Kā vislabāk cīnīties ar Krievijas manipulācijām informatīvajā telpā? Latvijai ir atbildes.
Jau vairāk nekā desmit gadus Krievija īsteno informācijas manipulācijas kampaņas, kuru mērķis ir polarizēt sabiedrību un graut demokrātiju tās kaimiņu un citu Eiropas valstu vidū. Šie manipulāciju centieni ir tikai pastiprinājušies pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā. Šo kampaņu mērķa valstīm, tai skaitā Latvijai, valsts informācijas telpas noturība ir kļuvusi par nacionālās drošības prioritāti.
Reaģējot uz Krievijas rīcību, Latvija ir izstrādājusi praktiskus instrumentus visā valsts pārvaldes, pilsoniskās sabiedrības un mediju līmenī dezinformācijas un citu taktiku atklāšanai un apkarošanai. Tā, piemēram, kopš 2016. gada ir oficiāli atzinusi informācijas telpu par valsts aizsardzības jomu Valsts aizsardzības koncepcijā. Atvērtas, noturīgas mediju vides aizsardzība tagad stāv līdzās militārās un civilās aizsardzības pīlāriem Latvijas drošības stratēģijā.
Latvija ir akūti ievainojama pret Kremļa atbalstītajām informācijas ietekmes aktivitātēm vēsturisko saišu un tās lielās krieviski runājošās kopienas dēļ. Tajā pašā laikā Maskavas manipulācijas ar informāciju nav vērstas tikai uz atsevišķām valstīm. Krievijas plašākais mērķis ir Rietumu sabiedrības ietekmēšana, un pret Latviju pielietotās metodes tiek pārstrādātas un piemērotas citur pasaulē.
Lai cīnītos pret Krievijas radītajiem draudiem, Latvija ar saviem sabiedrotajiem un partneriem dalās ar gūtajām mācībām. Latvijā atrodas NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs, un tas sadarbojas ar sabiedrotajiem un partneriem, lai cīnītos pret ļaunprātīgu ietekmi. Šāda veida sadarbības piemēri ir IREX (International Research and Exchanges Board), kas vada mediju apmācību Baltijā, un Atlantic Council’s Digital Forensic Research Lab, kas pēta dezinformāciju un atmasko dezinformāciju, izglīto mediju patērētājus, un kopš 2017. gada tajā strādā Latvijā bāzēts personāls.
Krievijas informācija ietekmē draudus Latvijas mediju telpā
Raugoties uz manipulāciju kampaņām Latvijā, Krievijai ir vairāki mērķi: tā vēlas provocēt un uzturēt nesaskaņas un šķēlumus gan transatlantiskajā kopienā, gan Latvijas sabiedrībā. Tā grib diskreditēt Ukrainu un tās valstiskumu, kā arī polarizēt, dezinformēt un vairot šaubas par vietējo un Rietumu politiku un valsts institūcijām.
Krievija gadu gaitā ir nostiprinājusi savu informācijas ietekmes taktiku, pārveidojot ierastās taktikas sarežģītās kampaņās, kas tagad vienlaicīgi darbojas vairākās jomās. Kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Krievijas informācijas manipulācijas aktivitātes ir palielinājušās intensitātē un agresivitātē, izmantojot daudzveidīgu informācijas resursu spektru, lai nodrošinātu sev vēlamo naratīvu izplatīšanu.
Krievijas ietekmes operācijas ir labi finansētas un ātri pielāgojas. Līdz 2022. gadam Latvijas mediju telpā dominējaKrievijas valsts TV un radio kanāli, pārspējot vietējo krievvalodīgo saturu. Pēc tam, kad Latvija aizliedza desmitiem Krievijas valsts mediju vietņu un kanālu pēc Maskavas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, propagandas centieni pārgāja tiešsaistes režīmā. Kremļa vēstījumi tagad izplatās caur tādām sociālo mediju platformām kā YouTube, TikTok un Telegram, un tos nereti pastiprina boti, troļļi un starpniekvietnes. Šajos kanālos izplatītās tēmas ietver Latvijas valdības attēlošanu kā neleģitīmu un “rusofobisku”, vēstures pārrakstīšanu, lai romantizētu padomju laikus, un NATO un Eiropas Savienības (ES) ierāmēšanu par ienaidniekiem.
Krievijas dezinformācijas gadījumu skaits Latvijā ir pieaudzis, neskatoties uz centieniem kontrolēt Kremļa attīstīto naratīvu izplatību. Turklāt pieaugošā mākslīgā intelekta izmantošana ļauj informācijas manipulatoriem kļūt efektīvākiem un padara to centienu atklāšanu daudz grūtāku. Turklāt Latvijas iedzīvotāji pierobežas rajonos joprojām tiek pakļauti visaptverošām Krievijas informācijas manipulācijas darbībām, izmantojot analogo apraidi, kas ir pieejama atsevišķos reģionos. Aptuveni 20% Latvijas krieviski runājošo skatītāju joprojām caur virtuālajiem privātajiem tīkliem (VPN) piekļūst aizliegtajiem Krievijas valsts TV kanāliem. Tas rada draudus Krievijas kinētiskas agresijas gadījumā, jo tas varētu mazināt pretestību un noturību.
Kā Latvija cīnās pret informācijas ietekmi
Latvijas atbilde ir bijusi informācijas telpu uztvert kā kritisku fronti, aizstāvību pret meliem un propagandu skatot tikpat vitāli svarīgu kā fizisko aizsardzību. Saskaņā ar savu Visaptverošās valsts aizsardzības stratēģiju valdība par kopīgu valsts un sabiedrības atbildību ir noteikusi noturīgu informācijas vidi.
Šajos centienos galvenā nozīme ir sabiedrības informētībai un izglītošanai. Plašsaziņas līdzekļu medijpratības apmācība ir iekļauta skolu mācību programmās un kopienas programmās. Valdība ir veicinājusi “gatavības kultūru” ar regulārām informatīvām kampaņām un praktiskiem materiāliem ar padomiem, kā pamanīt nepatiesības. Valsts ir arī atbalstījusi stratēģiskos komunikācijas resursus un neatkarīgos medijus. Īpaša stratēģiskās komunikācijas vienība Valsts kancelejas vadībā koordinē vēstījumus starp ministrijām un sadarbojas ar sociālo mediju uzņēmumiem, lai ierobežotu viltus ziņas. Kvalitatīvu žurnālistiku atbalsta finansējums un politika. Varasiestādes arī nav vilcinājušās ar bīstamo mediju aizliegšanu. Desmitiem Krievijas propagandas kanālu tika aizliegti vai ir sodīti. 2021. gadā Latvija kļuva par pirmo Baltijas valsti, kas uzsāka kriminālvajāšanu pret indivīdiem par bīstamu melu apzinātu izplatīšanu, kā to paredz Krimināllikums, lai gan juridisku neskaidrību dēļ par “viltus ziņu” definīciju 231. pantā notiesājošu spriedumu ir bijis maz. Notiek mēģinājumi pārformulēt likuma daļas, lai tieši pieminētu nepatiesu saturu vai dezinformāciju.
Latvijas daudzslāņainā pieeja sniedzas tālāk par valdību. Nevalstisko organizāciju, akadēmiķu un brīvprātīgo ekosistēma (piemēram, “Baltijas elfi”) aktīvi atmasko tiešsaistē atrodamos dezinformācijas naratīvus un izseko ļaunprātīgas kampaņas. Pētnieciskie žurnālisti un faktu pārbaudītāji atklāj dezinformācijas tendences, savukārt tādas iniciatīvas kā Baltijas mediju izcilības centrs apmāca reportierus un veicina augstus standartus žurnālistikā. Tajā pašā laikā moderni uzraudzības rīki sadarbībā ar NATO Stratēģiskās komunikācijas centru un citiem partneriem palīdz atklāt un atributēt jaunas taktikas – sākot no robotu tīkliem līdz pat dziļviltojumiem. Būtiski, ka Latvija cenšas sabalansēt drošību ar izpausmes brīvību. Atklātas un noturīgas informācijas vides uzturēšana tiek uzskatīta par izšķirošu valstu izturībai krīzēs.
Latvijas stratēģijai ir savi ierobežojumi. Tās galvenā pieeja ir bijusi ļaunprātīgu vēstījumu bloķēšana, nevis savu stratēģisko vēstījumu proaktīva projicēšana. Plānotā finansējuma pārtraukšana saturam krievu valodā publiskajā apraidē no nākamā gada ir pretrunā ar politiku atzīt nepieciešamību investēt Krievijas informatīvās telpas alternatīvās, īpaši raugoties uz mazākumtautībām un gados vecākiem satura patērētājiem, kuriem nav nepieciešamo iemaņu brīvi rīkoties tiešsaistes vidē. Tas varētu iegrūst Kremļa informatīvajā sfērā vēl aptuveni piekto daļu Latvijas krieviski runājošo. Krievijas neatkarīgo mediju uzņemšanas eksperimentam bijuši dažādi rezultāti. Šie mediji galvenokārt orientējas uz auditoriju Krievijā, un Latvijas politikas veidotāji uz tām ir likuši maz cerību par darbu Latvijas informācijas telpā. Tādējādi kvalitatīva mediju satura krievu valodā uzturēšana joprojām ir izaicinājums. Turklāt iepriekšējos gados plašsaziņas līdzekļu, jo īpaši sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu, zemais finansējums tika uzskatīts par pašreizējās informācijas neaizsargātības galveno cēloni.
Lai gan nereti tiek uzskatīts, ka Baltijas valstīm ir visplašākā pieredze NATO ietvaros, cīnoties ar Krievijas ietekmes kampaņām un aktivitātēm, Kremlis ar informācijas manipulācijām vērsies arī pret citiem sabiedrotajiem. Latvijas pieredze ir veicinājusi plašākus transatlantiskās aizsardzības centienus šajā izaicinājumā, sekmējot ASV atbalstu mediju noturības programmu izveidē un cieši koordinējot pretpropagandas centienus. Latvijas aizstāvība palīdzēja NATO līmenī dezinformāciju uzskatīt par būtisku drošības jautājumu. Piemēram, NATO mācībās Baltijā tagad iekļauti simulēti informācijas karadarbības scenāriji, un alianse ir izvietojusi prethibrīda atbalsta vienības, kuras var izvietot pie sabiedrotajiem, kas pakļauti uzbrukumam.
Tomēr panākumi lielā mērā ir atkarīgi no tā, vai galvenie partneri, piemēram, ASV, turpinās sniegt atbalstu. Pastāv bažas, ka ASV varētu atkāpties no centieniem apkarot ārvalstu dezinformāciju, ko daži ASV politikas veidotāji ir nodēvējuši par “cenzūras rūpniecības kompleksu”. Tas varētu palielināt sabiedroto ievainojamību un vājināt kolektīvo apņēmību pretoties, īpaši ietekmējot Eiropas valstis, uz kurām lielā mērā vērstas Krievijas ietekmes operācijas. Pastāv arī risks, ka, nepastāvot stingrai ASV līderībai, Eiropas kolēģi var sekot šim piemēram, potenciāli graujot liberālo demokrātiju uzticamību un noturību. Turklāt Krievija nav politisku, ētisku, morālu vai juridisku apsvērumu ierobežota, padarot savas spējas elastīgākas, plašākas un līdz ar to arī grūtāk iegrožojamas ikvienā demokrātiskā sabiedrībā, kas veidota uz vārda brīvības principiem. Tādējādi izšķiroša nozīme ir starptautiskās sadarbības un kolektīvās aizsardzības uzturēšanai.
ES arī ir sākusi pārkalibrēties. Šā gada aprīlī Eiropas Komisija atklāja “ProtectEU” – stratēģiju, kuras mērķis ir pastiprināt bloka spēju paredzēt, novērst un reaģēt uz hibrīddraudiem, atzīstot izplūdušo robežu starp hibrīdiejaukšanos un karadarbību, īpaši atsaucoties uz Krievijas kampaņām. Komisija ierosina paplašināt ES tiesībaizsardzības iestāžu pilnvaras, lai efektīvāk novērstu šādus apdraudējumus, norādot uz integrētāku pieeju. ES digitālo pakalpojumu likums arī palīdz regulēt lielas platformas un dezinformācijas izplatību. Lai “ProtectEU” gūtu panākumus, dalībvalstīm ir vajadzīga koordinācija, integrācija un politiskā griba pārvarēt pretrunas saistībā ar datu apmaiņu un suverenitāti. Ja ASV mazinās savu iesaisti kontinentā, Eiropai ir iespēja uzņemties šo lomu, potenciāli kļūstot par līderi demokrātisko vērtību aizstāvēšanā.
Kur sākt?
Lai efektīvi cīnītos pret manipulācijām ar informāciju šajā mainīgajā draudu vidē, politikas veidotājiem mērķa valstīs būtu jāpieņem vairāku pīlāru pieeja, kuras pamatā ir Latvijas spertie soļi.
Latvijas pieredze liecina, ka pat neliela demokrātija var nostiprināt savu mediju telpu. Apvienojot politikas instrumentus, sabiedrības izglītošanu, mediju atbalstu, aktīvu atmaskošanu un starptautisko sadarbību, Latvija ir veidojusi aizsardzību ar dažādiem slāņiem. Šī cīņa ir maratons, nevis sprints, kas prasa veiklību un nepārtrauktu stratēģiju pilnveidošanu. Galvenais ir vienotība. Kolektīvā noturība ir sasniedzama, valstīm apkopojot zināšanas un saglabājot politisko uzskatu stingrību. Latvijas piemērs liecina, ka ar proaktīviem pasākumiem sabiedrības var stiprināt savu “informācijas imūnsistēmu” un stiprināt demokrātiju pret propagandu un meliem.
Viena no atziņām no Baltijas un īpaši Latvijas pieredzes ir tā, ka izšķiroša nozīme ir nacionālās pretdezinformācijas sistēmas stiprināšanai un noturības veidošanai. Tas nozīmē, ka informācijas joma jāuzskata par oficiālu valsts drošības elementu ar skaidru vadības sadalījumu un integrētu politiku. Izglītojot sabiedrību medijpratībā, laika gaitā veidojas noturīga sabiedrība, kā rezultātā iedzīvotāju skaits ir mazāk pakļauts viltus ziņu ietekmei un citām ietekmes operācijām. Regulāra normatīvo aktu pārskatīšana un aktualizēšana palīdz vērsties pret arvien jaunām manipulāciju tehnikām. Skaidri definējot ar dezinformāciju saistītus pārkāpumus, tiesībsargājošās iestādes tiek pilnvarotas rīkoties konkrētos gadījumos, neieviešot plašu cenzūru. Atsevišķas valstis var arī pilnvarot plašsaziņas līdzekļu regulatorus vērsties pret kanāliem, kas veicina ārvalstu ietekmi.
Valstīm, kas vēlas veicināt spēcīgu un neatkarīgu informācijas ekosistēmu, ir jāatbalsta uzticami informācijas avoti un aktīvi jācīnās pret nepatiesībām. Valdībām un pilsoņiem ir jāatbalsta neatkarīgi un vietēji plašsaziņas līdzekļi, tostarp saturs mazākumtautību valodās, kas nodrošina uzticamas alternatīvas un darbojas kā barjera pret ārējo propagandu, samazinot ievainojamības, ko var izmantot naidīgi noskaņoti aktori. Valdības var sadarboties ar privātiem uzņēmumiem (piemēram, sociālo plašsaziņas līdzekļu platformām) un mediju organizācijām, lai uzlabotu noturību un atvieglotu ļaunprātīga satura identificēšanu un dzēšanu. Valstis var arī piesaistīt nevalstiskās organizācijas, lai nodrošinātu ātrāku nepatiesību atmaskošanu mazākās kopienās, bieži vien ar lielāku uzticēšanos. Izmantojot novatoriskus saziņas veidus, piemēram, mākslu, stāvizrādes un spēļošanu, var sasniegt auditoriju, kas nereaģē uz tradicionālajiem medijiem.
Sadarbība ar sabiedrotajiem multiplicē atsevišķu valstu darbības efektivitāti. Aktīva dalība starptautiskās koalīcijās un darbs pie kopīgiem standartiem, piemēram, protokoliem, kas nosaka koordinētu reakciju, nodrošina vienotu reakciju un neļauj pretiniekiem izmantot plaisas vai pārvietot operācijas citviet.
Pat virzoties uz priekšu, joprojām pastāv svarīgi izaicinājumi. Demokrātiskām valstīm ir jācīnās pret ietekmi politisku, ētisku, morālu un juridisku ierobežojumu ietvaros, savukārt pretinieki bieži darbojas bez šādām robežām. Galvenais uzdevums ir izvairīties no sabiedrības debašu ierobežošanas, vienlaikus apkarojot ļaunprātīgu ietekmi. Tāpat kā citās Rietumu demokrātijās, arī Latvijā galvenā stratēģija ir bijusi dezinformācijas bloķēšana, bet proaktīvas vēstījumu projekcijas trūkst. Paļaušanās uz reaktīvu politiku dod lielu priekšrocību Krievijai un citiem informācijas manipulācijas avotiem.
Elīna Vrobļevska ir pētniece Austrumeiropas politikas pētījumu centrā un lektore un pētniece Rīgas Stradiņa universitātē. Viņas galvenie pētniecības virzieni ir Krievijas ārpolitika un naratīvu veidošana publiskajā telpā.
Beniamino Irdi ir vecākais ārštata pētnieks the Atlantic Council Transatlantiskās drošības iniciatīvā Skokrofta Stratēģijas un drošības centrā. Iepriekš Irdi strādāja Itālijas valdībā dažādos ārlietu un drošības politikas amatos, tostarp kā īpašais padomnieks Itālijas ārlietu ministram.
Šis raksts ir tapis kā daļa no the Atlantic Council un Austrumeiropas politikas pētījumu centra sadarbības projekta “Latvijas aizsardzības un drošības politikas attīstība noturības stiprināšanā”, kuru finansē Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija.