‘No autotransporta birstoša munīcija un karavīru kautiņi’ jeb Krievijas vīzija par NATO mācībām Baltijas valstīs

12.11.2020

www.delfi.lv

Kristīne Skujiņa-Trokša, Austrumeiropas politikas pētījumu centra asociētā pētniece

Novembra sākumā tīmekļvietnes “Sputnik” Gruzijas versijā nonāca video, kurā tiek runāts par bailēm un diskomfortu, ko Baltijas valstu iedzīvotājos it kā raisot NATO paplašinātā klātbūtne un militārie treniņi.

minēts, ka “Baltijas valstu iedzīvotāji cieš nepārtraukto militāro mācību dēļ” un ka “sastrēgumi uz ceļiem ir vien daļa no visām neērtībām”, rosinot bailes un neizpratni ne vien par militārajām mācībām, bet arī NATO kopumā un tās mijiedarbību ar Baltijas valstīm.

“Atmaskots.lv” skaidro, kādēļ prokremliskas informācijas platformas izmanto NATO militārās mācības un klātesamību teritorijā, lai atkārtoti sētu šaubas par Latvijas transatlantisko partnerību un diskreditētu NATO tēlu gan Baltijas valstīs, gan citviet.

Tirgojas ar rusofobiju un pārliecina

Novembra sākumā dezinformāciju izplatošā vietne “Sputnik” Gruzijai un “Sputnik” “Youtube” kanāls publicēja video, kurā apgalvo, ka Baltijas iedzīvotāji cieš nepārtrauktu militāro treniņu dēļ. Tiek stāstīts, ka oktobrī Latvijas teritorijā beigušās mācības “Iron Spear 2020″ un ka Igaunijā tehnikas un karavīru pārvietošanas rezultātā veidojušies transporta sastrēgumi. Lai pastiprinātu video emocionālo ietekmi, tiek stāstīts, ka nereti munīcijas čaulas spēj aizlidot par tālu un nonākt apdzīvotajos sektoros un ka uz ielām no militārajām kravas mašīnām gāžas ārā munīcija.

Vēl vairāk, video skaidrots – mēdzot gadīties, ka NATO karavīri izraisa kautiņus un nekārtības un ļaunprātīgi ignorē vietējos likumus. Video arī tiek apgalvots, ka dažas militāro mācību daļas nebūt nenotiek speciālās teritorijās, bet burtiski iedzīvotāju pagalmos un dārzos, video rādot kadrus ar šaujošu karavīru un uz pagalma soliņa sēdošām vecāka gadagājuma sievietēm.

Izveidotajā un publiskotā video tiek skaidrots, ka, veicinot rusofobiju un gūstot no tā labumu attiecībās ar NATO, kā arī vairojot mītu par Krievijas agresiju, Baltijas valstis jau desmitiem gadu mēģinot pārliecināt savus iedzīvotājus, ka visas šīs mācības ir nepieciešamas un ir jāpiecieš.

Šajā publikācijā tiek piesaukta arī Covid-19 izraisītā veselības krīze, uzsverot, ka militārās apmācības notiekot neatkarīgi no Covid-19 pandēmijas, tādējādi it kā parādot neloģisku valstu rīcību un sagrozītas prioritātes un vairojot bailes iedzīvotāju vidū.

Laipni un bez vardarbības

Baltijas valstīs regulāri notiek NATO karavīru apmācības. Process nav gluži nepārtraukts, kā tas tiek minēts video, bet regulārs. Intensīvāka NATO klātesamība Baltijas valstīs ir vērojama pēc 2014. gada, kad Krievijas Federācija neleģitīmi anektēja Krimas pussalu. Sabiedroto klātbūtne Baltijas valstīs un Polijā tika pastiprināta, atsaucoties uz pieaugošo Krievijas agresiju.

Vienas no pēdējām mācībām “Iron Spear 2020″ Latvijā notika oktobrī, un to mērķis bija pilnveidot sadarbību starp sabiedrotajiem un uzlabot munīcijas un tehnikas pielietojumu, veicot treniņus un vingrinājumus.

Par notikumu iedzīvotāji tika informēti savlaicīgi – informācija par jebkurām NATO apmācībām Latvijas teritorijā tiek publiskota masu medijos. Visbiežāk Nacionālie bruņotie spēki (NBS) aicina izturēties ar izpratni pret industriālajiem trokšņiem treniņu apkaimē, kā arī ziņo par militārās tehnikas pārvietošanos pa Latvijas ceļiem, proti, Latvijas iedzīvotāji tiek informēti, turklāt apmācības visbiežāk ilgst vien pāris dienu. Jāpiebilst, ka neviens netiek apdraudēts.

Neviens karavīrs nav tiesīgs realizēt nesaskaņotu darbību apdzīvotās zonās. Iepriekš aprakstītajā video tiek minēta karavīru aktivitāte iedzīvotāju pagalmos un dārzos, taču tas ir aplami – video autors piemirst pateikt, ka jebkurai darbībai jātiek saskaņotai arī ar atbildīgajām instancēm un iedzīvotājiem. Neviens, protams, nekad nešauj blakus piemājas soliņiem. Tāpat arī karavīru izraisīti kautiņi vai nekārtības nav, kā to mēģina attēlot video, regulāra prakse, un Latvijā bijis vien pāris tādu starpgadījumu.

Tāpat arī jānorāda, ka, līdzīgi kā citur valstī, Covid-19 izplatības ierobežošanas mehānismi tiek realizēti arī bruņoto spēku bataljonos, kā arī to sabiedroto vidū. NBS karavīri, atgriežoties no Covid-19 skartajām valstīm, ievēro pašizolāciju – to pašu dara ārzemju karavīri.

Diskreditēt NATO un maldināt

NATO noniecinošas un organizācijas ietekmi mazinošas publikācijas prokremliskos informācijas kanālos ir sastopamas bieži. NATO kā agresora naratīvs ir pret Rietumiem vērstās Kremļa propagandas kampaņas kodols. Vladimira Putina skatījumā NATO eksistence ir drauds Kremļa ambīcijām, jo NATO mērķis ir nodrošināt to valstu neatkarību, kuras Krievija vēlas paturēt savā ietekmes sfērā.

NATO sadarbības valstu un dalībvalstu pieaugums nozīmē ne vien organizācijas potenciāla palielinājumu, bet arī Kremļa potenciālo sadarbības partneru samazinājumu. NATO ietekmes rezultātā arī Krievijas ne tik miermīlīgie reģioni var potenciāli iedvesmoties un kļūt par draudu pašu prezidenta centralizētajam un autoritārajam pārvaldes modelim.

Līdz ar to var secināt, ka NATO diskreditējošs video Gruzijas auditorijai ir publicēts tīšām. Zināms, ka NATO uztur ciešas attiecības ar Gruziju, taču tā vēl nav kļuvusi par NATO dalībvalsti. Šāds video ir izcils veids, kā norādīt Gruzijas iedzīvotājiem uz šausmām, ko it kā realizē NATO Baltijā, un prezentēt šķietamas sekas, pie kurām organizācija novedīs arī Gruziju un tās iedzīvotājus, ja valsts turpinās sadarboties ar NATO.

Un, protams, video skar ne vien Gruziju, bet arī skatītājus citviet. Šādiem video, kuros tiek norādīts uz it kā apdraudošām militārām aktivitātēm, jo īpaši veselības krīzes laikā, ir spēcīga ietekme uz cilvēku emocijām.

Informācijas izplatītāji paļaujas, ka pēc šaubu un baiļu veicināšanas, piemēram, par militārām darbībām dzīvojamo māju pagalmos, cilvēki zaudēs ticību NATO darbībai un vienkāršāk pakļausies jauniem maldinājumiem.

Vēl vairāk, ar video attēlojumu palīdzību ziņa, kuru dezinformators vēlas nodot, iespiežas cilvēku prātos vēl spēcīgāk, tādēļ maldinošas ziņas nereti tiek izplatītas tieši vizuāli – ar video un bilžu palīdzību.

Dalīties: