APPC izpilddirektora, pētnieka Anda KUDORA raksts laikrakstam “Diena”.

Krievija ir kavējusi etniskās integrācijas procesu Latvijā
Andis Kudors, Austrumeiropas Politisko Pētījumu centra izpilddirektors

Līdz šim Latvijā samērā plaši ir diskutēts par sabiedrības etnisko integrāciju kavējošiem un veicinošiem iekšējiem faktoriem. Tomēr jāņem vērā, ka Latvija nav slēgta sistēma, kur procesus ietekmē tikai iekšējie apstākļi. Valstu robežām vairs nav tādas nozīmes kā, piemēram, XX gadsimta sākumā. Valsts iekšienē notiekošie procesi ir pakļauti lielākai vai mazākai ārvalstu ietekmei. Mūsdienu tehnoloģijas sasniegumiem — internetam un televīzijai — kartēs redzamās līnijas starp valstīm nav nekāds šķērslis. Dažādu valstu informatīvās telpas pārklājas, liela daļa krievvalodīgās Latvijas auditorijas skatās Krievijas TV kanālus, no kuriem smeļ informāciju un komentārus par sabiedriski politiskajiem procesiem. Turklāt ārvalstīs dzīvojošo Krievijas tautiešu atbalsta politikas ietvaros Maskava ir definējusi noteiktus uzdevumus attiecībā uz nozīmīgu mūsu valsts iedzīvotāju daļu. Kā šāda situācija ietekmē sabiedrības etnisko integrāciju? Tas ir viens no jautājumiem, uz kuriem šogad tika meklētas atbildes Austrumeiropas Politisko pētījumu centra (APPC) veiktajā pētījumā Ārvalstu ietekme uz sabiedrības etniskās integrācijas procesu Latvijā.

Pētījuma rezultāti liecina, ka Rietumvalstis un starptautiskās organizācijas labvēlīgi ietekmējušas sabiedrības integrācijas procesu Latvijā. Ārpolitikas mērķu sasniegšanai Latvijai nācās ņemt vērā sabiedroto rekomendācijas nacionālo minoritāšu un pilsonības jautājumu risināšanā. Rietumi ne tikai kritizēja (par naturalizācijas lēno tempu u.c.), bet centās palīdzēt. Dažādas sabiedrības integrācijas jautājumus risinošas institūcijas Latvijā (piemēram, Naturalizācijas pārvalde) ir saņēmušas nozīmīgu ārvalstu finansējumu savu uzdevumu veikšanai.

Zīmīgi, ka starptautiskās palīdzības kontekstā nav piedalījusies Krievija, kas sabiedrības integrācijas procesu interpretē citādi nekā Rietumos. Viens no veidiem, kā oficiālā Maskava cenšas ietekmēt t.s. krievvalodīgos Latvijā, ir — realizējot ārvalstīs dzīvojošo tautiešu atbalsta politiku. Ar šīs politikas veidošanu un īstenošanu nodarbojas plašs KF speciālistu loks — ierēdņi, politiķi, politologi, sociologi, polittehnologi, kultūras un zinātnisko aprindu pārstāvji, valsts kontrolēto biznesa struktūru vadība.

Atbalsts diasporām ārvalstīs nav nekas jauns. Ķīna, Izraēla, Ungārija u.c. pievērš lielu uzmanību saviem tautiešiem dažādās zemēs. Latvijas gadījumā ir svarīgi zināt, kādi ir Krievijas mērķi attiecībā uz tautiešiem Latvijā.

Pētījumā iegūtie dati ļauj secināt, ka Krievijas institūcijas centušās veikt krievvalodīgo Latvijas iedzīvotāju paralēlu integrāciju Maskavas virzienā. Krievijas ietekme ir vērsta un darbojas ne tikai pret Latvijas etniskās integrācijas politiku, bet ir arī pretrunā ar LR Satversmi valsts valodas jautājumā. Tāpat sadursme veidojas starp Latvijas Sabiedrības integrācijas programmā pausto sabiedrības vienotības ideju un Krievijas atbalstīto divkopienu koncepciju.

Par tautiešu atbalsta politikas reālo ietekmi uz sabiedrības etniskās integrācijas procesu Latvijā pētījuma ietvaros aptaujāto ekspertu viedokļi atšķiras, taču par Krievijas masu mediju lomu tie ir līdzīgi.

APPC pētījuma ietvaros veiktās SKDS sabiedriskās domas aptaujas dati nepārprotami parādīja, ka liela daļa Latvijas iedzīvotāju, kuri saziņai ģimenē lieto krievu valodu, priekšroku dod Krievijas TV kanālu ziņu raidījumiem. Vēl vairāk — uz jautājumu par uzticēšanos minētajos kanālos paustajai informācijai, 36,1% krievvalodīgo respondentu atbildēja, ka visvairāk uzticas Pirmajam Baltijas kanālam (PBK). Salīdzinājumam: Latvijas sabiedriskās televīzijas 1. un 7. kanālam uzticas attiecīgi 8,9 un 8,3% krievvalodīgo. Šīs auditorijas lielu piekrišanu bauda arī kanāli RTR Planēta, TV Centrs un NTV Mir. Ņemot vērā kanālu popularitāti, APPC veica četru minēto Krievijas TV kanālu 2004.—2006.g. ziņu un analītisko radījumu satura analīzi. Atcerēsimies, ka visi minētie mediji tā vai citādi ir pakļauti Kremļa kontrolei. Starptautiskās organizācijas Žurnālisti bez robežām 2006.gada vērtējumā par preses brīvību Krieviju ierindoja 147. vietā no 168 valstīm. (Informācijai — Latvija kopā ar Ungāriju, Slovēniju un Portugāli dala 10. līdz 13.vietu brīvāko valstu augšgalā.) Pētnieki secinājuši, ka Krievijas TV raksturo informatīva vienveidība, stereotipu projicēšana un mērķtiecīga uzturēšana. TV ziņu sižeti dažādos kanālos ir līdzīgi, kas liecina par Kremļa īstenotu vienotu informatīvo politiku un mediju brīvības ierobežošanu.

No 2004. līdz 2006.gadam februārī un martā pastiprināta Krievijas TV kanālu uzmanība bija veltīta tematiem, kas saistās ar it kā fašisma popularizēšanu Latvijā. Mediji aktīvi pauda Krievijas nosodījumu saistībā ar leģionāru pasākumiem Latvijā un “par jauniem latviešu fašistu heroizēšanas mēģinājumiem”. Krievija TV kanāli plaši un vērienīgi atspoguļoja 2005.gada nekārtības leģionāru atceres pasākumos. Piemēram, Krievijas telekomentētājs Mihails Ļeontjevs, komentējot leģionāru atcerei veltītos gājienus, sauc Baltijas valstis par “visādu skūtgalvaino neliešu Meku”. Tādu ziņu sižetu pieteikumi kā “Rīgā tiesā antifašistus”, “Veterāniem aizliegts nēsāt kara ordeņus”, “Latvijā sit antifašistus”, “Latvijas likumi aizsargā nacistus” liecina par vēstures jautājumu specifisku interpretēšanu, kas saistās ar starpvalstu attiecību problēmu uzturēšanu.

Izglītības un fašisma tematika ir vairāk vai mazāk kampaņveidīgas, taču kopumā 2004.—2006.gadā visplašāk Krievijas TV pievērsušās jautājumiem par krievu tautiešu tiesībām Latvijā. Par “krievvalodīgo” stāvokli regulāri satraukumu pauda Krievijas amatpersonas, ieskaitot valsts prezidentu.

SKDS veiktās aptaujas respondentu atbildes par vēsturi, krievu valodas statusu un “krievvalodīgo” stāvokli Latvijā saskan ar tiem informatīvajiem uzstādījumiem, kas atklājās Krievijas TV kanālu satura analīzē. Diemžēl pastāv dažāda attieksme pret vēsturi un vērtībām latviešu un daļas mazākumtautību pārstāvju vidū. Pat ja mēs teorētiski pieļautu, ka šī integrāciju kavējošā gruzdēšana ir pastāvējusi arī bez Krievijas mediju darbības, tad tomēr jaātzīst, ka Krievija ir lējusi eļļu un mēģinājusi šo gruzdēšanu pārvēst liesmā.

Šis raksts ir sagatavots ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par šī raksta saturu pilnībā atbild Austrumeiropas Politisko pētījumu centrs, un tas nevar tikt uzskatīts par Eiropas Savienības viedokli.

Publicēšanas datums: Piektdiena, 2007. gada 28. septembris.