Māris Cepurītis, Austrumeiropas politikas pētījumu centra direktors, pētnieks
Kopš Krievijas atklātā un masīvā iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī un tam sekojošajām Rietumu sankcijām pret Krieviju aktuāls ir kļuvis jautājums, ko darīt ar Krievijas īpašumiem ārvalstīs un vai tie ir izmantojami, lai sniegtu atbalstu Ukrainai. Rietumvalstu sabiedrībās ik pa laikam uzplaiksnī aicinājumi šos īpašumus pārņemt no Krievijas un novirzīt palīdzības sniegšanai Ukrainai. Šāds solis ir atbalstāms no morālās un politiskās perspektīvas, bet tā praktiskajā ieviešanā nākas rēķināties ar nepieciešamību ievērot tiesiskumu, lai mazinātu iespējas, ka lēmumi tiek pārsūdzēti. Tāpēc starptautiski nav pārāk daudz gadījumu, kad Krievijas īpašumi tikuši pārņemti. Šādā situācijā par īpašu gadījumu uzskatāma tā saucamā Maskavas nama pārņemšana Latvijas valsts īpašumā un Krievijas reakcija uz šādu soli.
Tā sauktais Maskavas nams oficiāli tika atklāts 2004. gada maija noslēgumā – mēnesi pēc Latvijas kļūšanas par NATO un ES dalībvalsti. Juridiski “Maskavas nams” piederēja Maskavas pilsētas Īpašumu departamentam, bet praktiski bija uzskatāms par Krievijas interešu pārstāvniecības punktu, plaši darbojoties Krievijas “tautiešu politikas” atbalstīšanā un vēsturiskās atmiņas veidošanā atbilstoši Krievijas oficiālajam vēstures traktējumam. 2024. gada 20. janvārī Latvijā stājās spēkā likums, ar kuru “Maskava nama” ēka tika pārņemta Latvijas valsts īpašumā, šādi izbeidzot tā gandrīz 20 gadus ilgo darbību.
Ņemot vērā Krievijas skaļo reakciju uz faktiski ikvienu darbību, kas mazina tās ietekmi ārvalstīs, arī “Maskavas nama” pārņemšana ir nokļuvusi Krievijas propagandistu, amatpersonu un pat Vladimira Putina uzmanības lokā. Starplaikā starp likuma pieņemšanu Saeimā 2024. gada 11. janvārī un tā izsludināšanu 19. janvārī Putins izdeva rīkojumu, ar kuru piešķirts papildu finansējums Krievijas un PSRS īpašumu ārvalstīs juridiskās aizsardzības nodrošināšanai.[i] Rīkojuma izdošana parāda Krievijas gatavību tiesiskā ceļā apstrīdēt tās īpašumu atsavināšanu ārvalstīs, kā arī kalpo kā signāls, ka pēc “Maskavas nama” var būt arī citi gadījumi.
Asākā valodā Latvijas valsts institūciju plānus ar “Maskavas nama” pārņemšanu aprakstīja Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova. 21. decembrī Valsts drošības dienests aizdomās par Eiropas Savienības sankciju pārkāpšanu “Maskavas namā” veica kratīšanas, izņemot lielu daudzumu datu nesēju un dokumentu.[ii] Latvijas tiesībsargājošo iestāžu veiktās darbības Zaharova nodēvēja par “reiderisku iebrukumu” un “valstisku vandalismu”.[iii] Saeimai pieņemot likumu par “Maskavas nama” pārņemšanu, Latvijas virzienā jau tika izteikti tieši draudi, minot, ka šāds Rīgas solis izraisīšot stingru un Latvijai sāpīgu soli no Krievijas puses un visa atbildība, tai skaitā materiālā, esot jāuzņemas Latvijas valstij un tās vadībai.[iv]
Informatīvajā laukā “Maskavas nama” tematika atgriezās augusta beigās, kad Latvijas īpašumā esošā ēka tika izlikta pārdošanā izsolē. Arī šoreiz Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve brīdināja Latvijas valsti un īpaši potenciālos pircējus par sekām, kā arī to, ka Krievijas tiesa uzlikusi īpašumam arestu un attiecīgi to neesot iespējams nodot trešajām personām. Izsole radīšot negatīvas tiesiskās sekas gan Baltijas [izteikumā lietojot apzīmējumu “прибалтийских”] valdībām, gan izsoles uzvarētājiem. Zaharova uzsver, ka Latvijas darbības uzskatāmas par “reiderismu valsts līmenī” – Krievija šīs darbības uzskata par rupju starptautisko tiesību pārkāpumu.[v]
Bijušā “Maskavas nama” ēkas izsole noslēdzās 19. septembrī bez rezultāta. Komentējot izsoles iznākumu, Krievijas vēstniecība Latvijā to raksturoja kā likumsakarīgu un minēja, ka potenciālie pircēji esot ņēmuši vērā ievērojamos tiesiskos riskus un reputācijas zaudējumus, ja iegādāsies šo Krievijas īpašumu. Kamēr Rīga meklēšot jaunus pircējus, Latvijas nodokļu maksātājiem būšot jāsedz ēkas uzturēšanas izdevumi, tērējot līdzekļus, kurus varētu novirzīt iedzīvotāju labklājībai.[vi]
Pircēja trūkums bijušā “Maskavas nama” ēkai Krievijas propagandistiem deva iespēju apstrīdēt paša atsavināšanas lēmuma pamatotību, kā arī norādīt uz Latvijas valsts institūciju it kā nespēju veikt vienkāršus uzdevumus. Pircēja trūkums arī tiek skaidrots ar Krievijas nopelnu – ka tās tiesiskie un reputācijas draudi esot bijuši tie, kas atturējuši potenciālos interesentus no ēkas iegādes.
Saskaņā ar “Valsts nekustamo īpašumu” sniegto informāciju tiks organizēta jauna bijušā “Maskavas nama” ēkas izsole ar potenciāli samazinātu cenu (līdz šim cena bija 3,57 miljoni eiro). Līdz ar to sagaidāms, ka Krievijas aktivitātes turpināsies.
“Maskavas nama” pārņemšana Latvijas valsts īpašumā Krievijai ir svarīga ne vien Latvijas, bet arī starptautiskā kontekstā. Latvijā “Maskavas nams” gandrīz 20 gadus ir darbojies, lai atbalstītu Krievijas ārpolitiskos mērķus, kas primāri vērsti uz krievu valodas, kultūras un noteiktu vēsturisko uzskatu izplatīšanu, kā arī tā saucamo tautiešu kopuma uzturēšanu un atbalstīšanu. Arī citas valstis mēdz veidot kultūras un izglītības pārstāvniecību tīklus ārvalstīs, tomēr to darbības principi vērsti uz savstarpējās izpratnes veidošanu, nevis šķelšanu un tiešu ietekmes vairošanu, kā tas ir bijis “Maskavas nama” gadījumā.
Bijušā “Maskavas nama” ēkas izsolīšana un līdzekļu novirzīšana Ukrainas atbalstam arī ir uzskatāma par morāli atbildīgu soli, parādot, ka Krievijas īpašumi Rietumos nevar baudīt aizsardzību, kamēr tā mērķtiecīgi iznīcina Ukrainas cilvēkus un infrastruktūru. Šī gada februārī Pasaules Bankas, Eiropas Komisijas, Ukrainas valdības un Apvienoto Nāciju Organizācijas novērtējumā Ukrainas atjaunošanas izmaksas nākamajos desmit gados lēstas ap 486 miljardiem ASV dolāru.[vii] Kopš februāra turpinoties Krievijas uzbrukumiem, sagaidāms, ka izmaksas turpinās pieaugt. Šādā situācijā “Maskavas nama” pārdošana un potenciālie 3,57 miljoni eiro ir relatīvi neliels finansiālais atspaids ukraiņiem, bet var kalpot kā potenciāls precedents un varbūt pat instrukcija citām valstīm, lai arī tās varētu pieņemt līdzīgus mērus pret Krievijas īpašumiem.
Pašlaik var novērot nelielu gadījumu skaitu, kur Krievijas īpašumi tiek novirzīti Ukrainas atbalstam, piemēram, Kanādas valdība novirzījusi 26 miljonus ASV dolāru oligarha Romāna Abramoviča uzņēmumam konfiscēto līdzekļu un citus īpašumus.[viii] ES ietvaros bijušas aktīvas diskusijas par Krievijas valsts īpašumu, primāri aktīvu, novirzīšanu Ukrainas atjaunošanai. ES pašlaik ir iesaldēti vairāk kā 300 miljardi eiro Krievijas Centrālās bankas līdzekļu, un pašlaik ir panākta vienošanās tikai par aktīvu peļņas novirzīšanu Ukrainas vajadzībām.
Ņemot vērā lēno virzību Krievijas īpašumu ārvalstīs pārņemšanā un sarežģītās diskusijas valstīs, “Maskavas nama” gadījums ir svarīgs, jo citām valstīm parāda iespējas, kā var praktiski īstenot Krievijas īpašumu novirzīšanu Ukrainas atjaunošanai, vienlaicīgi kāpinot spiedienu uz citu rietumvalstu valdībām līdzīgu risinājumu meklēšanā. Risks, ka Latvijas un dažu citu valstu piemēru pārņems citas valstis, izskaidro Krievijas agresīvo nostāju par “Maskavas nama” ēkas pārņemšanu Latvijas valsts īpašumā, jo šis jautājums tikai daļēji saistīts ar Krievijas ietekmi Latvijā, bet tam ir potenciāls kalpot kā piemēram citu valstu lēmumiem par to, ko darīt ar Krievijas īpašumiem, tāpēc Krievija gatava izmantot gan draudus pret valstīm un uzņēmējiem, gan arī tiesiskos instrumentus, lai nezaudētu “Maskavas namu”.
