13.novembrī norisinājās Austrumeiropas politikas pētījumu centra (APPC) pētījuma „The ‘Humanitarian Dimension’ of Russian Foreign Policy Toward Georgia, Moldova, Ukraine and the Baltic States” otrais prezentācijas pasākums Lietuvas galvaspilsētā Viļņā.
Pētījuma redaktors, APPC pētnieks Gatis Pelnēns klātesošajiem, kopumā aptuveni 50 interesentiem, pastāstīja par pētījuma pamatideju, izskaidroja tā struktūru un pētījuma centrālā jēdziena – maigā vara (soft power) būtību, kā arī stādīja priekšā kopējos gala secinājumus. Savukārt pētījuma projekta vadītājs, APPC izpilddirektors Andis Kudors sīkāk izklāstīja pētījumā aplūkotā koncepta krievu pasaule (Russian World) ideju un nozīmi. Pētījuma autori auditoriju iepazīstināja ar visu pētījumā minēto valstu situāciju analīzi tēmas kontekstā.
Gruzijas pētījumu centra International Center for Geopolitical Studies vadītājs Tengizs Pkhaladze savas uzstāšanās laikā, atgādinot par nesenajiem notikumiem Gruzijā, uzsvēra, ka gan pēcpadomju, gan citām Eiropas valstīm vajadzīga vai nu jauna vai uzlabota drošības stratēģija. Viņš norādīja uz pētījumu, kā labu sākumu vienotai situācijas izpētei, uzsverot, ka uz veiksmīgu iznākumu var cerēt tikai sadarbojoties.
Atbildot uz klausītāju uzdotajiem jautājumiem par Krievijas rīcības iespējamajiem uzlabojumiem, pētnieki bija pesimistiski, minot piemērus no pētījuma laikā savāktajiem datiem, kas liecina, ka lielās kaimiņvalsts ietekme tikai pastiprinās. Piemēram, Moldovas pētījumu centra Foreign Policy Association of Moldova pārstāvis Eugens Ravenco ilustrēja, ka viņa valsts ir pilnīgā Krievijas informatīvajā ietekmē, sākot no mediju izplatības līdz pat krievu valodas lietojumam un Krievijas politiķu popularitātei pār jebkuru Moldovas valstsvīru. Moldovā viss ir kā Krievijā, tikai mazākā apmērā, atzina E. Ravenco.
Centre for Geopolitical Studies pārstāvis Nerijus Maliukevicius pastāstīja, ka Lietuvas stāvoklis salīdzinoši ir vislabākais. Iedzīvotāju aptaujas liecina, ka iedzīvotāji ar dzīvi ir apmierināti un par savu tiesību neievērošanu nesūdzas. Taču, neraugoties uz to, savā oficiālajā retorikā Krievija kā sevišķi problemātisku reģionu atzīmē visu Baltiju, Lietuvu ieskaitot. Tā ir Krievijas ietekmes zonā un jau tuvākajā nākotnē aizvien vairāk saskarsies ar maigās varas insrumentāriju, norāda N. Maliukevicius. Kā reālāko veidu cīņai ar spēku samērā daudz varenāko Krieviju, viņš iesaka rūpes par Lietuvas krievvalodīgajiem. Ja Lietuva tos, cik vien iespējams, ņems savā paspārnē, ir cerība, ka Krievija nespēs šos cilvēkus aizvilināt savā informācijas un līdz ar to ietekmes laukā.
Pasākuma noslēgumā tā apmeklētāji, īpaši Lietuvas valdības pārstāvji, pētījumu centru vadītāji un žurnālisti, atzina, ka pētījumā aplūkotā tēma ir ļoti saistoša. Sevišķi tādēļ, ka tā skatīta līdz šim maz analizētajā humanitārās dimensijas aspektā, pie kam tas darīts, salīdzinot sešu valstu piemērus.