APPC podkāsta 2.epizode: Vai Baltkrievijas nākotne ir Krievijas rokās?

12.10.2020

www.tvnet.lv

Kādi rīcības scenāriji attiecībā pret Baltkrieviju varētu būt Krievijas “ieroču arsenālā”, cik daudz resursu Putins būtu gatavs tērēt Lukašenko atbalstam? Un visbeidzot – vai Krievija varētu izšķirties par tik radikālu soli, kā Baltkrievijas pārņemšana ar spēku? Austrumeiropas politikas pētījumu centra (APPC) veidotā video podkāsta “ĀRPOLITIKA. KRIEVIJA. KOMENTĀRI.” 2. epizodē skaidro APPC pētnieks MĀRCIS BALODIS un ekonomists, Krievijas opozīcijas politiķis VLADIMIRS MILOVS.

Šī gada jūlijā Baltkrievijā aizsākās plaši sabiedrības protesti, paužot neapmierinātību ar līdzšinējā valsts vadītāja Aleksandra Lukašenko režīmu. Lai gan protesti pēc būtības vērsti uz sabiedrības vēlmi panākt iekšpolitiskas pārmaiņas valstī, vienlaikus rodas jautājums par Krievijas iespējamo lomu Baltkrievijas nākotnē. Īpaši tāpēc, ka Krievija un Baltkrievija ir cieši saistītas gan politiski, gan ekonomiski, – uzsver M. Balodis.

Gan sabiedrības protesti, gan rietumvalstu izdarītais spiediens uz Aleksandra Lukašenko režīmu faktiski sašaurina Baltkrievijas iespējas saņemt palīdzību vai sagaidīt pretimnākšanu no Rietumvalstīm, jo rietumvalstu prasības galvenokārt balstītas tādos argumentos, kas pieprasa Lukašenko režīmam izrādīt pretimnākšanu vai pat piekāpšanos. Tuvākajā laikā pastāvošais režīms visticamāk neizrādīs šādu piekāpšanos, lai nezaudētu savas pozīcijas un nepiešķirtu papildus leģitimitāti protestētājiem, – skaidro pētnieks.

Balodis vērš uzmanību uz Krievijas stratēģiskās plānošanas dokumentos uzsvērto reģionālo varas centru nozīmi, respektīvi – spēcīgām valstīm ap sevi pulcējot mazākas, vājākas valstis, tādā veidā izveidojot vienu noteiktu valstu saimi, kura attiecīgi pārvalda noteiktu ģeogrāfisku reģionu. Krievijai šajā situācijā saglabājot un pat palielinot savu ietekmi Baltkrievijā, tiktu ne vien apmierinātas tās imperiālistiskās intereses, bet papildus tiktu arī likts pamats tam, lai Krievija varētu pamatot savu pozīciju starptautiskajā politikā un būtu kā līdzīgs ar līdzīgu ar ASV un ES, – skaidro pētnieks.

Papildus Baltkrievijas manevra iespējas samazina arī tās ciešā ekonomiskā saikne ar Krieviju. Piemēram 44% no 2017. gadā Baltkrievijā saražotā tika eksportēti uz Krieviju. Attiecīgi Krievija ir Baltkrievijai ļoti nozīmīgs, pat neatsverams ekonomiskais sabiedrotais. Krievijas regulāri piešķirtie kredīti un atlaides energoresursu iegādei vēl vairāk pastiprina jau tāpat spēcīgo ekonomiskās atkarības ķēdi. Līdz ar to Krievija atrodas ļoti izdevīgā situācijā, – secina Balodis.

Viņš uzsver, ka, ņemot vērā Baltkrievijas ierobežotās iespējas saņemt pretimnākšanu un atbalstu no Rietumvalstīm, turklāt ciešās ekonomiskās un politiskās attiecības ar Krieviju, faktiski Krievijas rokās ir visas kārtis, lai vistiešākajā veidā ietekmētu Baltkrievijas nākotni. Tas Krievijai atstāj divus iespējamos rīcības scenārijus. Krievija var izšķirties par Baltkrievijas pārņemšanu ar spēku, taču tas šobrīd ir maz ticams, jo politiski tas ir ļoti riskants manevrs. Tāpēc sagaidāms, ka visticamāk Krievija izmantotu ekonomisku un arī politisko atkarību, lai tādā veidā pastiprinātu un nostiprinātu savu ietekmi valstī, tuvinot Baltkrieviju Krievijai ne tikai ekonomiski, bet arī politiski un iespējams arī sociālā līmenī, tādā veidā nodrošinot, ka Baltkrievija pārskatāmā nākotnē būtu Krievijas galvenais partneris, – prognozē pētnieks.

Ekonomists Vladimirs Milovs norāda, ka viņa skatījumā Putins un Krievija, protams, vēlas kontrolēt situāciju Baltkrievijā, taču negrib uzņemties pilnu atbildību, jo attīstība Baltkrievijā pēdējās desmitgadēs nav bijusi visai optimistiska.

V.Milovs vērš uzmanību uz Krievijas sabiedrības aptauju datiem, kuros vairums krievu iespējamu Baltkrievijas pievienošanu Krievijai redz kā apgrūtinājumu, kas būtu jāsedz Krievijas nodokļu maksātājiem. Vairums Krievijas sabiedrības to nevēlas un Putins to skaidri apzinās, – atzīmē ekonomists.

Putins gribētu kontrolēt Baltkrieviju, taču ar ierobežotiem līdzekļiem. Visticamāk, lai palīdzētu Lukašenko, viņš būtu gatavs manevrēt ar nelieliem resursiem. Taču neveiksmes gadījumā, Putins nemestos viņam palīgā ar pilnu jaudu, bet gan censtos nodibināt attiecības ar jebkuru, kas nomainītu Lukašenko, – prognozē Milovs.

Dalīties: