Krievija caur masu medijiem negatīvi ietekmē Latvijas sabiedrību, veicinot sašķeltību, kavējot sabiedrības integrācijas procesus un tādējādi radot draudus valsts drošībai, vairākkārt tika uzsvērts publiskās diskusijas „Masu mediju ietekme uz sabiedrisko domu, nacionālo drošību un valstisko identitāti” laikā. Diskusija notika 10. maijā Kara muzeja telpās un pulcēja pilnu zāli interesentu. Pasākuma rīkotāji bija Latvijas Transatlantiskā organizācija (LATO), Austrumeiropas politikas pētījumu centrs (APPC) un Latvijas Ārpolitikas institūts.
Pasākumā uzstājās dažādu jomu eksperti – LR Aizsardzības ministrs Artis Pabriks, APPC izpilddirektors Andis Kudors, Modern Times Group (MTG) direktors Baltijas valstīs Kaspars Ozoliņš, Izdevniecības „Ir” galvenā redaktore Nellija Ločmele, Ministru prezidenta ārštata padomniece nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas jautājumos Sarmīte Ēlerte un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu (NEPL) padomes priekšsēdētāja vietniece Aija Duļevska-Cālīte. Diskusijas moderators bija Rīgas Stradiņa Universitātes Eiropas studiju fakultātes docents, žurnālists Edijas Bošs.
Pirmais uzrunājot auditoriju, Aizsardzības ministrs vērsa klātesošo uzmanību uz mediju lielo ietekmi uz sabiedrību un faktu, ka vienlaikus šī būtiskā spēka vienīgais regulējums ir pašu mediju un to žurnālistu ētikas izpratne, kas, kā zināms, ir visnotaļ nekonkrēts jēdziens. Līdz ar to informatīvā telpa itin viegli var tikt izmantota dažādu, tostarp politisku, mērķu realizācijai. Vēsture rāda, ka mediji spēlējuši nozīmīgu lomu jau 2. pasaules kara ierosināšanā un nav pamata domāt, ka šī iedarbīgā instrumenta izmantošana mūsdienās būtu mazinājusies, uzsvēra Pabriks. Viņš norādīja, ka Latvijā šie draudi līdz šim nav pietiekami nopietni uztverti un nav adekvātu mehānismu, lai pret tiem aizsargātos. Ministrs sacīja, ka nepieciešams domāt, kā, neierobežojot medijus, tomēr panākt, ka tie nerada draudus valstiskajai drošībai.
N. Ločmele uzsvēra, ka galvenais Latvijas drauds ir Krievija, kas nav uzskatāma par brīvu un demokrātisku valsti un kurā tiek realizēta valdošās varas kontrole pār medijiem. Tā kā Krievijas mediji Latvijas iedzīvotāju vidū ir ārkārtīgi populāri, Krievijas ietekme caur šiem medijiem ir pavisam reāls drauds Latvijas drošībai, norādīja žurnāliste.
To, ka Latvijas iedzīvotāji, jo īpaši krievvalodīgie, masveidā patērē tieši Krievijas TV kanālus, apstiprināja arī MTG direktors Kaspars Ozoliņš, diskusijas dalībniekus informējot, ka nelatvieši 90% izvēlas Krievijas kanālus. Bet Rīgā krievvalodīgā auditorijas daļa vien 3,5% gadījumu skatās Latvijas kanālus. Ozoliņš uzsvēra – aptauju dati liecina, ka nelatviešus gan interesē Latvijas ziņas, taču viņi tās skatās ne Latvijas TV, bet gan Pirmajā Baltijas kanālā.
Atsaucoties uz aptauju datiem, APPC izpilddirektors Andis Kudors uzsvēra, ka Latvijas iedzīvotāji uzticas Krievijas TV kanālu sniegtajai informācijai un tādējādi viņu prātos nostiprinās oficiālā Krievijas vēstījumi, kuri idejiski nesakrīt ar Latvijas pozīciju. Tā kā Latvijas un Krievijas vērtības ir atšķirīgas, medijos paustā informācija nereti nes pat ar kardināli pretēju vēstījumu, un iedzīvotājos nostiprinās pretējas, savstarpēji konfliktējošas pārliecības. Tas savukārt var novest pie vērtību sadursmes, kam var būt politiskas sekas. APPC izpilddirektors arī atgādināja, ka vairākos Krievijas ārpolitikas dokuments definētie mērķi liecina – Krievija savu ietekmi nemazinās, tāpēc Latvijai jārīkojas, lai to neitralizētu.
Arī S. Ēlerte norādīja, ka Krievija par savu mērķi ir noteikusi ietekmes realizāciju kaimiņ, tostarp Baltijas, valstīs un prognozēja, ka Krievijas mediji turpinās realizēt šo valdības pozīciju, kas turpmāk kļūs vēl agresīvāka. Ēlerte vērsa uzmanību uz faktu, ka demokrātija kā valsts pārvaldes forma, aizstāvot indivīda brīvības, tomēr ir trausla pret nedraudzīgu spēku ietekmi, kas viegli var izmantot demokrātiskos instrumentus, tostarp NVO un medijus, savā labā.
To, ka vārda brīvības aizsegā nereti tiek realizēti mērķtiecīgi sabiedrību šķeļoši pasākumi, atzina arī A. Duļevska-Cālīte, sakot, ka tas, kas citur tiktu klasificēts kā naida kurināšana, Latvijā skaitās viedokļu daudzveidība. Viņa uzsvēra, ka Krievijas mediju raidītā informācija traucē Latvijas sabiedrības saprašanos un vedina uz konfliktiem, kas nav pieļaujams. Informācija vienmēr tikusi izmantota kā cīņas ierocis, tāpēc jādara viss iespējamais, lai šajā karā noturētu savas pozīcijas, aicināja Duļevska-Cālīte.
Gan eksperti, gan citi diskusijas dalībnieki piedāvāja arī dažādus risinājumu situācijas uzlabošanai un problēmu risināšanai. Vairākkārt izskanēja mudinājums celt mediju kvalitāti, tādejādi uzlabojot konkurētspēju un piesaistot auditoriju. Tika apspriesta iespēja veidot vienotu Baltijas valstu mediju, lai tādējādi radītu konkurētspējīgu alternatīvu Krievijas TV kanāliem. Tika uzsvērta nepieciešamība arī likumdošanai neatpalikt un sekot tehnoloģiju attīstības izraisītajiem jaunajiem izaicinājumiem. Eksperti atzina, ka viena risinājuma esošajā situācijā tomēr visticamāk nav un visefektīvākā būs dažādu ideju un rīcību kombinācija.
Noslēdzot diskusiju, A. Pabriks uzsvēra, ka visas Latvijas sabiedrības interesēs ir, lai mediju tirgus tiktu pozitīvi regulēts un rezultātā sabiedrība netiktu sašķelta, bet tajā būtu droši un veidotos sadarbība, nevis konflikti.
Rēķinoties ar diskusijā aplūkotās tēmas plašumu un redzot lielo interesentu skaitu, pasākuma rīkotāji sola turpināt šo jautājumu publisku apspriešanu.