NATO Ankaras samits: iespējamās prioritātes un ceļš uz jaunu alianses attīstības modeli
Publicēts: 06.07.2026
Autors: Gustavs Pagrabs
Eiropas drošības vide ir nonākusi nozīmīgā pārveides posmā. Vairāk nekā četri gadi kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā un ASV prezidenta Donalda Trampa otrās prezidentūras laikā pastiprinātajām diskusijām par nepieciešamību NATO dalībvalstīm uzņemties lielāku atbildību par savu drošību ir veicinājušas plašas pārmaiņas gan valstu, gan starptautisko un reģionālo organizāciju līmenī. Līdztekus diskusijām par NATO kolektīvās aizsardzības stiprināšanu un taisnīgāku drošības pienākumu sadali, arvien pieaug arī Krievijas koordinēto psiholoģisko informācijas operāciju un speciāli novirzīto Ukrainas trieciendronu gadījumu intensitāte pret Latviju, citām Baltijas valstīm un alianses Austrumu flangu. Līdz ar to Eiroatlantiskā kopiena ir spiesta ne tikai iepazīt un pielāgoties jaunākajām karadarbības formām, bet arī stiprināt NATO turpmāko sadarbības ietvaru.
Šādā kontekstā īpaši nozīmīgs kļūst gaidāmais NATO samits Ankarā, Turcijā, kas norisināsies 7. un 8. jūlijā. Tā dienaskārtību lielā mērā noteiks iepriekšējais NATO samits Hāgā 2025. gadā, kas iezīmēja būtisku alianses pielāgošanās posmu jaunajai Eiropas un Eiroatlantiskās drošības realitātei. Šī samita ietvaros alianses dalībvalstis apņēmās līdz 2035. gadam pakāpeniski virzīties uz iespēju katru gadu novirzīt 5% no valsts IKP aizsardzības un ar drošību saistītiem izdevumiem, nodrošinot ne tikai katras dalībvalsts individuālo, bet arī visas organizācijas kolektīvo militāro gatavību.[1] Tādējādi Hāgas samits kalpo kā fundamentāls pamats ne tikai NATO finansiālo resursu pakāpeniskai paplašināšanai, kas skaidri redzams arī Latvijas apņēmībā no nākamā gada palielināt aizsardzības finansējumu līdz vismaz 5% no attiecīgajam gadam prognozētā iekšzemes kopprodukta[2], bet arī turpmākai nepieciešamībai nodrošināto resursu praktiskai izmantošanai.
Vienlaikus Ankaras izvēle par šī gada NATO samita norises vietu nav nejauša. Tā atspoguļo Turcijas īpašo lomu alianses ietvaros. Lai arī Turcija nav viena no 12 NATO dibinātājvalstīm, tā kopā ar Grieķiju 1952. gadā bija viena no pirmajām valstīm, kas pievienojās aliansei kopš tās izveides, kļūstot par vienu no senākajām NATO dalībvalstīm.[3] Turcijas ģeogrāfiskais novietojums NATO ietvaros ir ļoti svarīgs, jo tā atrodas ne tikai starp Eiropu un Āziju, bet arī pie Melnās jūras un tās galvenajiem jūras ceļiem, kā arī Kaukāza un Tuvo Austrumu reģioniem, veidojot stratēģisku savienojuma punktu Dienvidaustrumeiropā. Papildus tam Turcija ar vairāk nekā 3000 uzņēmumiem ir kļuvusi par nozīmīgu aizsardzības industrijas centru, kalpojot par vērtīgu piemēru pārējo NATO dalībvalstu aizsardzības industrijas turpmākai attīstībai un efektīvākai organizācijai.[4] Līdz ar to gaidāmais samits Ankarā simboliski uzsver paplašinātu iespēju spektru alianses ciešākai vienotībai, labās prakses apmaiņai un militāro spēju attīstībai.
Ņemot vērā Hāgas samita laikā pieņemto lēmumu par NATO finansiālo resursu pakāpenisku paplašināšanu, likumsakarīgi arī nepieciešamību šos resursus pārvērst reālās alianses aizsardzības spējās, iespējams identificēt vairākus centrālos jautājumus, kuri tiks aktualizēti gaidāmā NATO Ankaras samita dienaskārtībā. Šie centrālie jautājumi potenciāli aptvers tādus aspektus kā Hāgas samita ietvaros pieņemtā palielinātā aizsardzības finansējuma saistību īstenošana, NATO aizsardzības industrijas attīstības nepieciešamība, kā arī turpmāka Ukrainas atbalsta vairošana,[5] Ankaras samitam kļūstot par nozīmīgu platformu šo prioritāšu pilnveidošanā.
Pirmkārt, pievēršoties sagaidāmajam jautājumam par Hāgā noteiktā aizsardzības finansējuma saistību īstenošanu, noteikti jāņem vērā, ka vēlreiz šī mērķa atkārtota politiskā apstiprināšana nebūs centrālais Ankaras samita jautājums. Tā vietā, daudz nozīmīgāks temats būs dalībvalstu spēja paātrināt uzņemto aizsardzības finansējuma saistību praktisko ieviešanu, kur tādas valstis kā Polija, Lietuva un arī Latvija, būdamas līderes aizsardzības izdevumos attiecībā pret IKP,[6] var kalpot par piemēriem citu alianses dalībvalstu paātrinātākai aizsardzības finansējuma nodrošināšanai. Tādējādi Ankaras samita ietvaros uzmanība tiks koncentrēta ne tik daudz uz finansējuma mērķa pārskatīšanu, cik uz kopīga politiskā impulsa radīšanu straujākai un koordinētākai jau uzņemtās finansiālas saistības īstenošanai, paātrinot NATO kopīgo ceļu uz Hāgā noteiktajiem 5%, kā arī potenciāli mazinot atsevišķu dalībvalstu, kā Spānijas,[7] piesardzīgāku pieeju uz saistību izpildi.
Otrkārt, Hāgas saistību izpildes iespējama aktualizēšana organiski sasaistās ar nākamo potenciālo centrālo jautājumu Ankarā – alianses aizsardzības industrijas attīstības nepieciešamību. Lai arī aizsardzības finansējuma apjoms NATO dalībvalstīs pakāpeniski pieaug, esošā alianses dalībvalstu aizsardzības industrija nespēj pielāgoties tik ātri, veidojot vienu no alianses nozīmīgākajiem strukturālajiem izaicinājumiem visā tās teritorijā.[8] Tādējādi veidojas situācija, kurā dalībvalstu finanšu resursu klāsts pieaug, taču proporcionālas dalībvalstu militārās spējas un gatavības līmenis paliek gandrīz nemainīgs. Šādā kontekstā aizsardzības industrijas attīstības nepieciešamība, kas sevī ietver ne tikai paaugstinātu militārās ražošanas kapacitāti, bet arī NATO dalībvalstu ciešāku savstarpējo sadarbību, vienlaikus pilnveido gan pašas dalībvalsts noturību, gan padara aliansi spējīgāku aizstāvēt tās kopējo teritoriju. Ņemot vērā Krievijas-Ukrainas kara jaunieviesto dronu karadarbības formu, kļūst arvien skaidrāk redzams, ka tradicionālo militāro spēju attīstīšana pati par sevi vairs nav pietiekama. Līdz ar to iespējams prognozēt, ka Ankaras samita ietvaros uzmanība tiks pievērsta ne tikai NATO aizsardzības industrijas turpmākai attīstībai, bet attiecīgi arī tās spējai ātrāk pielāgoties mūsdienu strauji attīstošajām karadarbības tendencēm.
Visbeidzot, izceļot nepieciešamību NATO aizsardzības industrijas stiprināšanai un adaptācijai jaunākās karadarbības formas radītajiem izaicinājumiem, loģiski vērtējams, ka NATO Ankaras samita dienaskārtībā saglabāsies arī jautājums par turpmāku Ukrainas atbalsta vairošanu. Krievijas pilna mēroga iebrukumam Ukrainā turpinoties jau piekto aktīvās karadarbības gadu, Ukraina ir uzkrājusi ievērojamu teorētisko un praktisko zināšanu klāstu mūsdienu jaunajos un augstas intensitātes karadarbības apstākļos. Tas vienlaikus nodrošinājis ne tikai Ukrainas efektīvu suverenitātes aizstāvību, bet arī, ņemot vērā tās tāldarbības dronu kampaņas stratēģiski rezultatīvo darbību Maskavā un Krievijas okupētajā Krimā,[9] būtiski ierobežojis Krievijas militāro un ekonomisko kapacitāti, kā arī veicinājis iniciatīvas pārņemšanu esošajā kaujas laukā pret agresoru. Šādā kontekstā Ukraina ieņem neaizvietojamas pieredzes un zināšanu avota lomu, kas varētu kalpot par nozīmīgu pamatu NATO turpmākās adaptācijas procesa pilnveidei mūsdienu mainīgajos karadarbības apstākļos. Tādējādi iespējams prognozēt, ka Ankaras samita laikā pastiprināta uzmanība varētu tikt pievērsta ne tikai ciešākas sadarbības nodrošināšanai ar Ukrainu, bet arī tās kara laikā iegūtās pieredzes apmaiņai, ekspertīzes pārnesei un to tālākai integrācijai alianses kopējo aizsardzības spēju celšanai.
Visu šo sagaidāmo jautājumu kopums iezīmē plašāku NATO nākotnes attīstības modeli. Tomēr, tieši šeit centrālo vietu arī ieņem aktuālā diskusija par turpmāko ASV lomu un tās iespējamo transformāciju “NATO 3.0” koncepta ietvaros. Lai arī šī koncepta īstenošana paredz pakāpenisku pārstrukturēšanu ASV karaspēka klātbūtnei Eiropā līdz 2022. gada līmenim, tā kodols nodrošina līdzsvarotāku atbildības sadali NATO iekšienē, kur Eiropa pati uzņemas vadību savā konvencionālajā aizsardzībā.[10] Līdz ar to šāda alianses attīstība nevis iezīmē tās vājināšanos, bet gan tās ciešāku reģionālās sadarbības vairošanu un dalībvalstu nacionālo aizsardzības spēju attīstību zem ASV kodolatturēšanas garantijas un nemainīgu uzticību NATO 5. panta saistībām.
Šādā kontekstā iespējams arī izcelt Latvijas, Baltijas valstu un plašāka reģiona potenciālās prioritātes Ankaras samita dienaskārtībā. Ņemot vērā Krievijas radītās bažas par iespējamām provokācijām NATO Austrumu flangā[11] un jaunos karadarbības apstākļus, reģionam īpaši nozīmīgi kļūst jautājumi par alianses atturēšanas un aizsardzības spēju straujāku praktisku stiprināšanu, it īpaši pretgaisa un pretdronu aizsardzības jomā. Izceļot šī gada 9. jūnijā parakstīto Latvijas un Ukrainas savstarpējo vienošanos par visaptverošu sadarbību aizsardzības jomā,[12] reģiona interesēs saglabāsies arī konsekventa Ukrainas atbalsta uzturēšana gan alianses, gan arī individuālā līmenī. Tādējādi samita ietvaros īpaša uzmanība tiks pievērsta ciešākas reģionālās sadarbības aktualizēšanai, likumsakarīgi arī alianses kolektīvās aizsardzības spēju turpmākai stiprināšanai, kas vienlaikus būtu saderīga ar izvirzītā “NATO 3.0” koncepta attīstību.
Tātad var secināt, ka gaidāmais NATO samits Ankarā, koncentrējoties uz trīs savstarpēji cieši saistītiem un pastiprinošiem centrālajiem jautājumiem, iezīmēs turpmāko alianses stratēģisko attīstību un liks pamatus diskusijām par tās nepieciešamo adaptācijas procesu virzību strauji mainīgajā Eiropas un Eiroatlantiskās drošības vidē. Tādējādi Ankaras samita nozīme drīzāk būs vērtējama kā Hāgā pieņemto lēmumu praktisks turpinājums, kur spēja virzīt iepriekš apstiprinātās finansiālās saistības reālās aizsardzības spējās kļūs par galveno samita kritēriju tā izvērtēšanai. Līdz ar to Ankaras samits kopumā vērtējams ar piesardzīgu optimismu. Maz ticams, ka tas radīs tūlītējas pārmaiņas Eiropas drošības arhitektūrā, taču tam ir potenciāls kļūt par būtisku soli NATO ilgtermiņa adaptācijas procesa nodrošināšanā. Lai arī provizorisko prioritāšu parādīšanās NATO Ankaras samitā var mainīties un atšķirties no faktiskās dienaskārtības šī gada 7. un 8. jūlijā, identificētie virzieni un aktuālie jautājumi alianses ietvaros tāpat sniedz pamatotu priekšstatu par sagaidāmajiem diskusiju un lēmumu virzieniem tuvākajā nākotnē.
[1] North Atlantic Treaty Organization, The Hague Summit Declaration, 25.06.2025, https://www.nato.int/en/about-us/official-texts-and-resources/official-texts/2025/06/25/the-hague-summit-declaration.
[2] Latvijas Republikas Saeima, No nākamā gada aizsardzības finansējumu palielinās līdz 5% no IKP, 26.03.2026, https://www.saeima.lv/aktualitates/saeimas-zinas/35657-no-nakama-gada-aizsardzibas-finansejumu-palielinas-lidz-5-no-ikp.
[3] North Atlantic Treaty Organization, A short history of NATO, 18.06.2026, https://www.nato.int/en/about-us/nato-history/a-short-history-of-nato.
[4] North Atlantic Treaty Organization, Press conference, 22.05.2026, https://www.nato.int/en/news-and-events/events/transcripts/2026/05/22/press-conference-by-nato-secretary-general-mark-rutte?selectedLocale=.
[5] North Atlantic Treaty Organization, Doorstep, 22.05.2026, https://www.nato.int/en/news-and-events/events/transcripts/2026/05/22/doorstep-by-nato-secretary-general-mark-rutte?selectedLocale=.
[6] Atlantic Council, NATO defense spending tracker, 09.04.2026, https://www.atlanticcouncil.org/commentary/trackers-and-data-visualizations/nato-defense-spending-tracker/.
[7] Atlantic Council, NATO defense spending tracker, 09.04.2026, https://www.atlanticcouncil.org/commentary/trackers-and-data-visualizations/nato-defense-spending-tracker/.
[8] North Atlantic Treaty Organization, Opening remarks, 22.05.2026, https://www.nato.int/en/news-and-events/events/transcripts/2026/05/22/opening-remarks-by-nato-secretary-general-mark-rutte?selectedLocale=.
[9] Ķezberis, Vanags, Markusa un Šukurovs, Ukrainas lidroboti uzbrukuši dzelzceļa tiltam pār Ziemeļkrimas kanālu, LSM, 18.06.2026, https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.06.2026-ukrainas-lidroboti-uzbrukusi-dzelzcela-tiltam-par-ziemelkrimas-kanalu.a651968/.
[10] Pete Hegseth, Remarks by Secretary of War Pete Hegseth at the 2026 NATO Defense Ministerial in Brussels (As Delivered), US Departament of War, 18.06.2026, https://www.war.gov/News/Transcripts/Transcript/Article/4521023/remarks-by-secretary-of-war-pete-hegseth-at-the-2026-nato-defense-ministerial-i/.
[11] Paula Koškina, NATO austrumu flangā pieaug bažas par iespējamām Krievijas provokācijām, LSM, 28.06.2026, https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.06.2026-nato-austrumu-flanga-pieaug-bazas-par-iespejamam-krievijas-provokacijam.a653003/.
[12] Gints Amoliņš, Latvija ar Ukrainu vienojas par sadarbību aizsardzības jomā, pārņems Ukrainas pieredzi cīņā pret droniem, LSM, 09.06.2026, https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/09.06.2026-latvija-ar-ukrainu-vienojas-par-sadarbibu-aizsardzibas-joma-parnems-ukrainas-pieredzi-cina-pret-droniem.a650806/.