Lai cīnītos pret pēdējā laikā īpaši aktīvajiem un daudzskaitlīgajiem Krievijas propagandas pasākumiem, Igaunijas Preses padome (Press Council) 7. maijā Tallinā sabiedriskā radio telpās rīkoja semināru ar nosaukumu „Uzmanies no propagandas!” („Beware of propaganda”). Tajā piedalīties ar prezentāciju par Krievijas informatīvo ietekmi uz postpadomju telpu kā eksperts no Latvijas bija aicināts Austrumeiropas politikas pētījumu centra izpilddirektors Andis Kudors. Viņš uzsvēra, ka seminārā aplūkotie jautājumi ir vienlīdz svarīgi kā Igaunijā, tā Latvijā, norādot, ka krievvalodīgie mediji Latvijā arī var tikt izmantoti kā instruments Krievijas interesēs.

Pasākuma auditorija bija galvenokārt vietējie žurnālisti. Semināra mērķis – aicināt mediju pārstāvjus ievērot un apzināties ārēju spēku centienus manipulēt ar Igaunijas medijiem savu interešu īstenošanai. Pasākuma rīkotāji cer, ka zināšanas par propagandas tehnikām un to pasūtītājiem palīdzēs žurnālistiem turpmāk ieņemt maksimālu profesionālu nostāju un strādāt saskaņā ar žurnālistikas ētikas principiem.

Seminārā uzstājās BNS Igaunijas nodaļas vadītājs Ainārs Rusars (Ainar Ruussaar), igauņu eksperts propagandas jautājumos Agu Udeleps (Agu Uudelepp), Helsinku laikraksta Helsingin Sanomat žurnālists Hanu Martila (Hannu Marttila) un Igaunijas televīzijas pārstāve Natalia Kitam. Tā moderators bija Igaunijas Sabiedriskās raidorganizācijas padomnieks ētikas jautājumos Tarmu Tamerks (Tarmu Tammerk), kurš uzsvēra, ka patlaban visos medijos pastāv problēma izšķirt, kuri ir reāli, bet kuri pseido avoti un notikumi. Tā rezultātā mediju telpu pārpludina ekstrēmistu vēstījumi, lai gan ikdienā tiem nav ne būtiska atbalsta, ne likumiskas darbības spēka. Kā piemēru T. Tamereks minēja Igaunijas krievu kopienai adresēto interneta portālu Baltija.eu., ko mediji izmanto kā leģitīmu ziņu avotu, lai gan tas ir viegli atpazīstams kā Krievijas Federācijas varas pārstāvju saturiski ietekmēts un sponsorēts projekts. Uz nepieciešamību kritiskāk izvērtēt informācijas avotus norādīja arī Igaunijas Preses padomes priekšsēdētāja vietnieks Ivi Pros (Ivi Proos).

Runājot par propagandas mehānismu bīstamību A. Udeleps skaidroja, ka ārēji propaganda atgādina racionālu argumentāciju, tāpēc tai grūti pretoties, taču tās mērķis ir emocionāla auditorijas uzvedības kontrole. Mediju sagatavotie materiāli šiem propagandas ziņojumiem sniedz ticamību un plašu izplatību, ko tie neiemantotu, atskanot tieši no Krievijas avotiem. Tādējādi žurnālisti un mediji kopumā tiek izmantoti kā propagandas manipulācijas mehānismu sastāvdaļa.

Eksperti aicināja žurnālistus uzmanīties no šķietami neitrāliem ziņu sniedzējiem un pseido notikumiem, īpaši uzmanību vēršot uz nesen Igaunijā tapušo projektu Media Club Impressum, caur kuru skaidri saskatāma Krievijas propagandas ietekmes realizācija.

Pasākuma noslēgumā A. Rusdars uzsvēra, ka, valstīm konfliktējot, sabiedrības lēmumus par to, kas labs vai ļauns, lielā mērā nosaka TV sižetu izraisītās emocijas, tādējādi atgādinot par žurnālistu lielo atbildību politisko procesu kontekstā.