ASV skatījums uz Baltijas valstīm un NATO: novērojumi no Vašingtonas

Autors: Markuss Kozlinskis, Austrumeiropas politikas pētījumu centra asociētais jaunākais pētnieks

Vērojot D.Trampa administrācijas ārpolitiku, arvien biežāk izskan jautājums – cik apņēmīgi ASV turpinās iesaistīties Eiropas drošības arhitektūrā? ASV stratēģiskais fokuss uz Ķīnas radītajiem izaicinājumiem Indijas-Klusā okeāna reģionā, D.Trampa administrācijas vilcināšanās izvērst sankcijas pret Krieviju un šķietamā vēlme nākotnē “normalizēt” attiecības ar Maskavu, NATO sabiedrotajiem ir viennozīmīgi radījusi neskaidrību par ASV ilgtermiņa prioritātēm Eiropā. Nešaubīgi, ka šie vēstījumi īpaši satrauc Baltijas valstis, kurām NATO, tostarp ASV, sniegtās drošības garantijas ir nacionālās drošības stūrakmens laikā, kad draudi no revizionistiskās Krievijas tikai pieaug.

Dzīvojot Vašingtonā kopš D.Trampa ievēlēšanas un strādājot Apvienotajā Amerikas Baltiešu Nacionālajā komitejā (JBANC) – organizācijā, kas pārstāv Amerikas baltiešu intereses ASV galvaspilsētā –, vēlos dalīties gūtajos ieskatos, kā ASV likumdevēji un D.Trampa administrācija uztver Baltijas valstis, NATO un ASV turpmāko klātbūtni Eiropā.

ASV Kongresa un D.Trampa administrācijas politika attiecībā uz Baltijas valstīm

Lai gan galvenā loma ASV ārpolitikā un drošības politikā pieder prezidentam, ASV Kongresam ir būtiskas pilnvaras šī kursa ietekmēšanā un uzraudzībā. Proti, likumdevējvara apstiprina aizsardzības budžetu un nosaka tā prioritātes, piešķir finansējumu ārvalstu militāras palīdzības programām, lemj par sankciju režīma ieviešanu, kā arī attiecīgajās komitejās izskata administrācijas priekšlikumus par politiku attiecībā uz sabiedrotajiem un partneriem. Tātad arī Kongresa darbība ietekmē ASV politiku attiecībā uz Eiropu, ieskaitot Baltijas valstis.

Strādājot ar Baltijas jautājumiem ASV Kongresā, novērojams, ka demokrāti, kā arī republikāņi turpina atbalstīt Baltijas valstis, tostarp galveno ASV militārās palīdzības programmu reģionam. Proti, katru gadu Kongresā tiek virzīts Baltijas drošības iniciatīvas (Baltic Security Initiative, BSI) likumprojekts, kura ietvaros Baltijas valstīm tiek piešķirts ASV finansējums militāro spēju stiprināšanai, piemēram, pretgaisa un pretraķešu aizsardzībai. Piešķirtais finansējums BSI pēdējo gadu laikā ir palielinājies – ja 2022. gadā tas bija 180 miljoni ASV dolāru, tad 2025. gadā iniciatīvai plānoti jau 231 miljons dolāru. Turklāt šī gada maijā 49 kongresmeņi parakstīja vēstuli, aicinot 2026. gada ASV aizsardzības budžetā piešķirt BSI 375 miljonus dolāru. Lai gan šāds pieprasījums ir, iespējams, pārāk ambiciozs un vēstulei bija ierobežots divpartiju atbalsts (to parakstīja 34 demokrāti un 15 republikāņi), arī šāda kongresmeņu iniciatīva var pozitīvi ietekmēt BSI finansējuma apspriedes Kongresā.

Par Kongresa atbalstu Baltijas valstīm norāda arī Pārstāvju palātas Baltijas kaukuss (neformāla Kongresa likumdevēju grupa, kas apvieno deputātus, kuri interesējās par ASV attiecībām ar Latviju, Lietuvu un Igauniju). Ar 87 biedriem – 49 demokrātiem un 38 republikāņiem – Baltijas kaukuss ir viena no lielākajām etniskajām interešu grupām ASV Kongresā. Lai gan dalība Baltijas kaukusā ir simboliska, 31 no 49 nesenās BSI vēstules parakstītājiem bija kaukusa biedri. Tas norāda, ka šo interešu grupu ir iespējams izmantot kā platformu Baltijas tematisko iniciatīvu virzīšanai Pārstāvju palātā. Attiecīgi pieaugošais BSI finansējums, nesenā kongresmeņu iniciatīva un plašais kaukusa biedru skaits Pārstāvju palātā norāda, ka, neskatoties uz Baltijas valstu nelielo ģeopolitisko mērogu, ASV likumdevēji turpina sadzirdēt un iestāties par mūsu reģiona drošības interesēm.

Jāuzsver, ka ASV Kongresa atbalsts Baltijas valstu drošībai nav nejaušība, bet gan atzinība par to, ka Baltijas valstis ir uzticamas sabiedrotās, kas veic būtiskus ieguldījumus savā aizsardzībā. Gan demokrātu, gan republikāņu politiķi atzinīgi novērtē, ka Baltijas valstis ir starp NATO līderēm aizsardzības izdevumu ziņā, pašlaik ieguldot virs 3% no IKP, ar plāniem sasniegt 5% līdz 2026. gadam. Jānorāda, ka laikā no 2020. līdz 2024. gadam Baltijas valstis kopumā investēja 6,7 miljardus dolāru aizsardzības spēju iepirkumos, no kuriem 1,1 miljards tika iztērēts tieši ASV ražojumu iegādei. Tāpat ASV Kongress augstu vērtē Baltijas valstu lēmumu stiprināt reģiona enerģētisko neatkarību, atslēdzoties no Krievijas kontrolētā BRELL elektroenerģijas tīkla un pārtraucot Krievijas gāzes importu. Pēdējos gados ASV ir arī kļuvusi par vienu no lielākajiem sašķidrinātās dabasgāzes piegādātājiem Lietuvai.

Līdztekus ekonomiskajiem ieguvumiem, Kongresa deputāti arī novērtē Baltijas valstu pienesumu ASV nacionālajai drošībai un NATO. Jau pirms formālās pievienošanās NATO, Igaunija, Latvija un Lietuva piedalījās ASV vadītajās militārajās operācijās Irākā un Afganistānā, apliecinot savu gatavību būt par aktīvām sabiedrotajām. Tagad, 21 gadu pēc pievienošanās NATO, Baltijas valstis regulāri uzņem un atbalsta ASV karavīrus, nodrošinot tiem infrastruktūru militārajām mācībām. Turklāt, ar NATO izcilības centriem stratēģiskajā komunikācijā (Latvijā), enerģētiskajā drošībā (Lietuvā) un kiberdrošībā (Igaunijā), Baltijas valstis sniedz būtisku ieguldījumu ASV un alianses doktrīnas izstrādē cīņai pret hibrīdraudiem. Tas liecina, ka, lai gan Baltijas valstīm ASV atbalsts ir vitāli svarīgs, arī ASV gūst praktiskus ieguvumus no šīs sadarbības gan drošības, gan ekonomikas jomā.

To, ka Baltijas valstu ieguldījumi aizsardzībā un transatlantiskajā sadarbībā tiek pamanīti, apliecina arī nesenie D.Trampa administrācijas izteikumi un darbības. Proti, 25. martā ASV valsts sekretārs Marko Rubio, tiekoties ar Baltijas valstu ārlietu ministriem, tās nosauca par perfektām sabiedrotajām, uzsverot Baltijas valstu ieguldījumu aizsardzībā, enerģētiskajā neatkarībā un eiroatlantiskajā sadarbībā. Jāpiemin, ka Rubio arī martā parakstīja rīkojumu, kas ļauj Baltijas valstīm turpināt saņemt Valsts departamenta finansējumu aizsardzības spēju stiprināšanai un sūtīt militāro personālu apmācībai ASV militārajās akadēmijās. Tāpat Baltijas valstis novērtējis arī aizsardzības sekretārs Pīts Hegsets. 31. maijā Šangri-La drošības dialogā viņš norādija, ka “Amerika vispirms” nenozīmē “Amerika viena” (“America First certainly does not mean America alone”), uzsverot ASV sadarbības nozīmi ar sabiedrotajiem. Savā runā Hegsets īpaši izcēla arī Baltijas valstis, nosaucot tās par ASV “paraugsabiedrotajiem”.

Kopumā secināms, ka Baltijas valstu būtiskie ieguldījumi aizsardzībā un stratēģiskā partnerība ar ASV tiek sadzirdēta ASV Kongresā un D.Trampa administrācijā. Lai gan tas nebūt nenodrošina tūlītēju politisko ieguvumu reģionam, uzskatāms, ka tas nostāda Baltijas valstis kā uzticamas un sevi pierādījušas sabiedrotās, kuras gaidāmajā NATO samitā Hāgā ierodas ar jau paveiktiem mājasdarbiem.

D.Trampa administrācijas politika attiecībā uz NATO

Vērtējot ASV politiku attiecībā uz NATO, nav palikuši nepamanīti D.Trampa administrācijas mainīgie signāli attiecībā uz aliansi pēdējo sešu mēnešu laikā. D.Trampa otrās prezidentūras sākumā administrācijas vēstījumi liecināja par prezidenta vēlmi nopietni pārskatīt ASV lomu NATO un attiecības ar Eiropas sabiedrotajiem. Piemēram, jau janvārī mediji ziņoja, ka D.Tramps plāno samazināt ASV militāro kontingentu Eiropā par aptuveni 20%, kamēr februārī viceprezidents Dž.D.Venss Minhenes drošības konferencē asi kritizēja Eiropas līderus, apgalvojot, ka patiesais drauds Eiropai neesot Krievija vai Ķīna, bet gan pašas Eiropas atkāpšanās no tās pamatvērtībām. Martā D.Trampa izteikumi un mediju publikācijas liecināja, ka ASV prezidents apsver iespēju nesniegt drošības garantijas tām NATO dalībvalstīm, kas nebūtu ieguldījušas 2% no IKP aizsardzībai, tādējādi liekot sabiedrotajiem Eiropā nopietni apšaubīt alianses uzticamību. Tāpat martā arī turpinājās ziņas par ASV karaspēka apmēra izmaiņām Eiropā, medijiem norādot, ka D.Trampa administrācija šķietami apsver iespēju izvest (vai pārvietot) 35 000 ASV karavīru no Vācijas. Ņemot vērā, ka Vācijā atrodas ASV Eiropas pavēlniecība Štutgartē un ASV Gaisa spēku bāze Ramšteinā, šādi signāli no Vašingtonas bija visai satraucoši.

Tomēr, tuvojoties NATO samitam, D.Trampa administrācijas vēstījumi attiecībā uz aliansi ir mainījušies. Pirmkārt, iepriekšpieminētajā Hegseta runā Šangri-La drošības dialogā aizsardzības sekretārs raksturoja ASV sabiedrotos un partnerus nevis kā apgrūtinājumu, bet kā “spēka reizinātājus mieram līdzās ASV”. Tāpat runā tika pieminēti straujie Eiropas aizsardzības ieguldījumi kā pozitīvais piemērs, kuram ASV sabiedrotajām Āzijas valstīm būtu jāseko. Otrkārt, 5. jūnija preses konferencē ar Vācijas kancleru Frīdrihu Mercu, D.Tramps norādīja, ka viņš plāno saglabāt ASV karavīru klātbūtni Vācijā, attiecīgi kliedējot baumas par šī karaspēka izvešanu vismaz tuvākajā laikā. Treškārt, tajā pašā dienā D.Trampa administrācija nominēja amerikāņu ģenerāli Aleksu Grinkeviču par nākamo NATO augstāko militāro komandieri Eiropā (SACEUR). Gan medijos, gan Vašingtonas domnīcas ekspertu vidū šī nominācija tika interpretēta kā signāls par ASV turpmāko apņēmību piedalīties Eiropas drošības stiprināšanā.

Pieļaujams, ka šīs izmaiņas D.Trampa administrācijas vēstījumos saistītas ar to, ka gan pieaugošā Krievijas apdraudējuma, gan D.Trampa spiediena rezultātā lielākā daļa NATO dalībvalstu ir apņēmušās palielināt savus ieguldījumus aizsardzībā, tādējādi uzņemoties lielāku atbildību par Eiropas drošību. Attiecīgi paredzams, ka NATO samitā dalībvalstis piekritīs D.Trampa prasībai novirzīt aizsardzībai 5% no IKP, no kuriem 3,5% tiktu veltīti militārajām spējām un 1,5% saistītajām izmaksām. Tomēr būtisks elements samita lēmumos būs konkrētais termiņš, līdz kuram šis mērķis būs jāsasniedz. Lai gan Baltijas valstis uzskatāmi atbalsta jauno 5% mērķi un plāno to sasniegt nākamgad, pārējiem sabiedrotajiem tas varētu aizņemt ilgāku laiku. It īpaši ņemot vērā, ka pašlaik tikai 22 no 32 NATO dalībvalstīm izpilda iepriekš nosprausto 2% aizsardzības izdevumu mērķi.

Raugoties uz ASV turpmāko iesaisti Eiropas drošībā, jāatzīst, ka Vašingtonas vēstījumi šajā jautājumā līdz šim ir bijuši satraucoši. D.Trampa selektīvā pieeja NATO 5. panta izpildei, draudi par karaspēka izvešanu no Eiropas un Krievijai pielaidīgā politika izraisa pārdomas un bažas, ka ASV drošības garantijas NATO dalībvalstīm vairs nav pašsaprotamas. Tomēr tuvojoties NATO samitam Hāgā, no D.Trampa administrācijas ir vērojami pozitīvi signāli par turpinātu ASV dalību Eiropas drošības stiprināšanā. Turklāt, attiecībā uz Baltijas valstīm, reģiona būtiskie ieguldījumi aizsardzībā un enerģētikas neatkarībā šobrīd arī nes pozitīvus rezultātus attiecībās ar ASV. Precīzāk, uzskatāms, ka D.Trampa administrācijas un ASV Kongresa politika Baltijas jautājumos pašlaik izpaužas kā kosekventi un paralēli procesi – administrācija publiski izceļ Baltijas aizsardzības ieguldījumu, kā arī novērtē un turpina ASV-Baltijas sadarbību, kamēr Kongress ar finansējuma piešķiršanu BSI nodrošina šīs sadarbības praktisku īstenošanu aizsardzības jomā.

Neskatototies uz Baltijas valstu stratēģisko pieeju attiecībās ar ASV, nav zināms, cik ilgi tā paliks efektīva. Ja nākotnē D.Trampa administrācija paustu kritiku pret Eiropas sabiedrotajiem, piemēram, norādot, ka tie pārāk lēni palielina aizsardzības izdevumus, tam varētu būt negatīva ietekme arī uz Baltijas valstu drošības interesēm gan tiešā, gan netiešā veidā. Turklāt, ņemot vērā D.Trampa ciešo kontroli pār republikāņu partiju, kas šobrīd ir vairākumā abās Kongresa palātās, šādā situācijā administrācijas politika attiecībā uz Eiropu, tostarp Baltijas valstīm, visticamāk, sāktu tieši mijiedarboties ar Kongresa nostāju. Proti, pat ja Baltijas valstu jautājumi nav D.Trampa administrācijas prioritāte, dažviet necilie Eiropas aizsardzības ieguldījumi mūs tomēr sasaista ar šī reģiona izaicinājumiem. Attiecīgi Baltijas valstīm ir jāturpina aktīvi iestāties par strauju aizsardzības izdevumu pieaugumu no Eiropas sabiedroto puses. Tāpat šai prioritātei jābūt ilgtermiņa stratēģijai, nevis taktiskam mēģinājumam “pārziemot” D.Trampa administrāciju. Ņemot vērā saasināto politisko klimatu un mainīgās vēlētāju ekspektācijas attiecībā uz republikāņu līderiem, pastāv reāla iespēja, ka D.Tramps nebūs pēdējais ASV prezidents ar skeptisku attieksmi pret Eiropas sabiedrotajiem, Vašingtonai potenciāli atstājot Eiropu vienu pašu pretī Krievijas radītajiem draudiem.