Ārpolitika Kremļa mērcē: sabotāžas, diversijas un slepkavības Eiropā

Attēls ģenerēts, izmantojot OpenAI DALL·E 3 

Māris Cepurītis, Austrumeiropas politikas pētījumu centra direktors

Krievijas agresīvajam plaša apmēra iebrukumam Ukrainā ieejot ceturtajā gadā, arī Eiropas valstīm nākas reaģēt uz jauniem drošības izaicinājumiem. 2024. gads Eiropas drošībā iezīmējas ar jaunām tendencēm – diversijām, sabotāžām un cita veida hibrīdajām operācijām pret Eiropas kritisko infrastruktūru, militārajiem un civilajiem objektiem un dažos gadījumos pat personām, piemēram, Vācijas aizsardzības industrijas uzņēmuma Rheinmetall izpilddirektora Armina Papergera slepkavības organizēšana. Šo darbību raksturs, izmantotie instrumenti un potenciālie ieguvumi norāda, ka slēptās karadarbības autori meklējami Krievijā un hibrīdoperāciju intensitāte tuvākajā laikā var tikai pieaugt, vai pat kļūt par neatņemamu daļu no Krievijas attiecību veidošanas pret Eiropu.

Kopš 2022. gada Krievija pret Rietumvalstīm, īpaši Eiropas valstīm, ir īstenojusi dažāda veida hibrīdās operācijas – gan tādas, kas izmantojas agrāk, piemēram, informatīvās un ietekmes operācijas, kā arī kiberuzbrukumus, gan tādas, kuras pirms tam izmantotas reti, piemēram, kritiskās infrastruktūras objektu sabotāža vai tās apdraudēšana.

Robeža starp karu un mieru

Hibrīdās operācijas, kuru mērķis ir ietekmēt oponentu lēmumu pieņemšanu un kas balansē uz robežas starp karu un mieru, nav jauns fenomens Kremļa attiecībās ar citām valstīm. Vairāki pašlaik Krievijas izmantotie instrumenti, tai skaitā tā saucamie aktīvie pasākumi ,ir plaši izmantoti vai turēti gatavībā vēl Aukstā kara laikā. Piemēram, Aukstā kara laikā Valsts Drošības komiteja un par militāro izlūkošanu atbildīgās Galvenā izlūkošanas pārvaldes plāni paredzēja īstenot sabotāžas aktus pret Rietumvalstu militārajiem un kritiskās infrastruktūras objektiem.[i] Plāni gan netika ieviesti bažās par kodoleskalācijas riskiem.

Turpinoties Krievijas iebrukumam Ukrainā, Kremlis ir atjaunojis aktīvo pasākumu izmantošanu, tai skaitā izmantojot mūsdienu tehnoloģiju sniegtās iespējas operāciju izpildes organizēšanai. Modernās tehnoloģijas tiek pastiprināti izmantotas lai kompensētu iztrūkumus ko radījušas plašās Krievijas spiegu izraidīšanas. Reaģējot uz Krievijas plašo iebrukumu Ukrainā, kopš 2022. gada Rietumvalstis ir izraidījušas no 700[ii] līdz pat vairāk kā tūkstotim[iii] Krievijas diplomātu, tai skaitā Krievijas izlūku. Saskaņā ar Lielbritānijas Slepenais izlūkošanas dienesta  vadītāju Ričardu Mūru, kara pirmajos mēnešos uz Maskavu bija spiesti atgriezties vairāk kā 400 Eiropā strādājošo Krievijas izlūku.[iv] 

Izlūkdienestu rezidentūru Rietumos samazināšana radīja nepieciešamību Krievijai rast jaunus veidus, kā turpināt izlūkošanu un aktīvos pasākumus. Viens no veidiem bija intensīvāk izmantot tā saucamos nelegāļus jeb izlūkus, kuri nedarbojas zem diplomātiskā piesega, bet izmanto viltotas, vairāku gadu garumā nostiprinātas identitātes. Vairāku nelegāļu aizturēšanas kopš 2022. gada liecina par šīs veida izlūku aktīvāku izmantošanu. Vienlaicīgi nelegāļu izmantošanai ir virkne ierobežojumu, piemēram, augstas izmaksas apmācībai, kas ilgstot vismaz sešus gadus,[v] un viltus identitātes izveidošana un uzturēšanai. Nelegāļi aizturēšanas gadījumā arī nevar paļauties uz diplomātisko imunitāti, līdz ar to ir apcietināmi un notiesājami.

Krievijas dienesti aktīvāk sākuši izmantot arī organizētās noziedzības grupas, kas gatavas veikt noteiktas darbības par samaksu.[vi][vii] Piemēram, izskanējušas versijas, ka no Krievijas aizbēgušā helikoptera pilota Maksima Kuzminova slepkavību Spānijā varētu būt veikušas tieši organizētās noziedzības pārstāvji.[viii]

Kopš 2022. gada novērojams, ka Krievija izmanto sociālos tīklus un saziņas aplikācijas personu vervēšanai noteiktu uzdevumu izpildei. Visbiežāk saziņa īstenota izmantojot “Telegram” aplikāciju. Atlīdzībā par noteiktu uzdevumu izpildi tiek piesolīta samaksa kriptovalūtās apjomā no 100[ix] līdz pat 10 000[x] eiro par sarežģītāku uzdevumu veikšanu. Aģentu vervēšana notiek arī slēptā veidā, tiem pat nezinot, ka noteiktā uzdevuma izpildi pasūtījis kāds no Krievijas drošības dienestiem.[xi] Saziņas aplikācijas tiek izmantotas arī plašāku aģentu tīklu veidošanā, Krievijas drošības dienestiem rekrutējot sabotāžas organizatorus, kuri tālāk meklē noteiktu darbību izpildītājus.[xii]

Tāoat, aktīvo pasākumu veikšanai Krievija sākusi plašāk izmantot privātos aktorus – indivīdus un dažādas grupas. Šāda taktika ļauj Krievijas dienestiem saglabāt nosacītu anonimitāti, apgrūtinot izlūkošanas un sabotāžas darbību organizatoru identifikāciju un mazinātu potenciālo pretdarbību iespējamību. Saziņas aplikāciju izmantošana arī ļauj sarežģītākus operācijas sadalīt vairākos relatīvi viegli veicamos uzdevumos, kuru izpildei nav nepieciešamas specifiskas zināšanas un šādi liedzot darbību īstenotājiem uzzināt viņu veiktā uzdevuma patieso mērķi. Izmantotā pieeja tiek salīdzināta ar gabaldarbu ekonomikas pieeju[xiii], kur darbaspēka (lasīt – sabotieru) piesaiste notiek pēc nepieciešamības, noteiktu uzdevumu veikšanai, tai skaitā saglabājot relatīvi augstu anonimitāti un aizsardzību pret tiesiskām sekām, jo pieķeršanas gadījumā sodīti tiek uzdevumu izpildītāji nevis organizatori. Līdzšinējie gadījumi parāda, ka aizturēšanas gadījumā šo personu liktenis ir pašu personu ziņā. Savukārt vairāki caur Telegram aplikāciju organizēti uzbrukumi Ukrainas armijas rekrutēšanas centriem šī gada janvāra beigās parāda Krievijas dienestu gatavību upurēt darbību veicējus, vienā no gadījumiem uzspridzinot personu, kura bija uzņēmusies ienest improvizēto spridzekli rekrutācijas centra telpās.[xiv]

Atskatoties uz 2024. gada ietvaros veiktajiem aktīvajiem pasākumiem, iespējams identificēt vairākas mērķu grupas un pret tām īstenoto pasākumu smagumu.

Ir turpinājušies mērķtiecīgi kiberuzbrukumi Eiropas valstīm, ENISA novērojumiem laikā no 2023. gada jūlija līdz 2024. gada jūnijam ES fiksēti 11 079 kiberincidenti, no kuriem 322 tika vērsti pret divām vai vairāk ES dalībvalstīm.[xv] Salīdzinājumam, laikā no 2022. gada jūlija līdz 2023. gada jūnijam tika fiksēti 2580 kiberincidenti no kuriem 220 tika vērsti pret divām vai vairāk ES dalībvalstīm.[xvi] Svarīgi piebilst, ka kiberuzbrukumus veic arī ar Krieviju nesaistīti aktori, piemērāms noziedzības grupas peļņas nolūkos. Vienlaicīgi ir identificētas vairākas ar Krieviju ciešas saistītas operācijas, piemēram, Krievijas militārās izlūkošanas dienesta GRU hakeru grupa SANDWORM (APT44) īstenojusi uzbrukumus Ukrainas un arī NATO valstu kritiskajai infrastruktūrai. APT44 ir izdevies iekļūt Polijas un ASV ūdens apgādes operatoru sistēmās,[xvii] kā arī uzlauzt Igaunijas loģistikas uzņēmuma datubāzes.[xviii]

Krievija turpina īstenot ietekmes operācijas, plaši izmantojot sociālo mediju un saziņas aplikāciju sniegtās iespējas, piemēram, turpinoties Doppleganger operācijai, vai īstenojot mērķtiecīgas operācijas vēlēšanu ietekmēšanai, kā to varēja novērot Moldovas, Rumānijas, Vācijas un citu vēlēšanu gadījumā.

Dedzināšanas, apgānīšanas, slepkavības un citi sabotāžu veidi

Lielākoties sabotāžas tiek veiktā tā, lai tās būtu spilgti pamanāmas un pievērstu sabiedrību un lēmumu pieņēmēju uzmanību. IKEA veikala dedzināšana Viļņā[xix], ar Ukrainas uzņēmuma saistītas noliktavas dedzināšana Lielbritānijā, dzelzceļa tīkla sabotāža Parīzes tuvumā Vasaras Olimpisko spēļu atklāšanas dienā, vandālisma akti pret pieminekļiem un memoriāliem Latvijā, vai Okupācijas muzeja dedzināšanas mēģinājums ir daži no piemēriem šādām darbībām, kas izpelnās augstu publisku redzamību. Ziemeļvalstis kā Somija un Zviedrija ir sastapušās ar vairākiem gadījumiem, ka notikusi ielaušanās kritiskās infrastruktūras objektos, piemēram, mobilo telekomunikāciju operatoru bāzes stacijās un ūdens attīrīšanas stacijās,[xx] bet 2024. gada 28.jūlijā Janakala reģionā pārgriežot stiprinājuma kabeļus, nogāzts viens telekomunikāciju tornis.

Pret kritisko infrastruktūru vērstas darbības fiksētas arī citviet Eiropā, piemēram, aizdomas par dzeramā ūdens sistēmas sabotāžu Vācijas kara bāzei, kurā tiek turētas un apkalpotas Vācijas kanclera un valdības izmantotās lidmašīnas. Fiksēti vairāki neidentificētu dronu pārlidojumi, piemēram, 2024. gada novembrī droni manīti virs vairākām Lielbritānijas gaisa spēku bāzēm, tai skaitā tām, kur izvietotas ASV F-35 iznicinātājlidmašīnas un B-52 bumbvedēji, bet decembra sākumā droni manīti virs vairākiem kritiskās infrastruktūras un militārajiem objektiem Vācijā – kompānijas BASF ķīmiskās rūpniecības kompleksam Ludvigshāfenē, Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, Rheinmetall ražotnēm, tai skaitā kompānijas lielākajai munīcijas ražotnei Lejassaksijā,  kā arī ASV militārajai bāzei Ramšteinā.

Saistībā ar sabotāžām nav iespējams nepieminēt Krievijas ēnu flotes kuģu veikto zemūdens kritiskās infrastruktūras bojāšanu Baltijas jūrā. Kopš 2023. gada Baltijas jūrā tikuši pārrauti Balticconector dabasgāzes cauruļvads, Estlink 2 augstsprieguma elektrības kabelis un vairāki datu pārraides kabeļi.  Ārpus Baltijas jūras Krievija veic darbības ar mērķi netieši kāpināt apdraudējumu zemūdens kritiskajai infrastruktūrai – Krievijas izlūkošanas kuģis Yantar uzturējies Lielbritānijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā 2024. gada novembrī un 2025. gada janvārī potenciāli kartējot zemūdens infrastruktūru.[xxi] ASV institūcijas brīdinājušas par pieaugošu Krievijas interesi attīstīt spējas darboties pret zemūdens kritisko infrastruktūru, pastiprinot par to atbildīgo Krievijas Bruņoto spēku Galveno pārvaldi dziļūdens izpētei.[xxii]

Daži no novērotajiem aktīvajiem pasākumiem liecina par Krievijas gatavību pastiprināt hibrīdās operācijas, neizslēdzot arī operācijas ar civiliedzīvotāju upuriem. Piemēram, sprāgstošajiem kurjerpasta sūtījumiem, kas novēroti 2024. gada vasarā, bija potenciāls izraisīt letālas sekas, ja tie būtu sprāguši transporta lidmašīnās. Arī gadījums ar A.Papergera slepkavības organizēšanu liecina par Krievijas gatavību eskalēt situāciju.

Svarīgi piebilst, ka ne visi tirdzniecības centru ugunsgrēki, vai kritiskās infrastruktūras bojājumi ir Krievijas hibrīdo operāciju rezultāts, un nedrīkst pārvērtēt hibrīdo operāciju iespaidu. Krievijai turpinot aktīvos pasākumus, pieaug Eiropas valstu pretdarbības, kas var vēl vairāk mazināt sabotāžas un citas darbības. Redzamākais piemērs ir veiktie un plānotie pasākumi Krievijas ēnu flotes ierobežošanai, piemēram, atbilstoši Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras un Starptautiskās konvencijas par piesārņojuma novēršanu no kuģiem  veiktas Ostas valsts tiesību kuģu pārbaudes, pretpirātisma tiesību izmantošanu, ja kuģi apdraud kritisko infrastruktūru vai sankcijas pret kuģiem, to īpašniekiem vai noteiktiem pakalpojumu sniedzējiem, piemēram uzņēmumiem, kas nodrošina kuģu apkalpes. Ieviešot pretpasākumus pret ēnu floti, kas pārvadā 70% Krievijas naftas produktu[xxiii], Krievija riskē zaudēt ievērojamu ienākumu daļu.

Sabotāžu mērķi

Īstenojot sabotāžas un citus aktīvos pasākumus, Krievija tiecas sasniegt divus primāros mērķus. 

Pirmkārt, aktīvie pasākumi Kremļa skatījumā ir viens no instrumentiem, ko valsts var izmantot savu nacionālo interešu sasniegšanai, īpaši gadījumos, kad diplomāti savos centienos ir nesekmīgi, bet kara uzsākšana nav iespējama. Kremlis jau vēsturiski ir izmantojis gan slēptas, gan redzamas darbības, kuru mērķis ir piespiest Krievijas oponentus rīkoties atbilstoši tās vēlmēm, vai atturēt no Krievijai nevēlamām darbībām. Kopš 2022. gada sabotāžas un cita veida aktīvie pasākumi tiek veikti, lai mazinātu Eiropas un citu Rietumvalstu atbalstu Ukrainai, vājinātu Rietumu vienotību, kā arī pretdarbojotos Rietumvalstu, īpaši NATO valstu   atturēšanas un aizsardzības spēju vairošanai. Kritiskās infrastruktūras sabotāžas vai to draudi ir veids kā Krievija rada nepieciešamību šo objektu aizsardzībai novirzīt papildus līdzekļus, tādējādi tos liedzot citām aizsardzības un drošības jomas vajadzībām.

Otrs mērķis ir gatavošanās potenciālai militārai konfrontācijai. Lai gan pašlaik militārās konfrontācijas riski starp Krieviju un NATO saglabājas zemi, vairāku Eiropas valstu politiķi un drošības dienesti, tostarp Satversmes aizsardzības birojs, ir norādījuši uz Krievijas spēju jau tuvāko gadu laikā atjaunot tās armijas spējas un vērst tās pret Eiropu.[xxiv] Līdzšinējās sabotāžas un citi aktīvie pasākumi skatāmi kā daļa no Krievijas gatavošanās sadursmei, gan praktiski veidojot un pārbaudot organizācijas un izpildes tīklus, kas izmantojami izlūkošanai, sabotāžu veikšanai un citu uzdevumu izpildei, gan caur šīm darbībām signalizējot NATO dalībvalstīm par Krievijas potenciālajām spējām veikt augstākminētās un vēl citas darbības. Šādi norādot, ka konfrontācijas gadījumā NATO valstīm vajadzēs aizsargāties ne vien pret konvencionālu militāru uzbrukumu, bet arī plašām sabotāžas kampaņām, Krievija tiecas iespaidot Eiropas un NATO valstu lēmumu pieņēmējus, lai tie būtu gatavāki piekāpties Krievijas nākotnes prasībām.

Kā reaģēt?

Atklāts jautājums ir par to, kā Eiropai un NATO reaģēt uz Krievijas agresīvajām ārpolitikas izpausmēm. Viena no efektīvākajām pieejām būtu Krievijas iegrožošana – stratēģija, kas tika pielietota Aukstā kara laikā un paredz pretdarboties ikvienam Krievijas mēģinājumam vairot tās starptautisko ietekmi. Tomēr šādas stratēģijas ieviešanai nepieciešama ilgtermiņa Rietumvalstu kopdarbība, kas, līdz ar ASV prezidenta D.Trampa jauno pieeju attiecībām ar Krieviju, kļūst sarežģītāka.

Otra pieeja ir atturēšana caur liegumu (deterrence by denial), kas balstās uz spēju laicīgi identificēt un neitralizēt Krievijas īstenotās sabotāžas un ietekmes operācijas. Šajā procesā kritiska loma ir sabiedrībai – informētībai par Krievijas izmantotajām metodēm, tai skaitā rekrutēšanu, dezinformāciju un sabotāžas tīklu veidošanu, kā arī apzināšanās par iespējamajām tiesiskajām sekām privātpersonām un uzņēmumiem, kas iesaistās šādās darbībās. Sabiedrības noturība nozīmē ne tikai valsts iestāžu spēju aizsargāt kritisko infrastruktūru, bet arī ikviena indivīda prasmi kritiski izvērtēt informāciju sociālajos medijos, atpazīt manipulatīvus naratīvus, neizplatīt tos tālāk, kā arī ziņot par aizdomīgām aktivitātēm.

Vidējā termiņā ir svarīgi turpināt arī militārās atturēšanas spēju stiprināšanu, attīstot bruņoto spēku rezerves un modernizējot ekipējumu, taču ne mazāk būtiska ir sabiedrības noturības stiprināšana, kas ir pirmā aizsardzības līnija pret hibrīdapdraudējumiem. Efektīva valsts drošības stratēģija ir kompleksa pieeja, kurā militārā aizsardzība iet roku rokā ar sabiedrības informētību un iesaisti. Tikai sabiedrība, kas izprot draudus, spēj pretoties manipulācijām un aktīvi iesaistās valsts drošības stiprināšanā, var būt pietiekami spēcīgs balsts jebkuras agresijas atturēšanai.

[i]Richterova, Daniela. “The Long Shadow of Soviet Sabotage Doctrine?” War on the Rocks, August 19, 2024. https://warontherocks.com/2024/08/the-long-shadow-of-soviet-sabotage-doctrine/.

[ii]Riehle, Kevin P. “Soviet and Russian Diplomatic Expulsions: How Many and Why?” International Journal of Intelligence and CounterIntelligence 37, no. 4 (2024).

[iii] Mid.ru. “Брифинг официального представителя МИД России М.В.Захаровой, Сочи, 6 марта 2024 года.” Russian Ministry of Foreign Affairs, March 6, 2024. https://mid.ru/ru/foreign_policy/news/1937138/.

[iv] Sabbagh, Dan. “Half of Russian Spies in Europe Expelled Since Ukraine Invasion, Says MI6 Chief.” The Guardian, July 21, 2022. https://www.theguardian.com/uk-news/2022/jul/21/half-of-russian-spies-in-europe-expelled-since-ukraine-invasion-says-mi6-chief.

[v] Business Insider. Porter, Tom. “Inside the World of Deep-Cover Spies That Russia Is Deploying to Infiltrate the West.” Business Insider, December 27, 2023. https://www.businessinsider.com/inside-world-deep-cover-russia-spies-infiltrating-west-putin-agents-2023-12.

[vi] YouTube. CIA Director Bill Burns and MI6 Chief Richard Moore Talk to FT Editor Roula Khalaf. https://www.youtube.com/watch?v=rp5PeoAW6mI&t=1394s.

[vii] Latvijas Republikas Satversmes aizsardzības birojs. 2024. gada Darbības pārskats. https://www.sab.gov.lv/files/uploads/2025/02/SAB-gada-parskats_2024_LV.pdf.

[viii] Chiapppa, Claudia, Eva Hartog, and Veronika Melkozerova. “The Death of a Russian Defector: Who Failed Maxim Kuzminov?” Politico, November 18, 2024. https://www.politico.eu/article/maxim-kuzminov-russia-ukraine-defector-murder-fsb-spain-helicopter/.

[ix] Re:Baltica. Springe, Inga, and Holger Roonemaa. “From Kyiv to Riga: Russian Sabotage Operations in the Baltics.” Re:Baltica, July 10, 2024. https://en.rebaltica.lv/2024/07/2970/.

[x] Huppertz, Carina, Artur Izumrudov, Laurin Lorenz, Ilya Lozovsky, Bastian Obermayer, Holger Roonemaa, Fabian Schmid, and Marta Vunš. “‘Make a Molotov Cocktail’: How Europeans Are Recruited Through Telegram to Commit Sabotage, Arson, and Murder.” OCCRP, September 26, 2024. https://www.occrp.org/en/investigation/make-a-molotov-cocktail-how-europeans-are-recruited-through-telegram-to-commit-sabotage-arson-and-murder.

[xi] Latvijas Republikas Satversmes aizsardzības birojs. 2024. gada Darbības pārskats. https://www.sab.gov.lv/files/uploads/2025/02/SAB-gada-parskats_2024_LV.pdf.

[xii] Latvijas Republikas Valsts Drošības dienests. Publiskais pārskats par Valsts Drošības dienesta darbību 2024. gadā. https://vdd.gov.lv/uploads/materials/39/lv/vdd-2024-gada-parskats.pdf.

[xiii] Richterova, Daniela, Elena Grossfeld, Magda Long, and Patrick Bury. “Russian Sabotage in the Gig-Economy Era.” The RUSI Journal 169, no. 5 (July 28, 2024): 10–21. https://doi.org/10.1080/03071847.2024.2401232.

[xiv] Kyiv Post. “Series of Unwitting ‘Suicide’ Bombings Rock Ukraine’s Recruitment Centers – SBU.” Kyiv Post, February 5, 2025. https://www.kyivpost.com/post/46638.

[xv]ENISA. Threat Landscape 2024. https://www.enisa.europa.eu/sites/default/files/2024-11/ENISA%20Threat%20Landscape%202024_0.pdf.

[xvi] ENISA. Threat Landscape 2023. https://www.enisa.europa.eu/sites/default/files/publications/ENISA%20Threat%20Landscape%202023.pdf.

[xvii] Gabby Roncone et al., APT44: Unearthing Sandworm (Mandiant), accessed February 27, 2025, https://services.google.com/fh/files/misc/apt44-unearthing-sandworm.pdf.

[xviii] Yle News. Russia behind cyber-attacks on Western utilities, security firm says. 21.04.2024.  https://yle.fi/a/74-20084802

[xix] Bakaitė, Jurga, and Evelina Knutovič. “Who Is Behind ‘Sabotages and Diversions’ in Lithuania and Poland?” LRT.lt, May 23, 2024. https://www.lrt.lt/en/news-in-english/19/2279598/who-is-behind-sabotages-and-diversions-in-lithuania-and-poland.

[xx] MTV:n selvitys: Isojen teleyhtiöiden tukiasemiin on murtauduttu aiempaa useammin. 15.07.2024. https://www.mtvuutiset.fi/artikkeli/mtv-n-selvitys-isojen-teleyhtioiden-tukiasemiin-on-murtauduttu-aiempaa-useammin/8972100#gs.bnu2m4

[xxi] Defence Secretary. “Oral Statement on Russian Maritime Activity and UK Response.” GOV.UK, 22.01.2025.https://www.gov.uk/government/speeches/defence-secretary-oral-statement-on-russian-maritime-activity-and-uk-response-22-january-2025.

[xxii] CNN. Sciutto, Jim. “Exclusive: US Sees Increasing Risk of Russian ‘Sabotage’ of Key Undersea Cables by Secretive Military Unit.” CNN, September 6, 2024. https://edition.cnn.com/2024/09/06/politics/us-sees-increasing-risk-of-russian-sabotage-undersea-cables/index.html.

[xxiii]Martin Fornusek. 70% of Russian oil shipped by shadow fleet, posing environment risk, report says. Kyiv Independent, 14.10.2024., https://kyivindependent.com/shadow-fleet-environment/

[xxiv] Danish Defence Intelligence Service. Intelligence Outlook 2024. https://www.fe-ddis.dk/globalassets/fe/dokumenter/2024/intelligenceoutlook.pdf. un Latvijas Republikas Satversmes aizsardzības birojs. 2024. gada Darbības pārskats., https://www.sab.gov.lv/files/uploads/2025/02/SAB-gada-parskats_2024_LV.pdf