Ņemot vērā publiskajā telpā izskanējušos atšķirīgos un dažkārt diametrāli pretējos viedokļus par izmaiņām LR Krimināllikumā, Austrumeiropas politikas pētījumu centrs (APPC) vēlas paust savu nostāju par politisko un drošības situāciju, kurā minētie grozījumi ir tapuši.
Ideja par izmaiņām Krimināllikumā ir radusies noteiktā vēsturiskajā posmā un politiskajā realitātē. Lai gan grozījumi nav saistāmi tikai ar reakciju uz kādas vienas valsts vai teroristu grupējuma darbību, tomēr lielākais pārmaiņu nepieciešamības signāls nāca tieši Krievijas politikas dēļ. Krievijas agresija pret Ukrainu, kas izpaudās kā nelikumīga Krimas aneksija un hibrīdkarš Ukrainas dienvidaustrumos, ir likusi no jauna pārdomāt drošības un aizsardzības metodes daudzās valstīs, tai skaitā Latvijā. Krievijas agresija liek domāt par divām lietām, proti, par Maskavas reģionālajām un globālajām revanšisma ambīcijām un jaunajām metodēm savu mērķu sasniegšanā.
Nepārstāstot vēlreiz hibrīdkara teoriju, vēlamies tikai atgādināt, ka hībrīdkara taktikas pamatā ir māka maskēt savus ekspansīvos mērķus, nodomus un rīcību. Hibrīdkara kareivji, pēc nepieciešamības var būt gan iekšēji, gan arēji aktori. Notikumi Ukrainā vēlreiz norāda uz drošības sfēras plašo riska faktoru loku, kas iekļauj ne tikai militāro komponenti, bet arī mediju telpu, nevalstisko organizāciju, uzņēmējdarbības vidi un daudzus citus jautājumus, kas pirms vairākām desmitgadēm netika apskatīti drošības dimensijā. Diemžēl oficiālā Krievija demonstrē, ka tā ir gatava izmantot citu valstu demokrātiju un atvērtību savu ārpolitikas (un konflikta laikā arī militāro) mērķu sasniegšanai. Vai demokrātijai ir tiesības sevi aizstāvēt? Ir, un ne tikai tiesības, bet arī pienākums.
Kopš neatkarības atjaunošanas Latvija straujiem soļiem ir gājusi konsolidētas demokrātijas virzienā. Lai gan bieži esam paškritiski, ir jāņem vērā, ka mūsu un pārējo Baltijas valstu demokratizācijas panākumi ir drīzāk izņēmums bijušo PSRS republiku kontekstā. Krievija ir viens no piemēriem, kur sākotnējie demokrātijas centieni nav sasnieguši gaidīto un valsts ir strauji atslīdējusi autoritrārismā. Līdz ar to Latvijas, Lietuvas un Igaunijas robežas ar Krieviju ir arī robežšķirtne starp liberālajām demokrātijām un autoritārismu. Kremļa autoritārisms neaprobežojas ar savas valsts teritoriju, Krievija ir parādījusi, ka tā ir gatava karot ar tās kaimiņvalstīm, Latvija šadā kontekstā pārskata savas drošības spējas, tai skaitā ar izmaiņām likumdošanā.
Paredzētie grozījumi Latvijas Krimināllikumā ir vērsti uz to, lai Latvijā nepieļautu tādas darbības, kas bija novērojamas Krimā pirms tās anektēšanas un joprojām ir sastopamas Ukrainas austrumos. Krimas aneksija notika bez plašas vardarbības, bet ar piespiešanu un draudiem. Ar taktiku, kas liedza Ukrainas spēkiem īstenot kontroli pār savu teritoriju, un ļaujot to pārņemt Krievijai. Šādas un līdzīgas hibrīdkara izpausmes ir kļuvušas par vienu no lielākajiem Eiropas un tai skaitā Latvijas apdraudējumiem. Latvijā jau ir novērojama ievērojama Krievijas valsts mediju klātbūtne, kas izplata savu viedokli par situāciju Latvijā, kas ievērojami atšķiras no realitātes. Ukrainas gadījums demonstrē, ka Krievijas mediji tiek izmantoti ne tikai lai izplatītu informāciju, bet arī lai mobilizētu Krieviju atbalstošos indivīdus un grupas. Turklāt sabiebrības daļas mobilizācija tiek panākta ar izdomātu draudu palīdzību. Arī Latvijā aktīvi darbojas virkne organizāciju un oficiāli nereģistrētu grupu, kuru pārstāvji saņem finansējumu Krievijas tautiešu politikas ietvaros un kuri savos izteikumos aktīvi atbalsta Krievijas oficiālo nostāju un piedalās virtuālās “Krievu pasaules” veidošanā.
Ņemot vērā augstākminēto, ar grozījumiem Krimināllikumā Latvijai ir jāsūta skaidrs signāls, ka valstī netiks pieļautas tādas darbības, kas bija vērojamas Krimā, Ukrainas austrumu reģionos, un kas ir tieši vērstas uz manipulāciju ar Latvijas valsts demokrātisko sistēmu, lai panāktu Latvijas nacionālajai drošībai kaitējošu darbību veikšanu. Vienlaicīgi, diskusijā par grozījumiem Krimināllikumā ir jāņem vērā visu iesaistīto pušu – sabiedrības, likumdevēju, drošībsargājošo institūciju un mediju intereses. Tiem ir jābūt izsvērtiem, bet diskusijās par formulējumiem, nedrīkst tikt pazaudēta šo grozījumu būtība – Latvijas demokrātijas aizsardzība.
Rīga, 06.04.2016.