot izraisījušas krīzes visskartākās valstis – Itālija un Spānija. Savukārt ES plānus atbalstīt attīstītās tehnoloģijas, piemēram, ātrgaitas internetu, esot mainījušas Baltijas un Austrumeiropas valstis, jo tās nepārtraukti pieprasot pagarināt atbalsta programmas. Autoraprāt, atsevišķu dalībvalstu nespēja patstāvīgi virzīt savu valstu ekonomikas bremzējot ES “industriālo revolūciju”.[3] Nosovičs arī atzīmē, ka “ES traģēdija neesot tās potenciālajā sabrukumā, jo tai sabrukt nemaz nav iespējams”, norādot, ka ES dalībvalstis esot kā “laulāts pāris”, kuram vairs nav spēka un iespēju šķirties. Analītiķis uzsver, ka ES līderu samita mērķis neesot bijis budžets, bet tas veidots kā pasākums, lai “saglabātu Eiropas integrācijas seju”.
Savukārt “Sputnik” pārpublicējis vien pāris Nosoviča frāzes, norādot, ka “Baltijas valstīm pārrunas ir sekmējušās, jo tās ir pierādījušas savas spējas “izsist” naudu no pārvaldošā centra”, taču līdztekus tiek norādīts, ka “lai saglabātu eiropeisko solidaritāti, ES dalībvalstis esot upurējušas savus stratēģiskos plānu daudz nozīmīgākās ekonomikas nozarēs”.
Vai Baltijas valstis ir “nevietā”?
Atšķirībā no iepriekš “Atmaskots.lv” minētajos rakstos aprakstītajiem dezinformācijas gadījumiem, kur Latvijas it kā neveiksmīgā pozīcija tiek skaidrota ar valsts nacionālo politiku, šoreiz tiek iezīmēta ES drūmā nākotne, paužot bažas par savienības nākotni un Baltijas valstu lomu tajā.
Neskatoties uz publikācijās minēto, nav pamata domāt, ka pārdalīto resursu realizācija Baltijas valstīs jebkādi bremzēs kopējo ES kursu un progresivitāti. Jau šobrīd Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norāda, ka vairāk nekā septiņus miljardus eiro ir plānots novirzīt un ieguldīt inovācijās, zaļajās un digitālajās tehnoloģijās, infrastruktūrā un modernā izaugsmē.
Citiem vārdiem sakot, resursi tiks pārdalīti, lai Latvija spētu konkurēt ES līmenī ne vien lauksaimniecībā, bet arī citās nozarēs. Latvijai nodalītie 10 miljoni eiro ir ieguldījums, lai valsts ekonomika progresētu, tādēļ valdības mērķis ir saprātīga šīs naudas investīcija.
Protams, ES dalībvalstu ekonomikas ir dažādas – Vācijas budžetu nevar un nevajag salīdzināt ar Latvijas, tādēļ tās ieguldījums un saņemtais no ES budžeta ir ievērojami lielāks. Neskatoties uz to, aplami būtu teikt, ka turīgāko valstu attīstība vai ES nākotne tiek aizturēta uz Austrumeiropas un Baltijas valstu fona. Tieši otrādi, šo valstu iekļaušanās ES ir veicinājusi šīs apvienības spēku globāli un balansējusi spēkus reģionā, nosargājot valstis no agresīvi noskaņotām kaimiņvalstīm un stiprinot to ekonomisko un sociālo politiku līmeni.
Jāsaprot, ka Covid-19 izraisītās sekas skar ne vien Eiropu, bet arī citus pasaules kontinentus, tādēļ negatīvās prognozes par ES skarbo nākotni globālajā ekonomikā, vēl jo vairāk, Baltijas valstu neiekļaušanos jaunajā ES stratēģijā, ir vienkārši neobjektīvas manipulācijas.
Krievija polarizē visos līmeņos
Krievijas finansētiem un tās valdībai labvēlīgiem informācijas izplatītājiem ir vēlme sagrozīt ES dalībvalstu iedzīvotāju domas par apvienībā notiekošo. Šāda motivācija tika novērota jau iepriekš, kad Krievijas “mediju” iesaiste tika saskatīta Eiropas Parlamenta vēlēšanās 2019. gadā, graujot ES demokrātisko leģitimitāti un, mēģinot sagrozīt vēlētāju preferences attiecībā uz kandidātiem.
Krievijas motivācija izriet no tās politiskās intereses – padarīt ES projektu par it kā nederīgu, lai, pirmkārt, mazinātu dalībvalstu vienotību un, otrkārt, mazinātu Krievijai interesējošu kaimiņvalstu sadarbību ar ES. Kā zināms, ES ir nodibinājusi labvēlīgas attiecības arī ar Krievijas partnervalstīm, ieskaitot Baltkrieviju, Armēniju un Azerbaidžānu.
Covid-19 izraisītā veselības krīze ir atspoguļojusi autoritāru valstu tieksmi izmantot demokrātiju piedāvātās brīvības, iekļaujoties to informācijas telpā un veicināt sabiedrību polarizāciju, nonievājot citas valstis un tādējādi paceļot savu tēlu uz it kā neizdevušos demokrātisku valstu fona. Līdzvērtīga ir propagandas virzītāju motivācija šķelt un dalīt ne vien valstis individuāli, bet arī to apvienības.