31. maijā plkst. 13.00 Eiropas Savienības mājā Aspazijas bulvārī 28 notiks starptautiska konference „EDSO Drošības kopiena no Vankūveras līdz Vladivostokai: realitāte vai ilūzija?”.
Konferenci organizē Saeimas deputāte, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentu Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Vineta Poriņa, Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere ar Eiropas Parlamenta ETP grupas atbalstu un Austrumeiropas politikas pētījumu centrs.
Kopš 2009. gada Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) pasākumu ietvaros tiek spriests par tādas drošības kopienas izveidi, kas plestos no Vankūveras līdz pat Vladivostokai, iekļaujot Ziemeļamerikas, Eiropas un daļu Āzijas valstu. Īpašu atbalstu drošības kopienas idejai pauž Krievija. Ekspertu aprindās šī Krievijas aktivitāte dažkārt tiek skaidrota ar vēlmi lobēt NATO alternatīvas veidošanu.
Taču ievērojama daļa EDSO dalībvalstu pārstāvju un ekspertu ideju par tik plašu Drošības kopienu redz kā iluzoru veidojumu, kas pēc būtības ir vēlama, taču mūsdienās praktiski nerealizējama iecere. Tādas izveidei traucē tik lielas teritorijas iedzīvotāju dažādās vērtības, atšķirīgais vēstures skatījums u.c.
Drošības kopienas izveides Idejas pamatā ir pagājušā gadsimta piecdesmito gadu beigās Karla Doiča (Karl Deutsch) definētā drošības kopienas koncepcija, kas paredz diplomātisku, nevardarbīgu un tiesisku līdzekļu izmantošanu nesaskaņu risināšanā noteiktas kopienas valstu starpā. 2012. gada februārī Karnegī Starptautiskā miera nodibinājums (Carnegy Endowment for International Peace) nāca klajā ar ziņojumu par Eiroatlantiskās drošības iniciatīvu (EASI), kurā tika izvirzīti divi galvenie mērķi ceļā uz drošības kopienas izveidi: pārveidot un demilitarizēt stratēģiskās attiecības starp ASV/NATO un Krieviju; sasniegt izlīgumu vēstures jautājumos starp seniem un mūsdienu pretiniekiem.
Līdztekus minētajam dokumentam, arī EASI Vēstures jautājumu izlīguma un ieilgušo konfliktu darba grupas ziņojumā nozīmīga vieta ierādīta Baltijas valstīm. Tā praktiskās īstenošanas sadaļa runā tieši par Krievijas un Baltijas valstu attiecībām. Kā galvenie problēmas radošie jautājumi tiek norādīti ar Otro pasaules karu saistītie notikumi – Baltijas valstu sovjetizācija, Staļina režīma pāridarījumi Baltijas valstu tautām, masu deportācijas, igauņu un latviešu dalība vācu leģionā, krievu integrācija Latvijā un Igaunijā mūsdienās u.c. jautājumi. Kā soļi pretī risinājumam ir minēti Krievijas arhīvu atvēršana, kopīgu vēstures komisiju izveide, Krievijas prezidenta vizītes katrā no Baltijas valstīm, Krievijas parlamenta oficiāli ziņojumi par Baltijas valstu anektēšanu, Baltijas valstu attiekšanās no okupācijas seku kompensāciju pieprasīšanas u.c.
Tā kā visticamāk tuvākajā nākotnē tomēr nav cerību šajos un līdzīgas komplicētības jautājumos sasniegt vienotu pozīciju, konferences ietvaros Rīgā kopā nāks dažādi eksperti, lai debatētu par Drošības kopienas izveides iespējām.
Vai Krievija un citas EDSO dalībvalstis ir gatavas izlīgumam vēstures jautājumos; vai drošības kopienas izveide valstu EDSO telpā vispār ir iespējama, ņemot vērā atsevišķu valstu specifiskās intereses; vai EDSO spēj sasniegt savus formulētos mērķus drošības vairošanā? Uz šiem un citiem jautājumiem konferencē atbildes meklēs politologi, vēsturnieki, EDSO Parlamentu asamblejas dalībnieki, Latvijas un ES parlamentu deputāti: LU SZF Politikas zinātnes nodaļas profesore Žaneta Ozoliņa, LU profesors, Latvijas – Krievijas kopējās vēsturnieku komisijas Latvijas puses līdzpriekšsēdētājs Antonijs Zunda, LU Latvijas Vēstures institūta Zinātniskās padomes priekšsēdētājs, Austrumeiropas politikas pētījumu centra valdes priekšsēdētājs Ainārs Lerhis, Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks, LR Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Veiko Spolītis, Austrumeiropas politikas pētījumu centra izpilddirektors, pētnieks Andis Kudors, Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere, Saeimas deputāte, EDSO parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Vineta Poriņa, Ukrainas, Čehijas un Igaunijas EDSO parlamentārās asamblejas pārstāvji u.c. eksperti.
Konferences programma apskatāma šeit.
Lai piedalītos konferencē, lūdzam pieteikties pie APPC mediju un komunikācijas speciālistes Ievas Dzelmes-Romanovskas, rakstot uz e-pastu ieva.dzelme@appc.lv vai zvanot pa tālruni 29 26 82 81.