APPC podkāsta 1.epizode: “Kremļa apokaliptiskie stāsti COVID – 19 kontekstā”

Podkāsta pirmizrāde: www.tvnet.lv

Kāpēc veselības tematika ir viens no populārākajiem propagandas tematiem, kādos gadījumos ikdienas realitāte var apturēt dezinformatīvos vēstījumus un kā no nevainīgiem sociālo tīklu lietotājiem pārvēršamies par dezinformatoru vēstījumu pastiprinātājiem, Austrumeiropas politikas pētījumu centra (APPC) veidotajā video podkāstā “ĀRPOLITIKA. KRIEVIJA. KOMENTĀRI.” skaidro APPC asociētais pētnieks, LU Filozofijas un Socioloģijas institūta vadošais pētnieks MĀRTIŅŠ KAPRĀNS.

APPC podkāsta 1. epizode “Kremļa apokaliptiskie stāsti COVID – 19 kontekstā” – komunikācijas pētnieka Mārtiņa Kaprāns katījums no Latvijas perspektīvas uz koronavīrusa izraisīto pandēmiju dezinformācijas kontekstā.

Kaprāns uzsver, ka Covid-19 ir viens no interesantākajiem fenomeniem, ko var skatīt no dezinformācijas viedokļa. Tā ir universāla tēma, kas pakļauta dažādam sazvērestības teorijām un stāstiem par ekonomikas sabrukumu un globālu apdraudējumu. Tiek vērptas visdažādākās interpretācijas. Un viens no aktīvākajiem spēlētājiem šajā laukā ir bijis tieši prokremliskie mediji.

Izmantojot Covid-19 kā vienu no saviem dezinformācijas avotiem, raksturīgais, kas ik pa brīdim redzams, runājot par Latvijas ekonomiku, ir centieni savērpt apokaliptisku ainu, ka nupat, nupat mums sabruks visa ekonomika un pa principā Latvijas valsts beigs pastāvēt. Un šiem vēstījumiem bijušas atsaucīgas ausis – pastiprinātāji cilvēku veidolā, kuri sociālās tīklošanās vietnēs nodarbojās ar šo vēstījumu pastiprināšanu, – norāda Kaprāns.

Grāmatā “Krievijas ekonomika: Putina 4. prezidentūras scenāriji”, kuru šogad publicēja APPC, tiek runāts par ideoloģisko paralēlismu. Proti, mēs nerunājam par skaidru Krievijas ietekmi uz Latvijas sabiedrisko domu, bet par to, ka Latvijas sabiedriskajā domā jau ir nobrieduši zināmi noskaņojumi, tostarp vilkme uz sabrūkošo ekonomiku, nefunkcionējošo veselības sistēmu un globālām sazvērestībām. Un šos cilvēkus atliek tikai pabikstīt. Viņi var pat būt ideoloģiski kaut kādā ziņā noskaņoti pret Kremli. Bet viņus pabiksta šajos konkrētajos jautājumos, kas viņiem ir sāpīgi, un viņi pieslēdzas un faktiski nodarbojas ar Kremļa radītās sagataves atražošanu Latvijas publiskajā telpā kā pilnīgi neatkarīgi un ar Kremli nesaistīti informācijas avoti,  skaidro pētnieks.

Kaprāns norāda, ka bieži vien centieni veidot paralēlo realitāti ar dezinformācijas palīdzību, izmantojot globālus notikumus, tomēr mēdz kapitulēt brīžos, kad realitāte izrādās spēcīgāka par dezinformatoru piedāvāto realitāti. Tas zināmā mērā bijis saskatāms arī Covid-19 gadījumā, kur Latvijas salīdzinoši pozitīvā situācija Eiropas un pasaules līmenī neitralizēja un deaktivizēja piedāvātos apokaliptiskos stāstus.

Runājot par nākotni un skatoties, kā attīstās kopējā situācija pasaulē, Kaprāns vērš uzmanību uz ES izveidoto dezinformācijas vēstījumu datu bāzi – ES VS Disinformation, kas apkopo simtiem pēdējo mēnešu laikā izplatīto vēstījumu arī par par Covid – 19 tematiku. Izrādās, ap 90% dezinformatīvo vēstījumu nāk no Krievijas vai t.s. prokremliskajiem informācijas aģentiem un nav pamata domāt, ka tuvākajā nākotnē kaut kas strauji mainīsies, skaidro pētnieks.

Viņš norāda, ka ES lomas un morālās autoritātes diskreditēšana uz pandēmijas fona turpināsies, jo tā ir ļoti pateicīga – cilvēki baidās. Veselība, tāpat kā bērni, vienmēr ir bijusi ļoti veiksmīga propagandas tēma. Ekonomiskie vēstījumi mīsies kopā ar sazvērestības un globālās drošības vēstījumiem. Un ar tiem ir jārēķinās, secina Kaprāns.

Austrumeiropas politikas pētījumu centrs pateicas par sadarbību un atbalstu Frīdriha Eberta Fondam.