www.delfi.lv
Maldināšana un Latvijas nomelnošana Krievijas un vietējos medijos turpinās. Latvija tiek atainota kā neizdevusies valsts ar brūkošu ekonomiku, smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem tās teritorijā, aparteīda sistēmu, nacisma un fašisma ideoloģiju uzplaukumu un vienlaikus arī kā izmirstoša valsts bez jebkādām nākotnes perspektīvām. Šādu vēstījumu izplatīšanas mērķis ir demoralizēt sabiedrību, radīt neuzticību Latvijas iekārtai un tās institūcijām. Nereaģējot uz šo rīcību vai neapzinoties šīs politikas mērķus un mērogu, mūsu valsts riskē nonākt situācijā, kad nozīmīga daļa sabiedrības var tikt pārliecināta par šo vēstījumu “patiesumu”.
Maldināšana: 2017.gada 18. maijā portālā Inforeactor.ru publicētajā rakstā “Līdz pat pulsa zaudēšanai: Baltijas valstis “piedod” Krievijai par Krimu” tiek pausts, ka ES augstā pārstāve Federika Mogerīni ir saņemusi vēstuli no Eiropas Parlamenta deputātes no Igaunijas Janas Tomas (Jana Toom) ar lūgumu neaizliegt Krimas iedzīvotājiem apmeklēt Eiropu. Tālāk rakstā notiek atsaukšanās uz ekonomistu Ruslanu Strogačevu, kurš apgalvo, ka šāda rīcība neizraisa izbrīnu, jo Baltijas valstis šobrīd piedzīvo smagu finanšu krīzi. Un, kaut arī iepriekš Baltijas valstis ir spējušas “izdzīvot”, Krievijas pretsankciju ieviešana esot piespiedusi Baltijas valstis “savilkt jostas”. Tiek piebilsts, ka Krimas iedzīvotāji, apmeklējot Baltijas valstis kā tūristi, sniedz būtisku ieguldījumu Baltijas ekonomikā “labākajās Krievijas (российских) tradīcijās”.[1]
Atspēkojums: Maldināšana caurstrāvo šo rakstu sākot jau ar virsrakstu, kurā faktiski tiek pausts, ka Baltijas valstis, tostarp, Latvija ir mainījušas savu nostāju pret Krievijas īstenoto Krimas okupāciju un aneksiju. Tas ir absurds apgalvojums un to var pārbaudīt, kaut vai apmeklējot Latvijas Ārlietu ministrijas mājaslapu, kur tiek pausta Latvijas oficiālā pozīcija ārlietās.[2] Janas Tomas vēstule Federikai Mogerīni ar lūgumu ļaut Krimas iedzīvotājiem ieceļot Eiropā tiek pasniegta kā Baltijas valstu oficiālā nostāja par šo ārpolitikas jautājumu. Turklāt, raksta ietvaros pat netiek atainots Janas Tomas viedoklis, taču viņas atsevišķa rīcība pārspīlētā veidā tiek vispārināta un pieņemta kā visas valsts politika. Baltijas valstu “bezgalīgās ekonomiskās grūtības” un Krievijas kontrsankciju “katastrofālās sekas Baltijas valstu ekonomikām” ir konstanta tēma dažādos maldinošos portālos, kurai nav faktiska pamata, un par to jau tika rakstīts šīs rubrikas pirmajā rakstā.[3] Maldinātāji apzināti ignorē jaunākos Latvijas ekonomikas izaugsmes rādītājus. Visbeidzot, jāpiebilst, ka tūristi no Krimas, pirms tās aneksijas, apmeklēja Baltijas valstis kā Ukrainas pilsoņi, tādēļ izteicienu “labākajās Krievijas tradīcijās” uz tiem attiecināt nav korekti. Šādi manipulatīvi izteicieni tiek lietoti, lai, vismaz diskursa līmenī, stiprinātu izpratni par Krimu kā vēsturiski neatdalāmu Krievijas sastāvdaļu, Ukrainas periodu atainojot kā īslaicīgu parādību vai pārpratumu, kas būtu jāizdzēš no kolektīvās atmiņas.
Maldināšana: 2017.gada 5.jūlijā portālā newinform.com publicētajā rakstā “Āfrikas bēglis par dzīvi Baltijas valstīs: Latvija – valsts bez nākotnes” kāds bēglis no Eritrejas ar vārdu Makharena (šajā gadījumā nav iespējams pārbaudīt vai šī persona pastāv un vai intervija ir notikusi) stāsta, ka Latvijā bēgļiem maksā mazāk nekā Vācijā un nepiešķir personīgo nekustamo īpašumu. Ņemot vērā, ka Latvijā ir zems dzīves līmenis un ir jāmācās valsts valoda, lai strādātu, bēgļi pamet Latviju. Bēglis piebilst, ka kopumā Latvijai nav nākotnes.[4]
Atspēkojums: Vai kādam ir pārsteigums, ka Latvija nav vēl paspējusi atkopties no graujošajām padomju okupācijas sekām un sasniegusi Vācijas un citu Rietumvalstu ekonomikas līmeni? Zīmīgi, ka Latvijas reputācijas grāvēji cenšas izmantot jebkuru ziņu par Baltijas valstīm, lai to pagrieztu pēc iespējas mums nelabvēlīgākā gaismā. No otras puses, Latvijas pastāvīga salīdzināšana ar attīstītajām Rietumvalstīm kopumā ir pozitīvs signāls, jo, lai pierādītu, ka Latvijā ir zems dzīves līmenis, tā ir jāsalīdzina ar pasaules bagātākajām valstīm, nevis piemēram ar Krieviju vai citām NVS zemēm.
Maldināšana: 2017.gada 6. jūlijā porāla rubaltic.ru rakstā “Eiropieši ir pievēruši acis uz krievu vajāšanu Latvijā” tiek publicēta intervija ar Latvijas “cilvēktiesību aizstāvi” Aleksandru Gapoņenko. Gapoņenko pauž, ka Latvijā pastāv aparteīda sistēma, krievi tiek vajāti un valsts tiem ir nolaupījusi pilsonību, nepiešķirot to automātiski visiem Latvijas iedzīvotājiem. Tāpat arī Gapoņenko faktiski apgalvo, ka Latvijas krievi, kas nepiekrīt šādam viedoklim ir vien krievi pēc etniskās pazīmes, bet ne pēc uzskatiem, proti, ir nepilnvērtīgi krievi.
Atspēkojums: Fakts – Latvija ir demokrātiska un tiesiska valsts, ko apliecina arī pasaulē autoritatīvu domnīcu, organizāciju un ekspertu viedokļi un to izstrādātie demokrātijas un brīvības indeksi. Freedomhouse indekss,[5] Social Progress Index,[6] Democracy Index,[7] Index of Economic Freedom[8] un vairāki citi norāda uz šo faktu. Latvijā pastāv virkne likumu, kas aizliedz diskrimināciju vai naida kurināšanu, piemēram, Krimināllikuma 48.panta 14.punkts, 78., 149.1, 150.panti,[9] Darba likuma 7.pants,[10] Vispārējās izglītības likuma 21.pants[11] un vēl vairāki desmiti citu likumu.[12] Cilvēku vienlīdzību likuma un tiesas priekšā, kā arī diskirminācijas aizliegumu garantē Satversmes 91.pants. Jebkuri diskriminācijas gadījumi ir nelikumīgi un ir risināmi caur tiesu. Cilvēku “vajāšana pēc etniskās piederības” vai “aparteīda sistēmas pastāvēšana” Latvijā kā tiesiskā valstī nenotiek. Latvijai, atjaunojot valstisko suverenitāti, tās teritorijā dzīvoja liels skaits personu, kuras nekad nav bijušas Latvijas pilsoņi un kuras ir ieceļojušas Latvijā PSRS okupācijas laikā. PSRS sabrukuma rezultātā tās zaudēja PSRS pilsonību.[13] Latvijas valstij nebija un nav pienākuma automātiski piešķirt pilsonību personām tikai tādēļ, ka tās ieradās vai dzīvoja Latvijas teritorijā nelikumīgās padomju okupācijas laikā. Tādējādi apgalvojums, ka Latvija kādam ir nozagusi pilsonību ir aplams. Drīzāk būtu jāsaka, ka Latvija “neuzdāvināja” savu pilsonību.
Maldināšana: 2017. gada 21. jūlijā portālā rubaltic.ru publicēts raksts “”Haļava” beidzās: Baltijas valstis gatavojas finansējuma pārtraukšanai”. Tā autors pauž, ka līdz ar Lielbritānijas izstāšanos tiks izbeigts finansējums no Eiropas fondiem Baltijas valstīm, savukārt Baltijas valstu ekonomikas nav dzīvotspējīgas bez Eiropas naudas. Pēc autora domām, dzīves līmeņa izlīdzināšanās starp veco un jauno Eiropu nav notikusi.
Atspēkojums: Raksta autors tiecas uzspiest lasītājiem divus pretrunīgus apgalvojumus. Tiek apgalvots, ka Baltijas valstis nespēj izdzīvot bez ES (bez tās naudas), taču vienlaikus tiek uzsvērts, ka ES nesniedz nekādu labumu Baltijas valstu ekonomikām. Ja Latvijas ekonomika nav dzīvotspējīga bez Eiropas fondu naudas, tad kā gan Latvijas ekonomikas spēja izdzīvot pirms 2004. gada, kad notika iestāšanās ES? Turklāt vēl pirms iestāšanās ES Latvijas ekonomika demonstrēja stabilu iekšzemes kopprodukta izaugsmi.[14] Raksta autors maldina lasītājus, nonivelējot ES būtību līdz fondu pārdalei un pilnībā ignorējot tādus dalībvalstu ekonomikām stratēģiski svarīgus faktorus kā kopīgais tirgus, vienotā valūta (Eirozonas dalībniecēm) un pārnacionālo institūciju sekmētās reformas. Un vēl viens fakts – dzīveslīmeņa izlīdzināšanās ES ietvaros notiek. Ne tik ātri kā mēs vēlētos, bet notiek. Kā jau tika rakstīts šīs rubrikas pirmajā rakstā: ja iestāšanās brīdī Latvijas iekšzemes kopprodukta rādītājs uz 1 iedzīvotāju bija 46,5% no ES vidējā, tad 2015 gadā tas jau sasniedza 66%.[15]
[1] https://inforeactor.ru/88379-do-poteri-pulsa-pribaltika-proshchaet-rossii-krym
[2] http://www.mfa.gov.lv/aktualitates/notikumi-ukraina
[3] http://www.delfi.lv/news/comment/comment/appc-maldinasana-latvijas-gadijums.d?id=48997413
[4] https://newinform.com/67108-afrikanskii-bezhenec-o-zhizni-v-pribaltike-latviya-strana-bez-budushchego
[5] https://freedomhouse.org/country/latvia
[6] http://www.socialprogressindex.com/?code=LVA
[7] https://infographics.economist.com/2017/DemocracyIndex/
[8] http://www.heritage.org/index/ranking/
[9] https://likumi.lv/doc.php?id=88966
[10] https://likumi.lv/doc.php?id=26019
[11] https://likumi.lv/doc.php?id=20243
[12] http://cilvektiesibas.org.lv/lv/database/category/likumu-panti-kas-skar-diskriminacijas-aizliegumu/
[13] http://www.mfa.gov.lv/arpolitika/sabiedribas-integracija-latvija/pilsoniba-latvija/pilsonibas-likums
[14] http://www.imf.org/external/pubs/ft/weo/2009/01/weodata/index.aspx
[15] http://www.delfi.lv/news/comment/comment/appc-maldinasana-latvijas-gadijums.d?id=48997413