Ņezavisimaja gazeta: Par elites atbildību

22.10.2009

Dogmātiķu un marģināļu konfrontācija dara primitīvu politisko procesu

2009-10-05

Postpadomju Krievijā noformējusies cita elite. Tai pievienojušies dažādu sfēru parstāvji, kas savā nozarē sanieguši zināmu atpazīstamību. Tirgus, prīvātīpašums,  daudzpartiju saistēma, jauni sakari un nauda  ir  demontējusi iepriekšējo eliti,  kas formējās saskaņā partijas  nomenklatūras noteikto kārtību.

Jeļcina elite asi un „ ar lielu personīgu nepatiku” nomainīja Garbačova eliti. Krievija nav PSRS, un tāpēc padomju republiku vadītāji tika momentāli izstumti no „štatu saraktiem”. Tika atlasīti demokrāti. Pirmā viļņa demokrāti.

Putina izvirzītāji astoņu gadu laikā izstūma Borisa Jeļcina ielikteņus no visiem būtiskākajiem valsts aparāta un valsts sektora amatiem. Atšķirībā no 90 tajiem gadiem, Vladimira Putina galvenais kritērijs izvirzīšanai kļuva piederība Sanktpēterburgai vai čekistiem. Bet vēl labāk sanktpēterburas čekistiem. Varas konsolidācija Kremlī sasniedza gandrīz vai padomju līmeni. Kas kopā ar ātru reālā ienākuma pieaugumu, darīja to ļoti populāru. Veienlaicīgi atkarīgu no veiksmes nepārtrauktības.  Taču tas ir neiespējami, ja ņem vērā kapitālisma attīstības ciklisko un nelīdzsvaroto dabu.

Krīze atklāja dažas principiālas problēmas ar kurām var saskarties Krievija un sabiedrība. Pamatā tās sakņojas mūsdienīgas valsts institūciju imitācijā, kuru uzdevums, balstoties uz demokrātiju, konkurenci un procedūrām, būtu nodrošināt stabilu un mērķtiecīgu attīstību. Īstu stimulu tautvaldībai, kas garantētu un celtu sistēmas efektivitāti kopumā.

Cilvēki, principā, kādu laiku arī varētu iztikt bez demokrātijas. Tīksmināties ar fikciju. Piemēru tam ir daudz. Problēma ir tajā apstāklī, ka tauta, kā likums, pati nespēj izvēlēties attīstības stratēģijas un formulēt atbildīgus uzdevumus, mērķus. Un par to viņu nevar nosodīt. Populisms – ir tautas apziņas un politiskā procesa praktiska sastāvdaļa. Sods par mazdūšību un lētticību ir institucionālais haoss, dzīves līmeņa krišanās, elites un zīmju maiņa – vērtējot savus elkus no „plusa” uz „mīnusu”.

Normālā sabiedrībā atbildību par tagadni un nākotni uzņemās elite. Piederība tai uzliek par pienākumu risināt dialogu ar konkurējošām elites grupām. Tie ir jautājumi, kas skar pamatkonstitucionālos principus un vērtības, uz kurām būtu jābūvē sabiedrības institūcijas.

Ja valdošā elite ir bezatbildīga, tā koncentrējas uz fikcijām. Tā dzīvo  šā brīža momentam, taktiskajām interesēm, igorējot vētures pamācības. Tai oponējošā elite arī var uzvesties bezatbildīgi, uzstādot sev nereālus, utopiskus uzdevumus un mērķus. „Politika – iespēju māksla”, – to neviens nevar apstrīdēt. Izsludinot nesasniedzamus mērķus, neviļus tiec izlikts ārpus rāmja, kas saucās „politika”.

Notiek politiskās pozīcijas marģinalizācija.Dogmātiķu un marģināļu konfrontācija spēcīgi vienkāršo politisko procesu, dara to par nepilnvērtīgu, primitīvu, politisko kultūru pazemina līdz nepiedienīgam līmenim. Tādēļ atbildīgam pilsonim vienādi nepieņemams būs  lozungs „Putins – uz mūžiem”, gan „Putins – nost”. Ne vienā, ne otrā nav taisnības un reālistiskā pragmātisma.

Notiek pilsoņu atsvešināšana no varas,  bet līdz ar to sabiedrības iekšpusē atrofējas saikne starp sabiedriski-politiskā procesa galvenajiem dalībniekiem.

Elites formēšanās un nomaiņa saskaņā ar normālas politiskās konkurences apstākļiem, brīvu vēlēšanu rezultātā, transparentu procedūru veidā ir visas valsts elites grupu interesēs. Tas ir svarīgi  lai sabiedrība, ekonomika un reģioni attīstītos dinamiski, lai „varas trombi” izzustu normālas civilizētas pilsoņu rīcības rezultātā.

Lai novērstu disproporciju uzkrāšanos, pārsveres veidošanos krievijas valstiskuma kosntrukcijā, jāveido normālas korektējošas procedūras. Bez kariem, revolūcijām, pučiem. Lai elite paliktu par tādu arī pēc varas zaudēšanas.

Tas ir Krievijas interesēs.

Oriģināls http://www.ng.ru/editorial/2009-10-05/2_red.html

Dalīties: