23.09.2012 www.osvita.mediasapiens.ua
Georgijs Počepcovs
Pienācis brīdis kreatīviem piegājieniem visās jomās: sākot ar tējas dzeršanu, beidzot ar cīņu pret terorismu
Ietekmes operācijas, līdzīgi kā publiskās attiecības, tikai daļēji var uzskatīt par zinātni, tās drīzāk ir māksla. Kreatīvais aspekts, kas būtiski atspoguļojas lēmuma pieņemšanas procesā, piešķir saturam īpašu statusu.
Zināms, ka ietekmes operācijas šodien ir daļa no militārajām operācijām. Kanādas eksperts K.Stjuarts sniedz sekojošu skaidrojumu ietekmes operāciju terminam: „Kanādas bruņoto spēku, to partneru, pretinieku aktivitāšu mērķis virzīts uz to, lai mērķtiecīgas kampaņas laikā ietekmētu neitrālās puses vai ienaidnieka attieksmi, nodomus un uzvedību”. Respektīvi, kā vēlamais galamērķis atzīmēta uzvedības maiņa.
Simpozijā, kas notika Kanādā un bija veltīts ietekmes operāciju izvērtēšanai, tā dalībnieki nonāca pie sekojoša ietekmes operāciju definīcijas[1]: “Darbība, kas sākotnēji virzīta uz pretinieka, trešās puses vai sabiedrotā gribasspēka, izpratnes un/vai uztveres psiholoģisko un/vai kognitīvā aspekta iespaidošanu”.
Ir pilnīgi skaidrs piegājiens, kas raksturo šo jēdzienu – transformēt, precīzāk – “uzlauzt” to apziņas segmentu, kas ietekmējamajam objektam liktu nākamajā etapā pāriet uz jaunu uzvedības tipu. Starp citu, psiholoģiskajās operācijās svarīgs nosacījums ir radīt objektam sajūtu, ka lēmums tiek pieņemts patstāvīgi. Tādēļ apzināti tiek mainīts ietekmējamā objekta zināšanu kopums. Līdzīgi darbojas vēlēšanu informatīvā kampaņa, kur līdz ar “ieliktām” jaunām zināšanām, tiek sagaidīta uzvedības maiņa.
Jāpiezīmē, ka visi iepriekšminētie ietekmes formāti (informatīvās un psiholoģiskās operācijas, ietekmes operācijas, publiskā diplomātija, stratēģiskās komunikācijas, u.c.) pagaidām vēl nav pietiekami skaidri diferencēti. Kā apgalvo viens no nozares amerikāņu pētniekiem, informatīvās operācijas, salīdzinot ar psiholoģiskajām operācijām, funkcionē vien kā eifēmisms.[2]
Kā apgalvo viens no vadošajiem Austrālijas speciālistiem E. Armistids, kurš gan vairāk pazīstams kā divu krājumu par informatīvajām operācijām redaktors[3], informācija ir cieši saistīta ar uztveri.[4]Kampaņas, kas saistītas ar uztveres menedžmentu, ir manipulācija ar sabiedrības viedokli. Arī starptautiskās attiecības bāzējas uz uztveres dominanti, kas saistīts ar valstu dažādu spēka formu analīzi un vērtējumiem.
Simpozija laikā austrālieši izteica secinājumu, ka mūsdienās esošās informācijas izveides metodes, informācijas pārraide un uzglabāšana, padara kontroli no valsts puses par gandrīz vai neiespējamu uzdevumu.[5] No tā izriet secinājums, ka informatīvo aktivitāšu uzraudzība, nacionālās drošības aspektā, kļūst arvien svarīgāks un sarežģītāks izaicinājums.
Austrālijas pētnieki vērsa uzmanību uz asimetriskā uzbrukuma definīciju, kuru tie apzīmēja kā situācijas izmantošanu savās interesēs, kad viens no pretiniekiem ir stiprāks resursu pieejas ziņā.[6] Pamatā tā ir vājākā cīņa pret stiprāko, taču ne vienmēr. Kā uzskata U. Hatčinsons, rietumi ilgtermiņā zaudē cīņu, kas virzīta uz iedzīvotāju priekšstatu maiņu. Tikai viens 11. septembra uzbrukums noveda Rietumus haosā. Kā zināms, tobrīd Austrālijas valdība katram iedzīvotājam nosūtīja pretterorisma instrukcijas, kuras tiem vajadzēja izvietot pie ledusskapjiem.
Savukārt M. Vorens kopā ar citiem autoriem aicināja pievērst uzmanību Wikileaks problemātikai. Akcentu savā pētījuma prezentācijā viņš lika mazāk uz sabiedrības, vairāk uz valsts pozicionēšanās kontekstu.
D.Armistids, U.Hadčinsons un M.Vorens ir Austrālijas laikraksta The Journal of Information Warfare[7] galvenie redaktori. Laikraksts tiek izdots jau desmito gadu.
U.Hadčinsons uzsvēra domu[8], ka, ja reiz mūsdienu sarežģītajā pasaulē ietekmes operācijas tiek realizētas, tad stratēģiskā līmenī vajadzētu pārzināt operatīvā līmeņa paņēmienus, kuri tiek pielietoti, lai ietekmētu gan pretinieka, gan sabiedroto mentālo sistēmu. Kopumā redzam, ka tiek izmantotas maigās tehnoloģijas un minimizētas tādas stingrās tehnoloģijas kā ieroču pielietošana vai ekonomiskās sankcijas. Informācija tiek uztverta kā atsevišķa cilvēka faktu kognitīvās pārstrādes rezultāts. Šādā aspektā informācija cilvēkma ir unikāla, taču attieksme pret faktu var mainīties, nemainoties esošo faktu kopumam.
Mūsdienu pasaulē ietekmes kampaņas ir kļuvušas krietni sarežģītākas, jo pat sabiedrotie bieži vien sūta pretrunīgus vēstījumus. Tā, piemēram, Afganistānā ģeopolitiskie mērķi nesakrīt ar tiem, kas tiek realizēti. Abstraktais uzvaras mērķis ir pretrunā ar bērnu nāvēm.
U.Hadčinsons izsaka savas bažas, ka plurālistiskā sabiedrībā cilvēkiem ir dažādas priekšstatu komplektācijas. Tas nozīmē, ka kādas kampaņas fokuss dažādās grupās tiks uztverts dažādi. Vienkāršāk, protams, būtu ja dominētu viens priekšstats, taču mūsdienu globalizācija un multikulturālisms iestājas pret to.
U. Hadčinsons, analizējot manipulāciju praksi divos Persijas līča karos, saredz aktīvu emociju un simbolisma izmantošanu. Pirmajā Persijas līča kara kontekstā dominēja kādas jaunas sievietes, kura sevi stādīja priekšā kā aculiecinieci, stāsts par to kā Irākas armijas karavīri dzemdību namā jaundzimušos likuši uz aukstās betona grīdas. Lai gan vēlāk izrādījās, ka šī jaunā sieviete ir kāda bagāta kuveitieša meita un notikumu brīdī nemaz neatradās Kuveitā. Otrajā Persijas līča karā plašu rezonansi ieguva līdzīgs emocionāli bagāts stāsts par Džesikas Linčas glābšanas operāciju. Šīs propagandas tematikas uzdevums bija skaidri fiksēt uzstādījumu, ka karavīri nedrīkst cīnīties pret sievietēm, bērniem un veciem ļaudīm.
Pirmais līča karš iezīmēja jaunu žurnālistikas un militārās mašīnas sadarbības formātu, kas izveidojās, kad reportieri tika piekomandēti konkrētām kaujas vienībām. Lai arī šoreiz žurnālisti misijām rūpīgi atlasīja, svarīgs bija kas cits. Tagad reportieri bija spiesti dzīvot reālu karavīru dzīvi. Tas noveda pie “pašcenzūras”, kad, dzīvojot kopā ar karavīriem, tie, aprakstot notikumus, par pamatu ņēma jaunos sadzīves apstākļus. (Skatīt angļu pētnieku P.Morkrafta un F.Teilora pētījumu par kara reportāžu politiskās ietekmes nozīmi.[9] M.Teilors bija pazīstams speciālists informācijas operāciju ietekmes teorijas jomā.)
U.Hadčinsons apraksta arī informatīvā terorisma instrumentārija tipus.
| Stingrie tehnoloģiskie elementi | Maigie, uz cilvēku orientētie elementi |
| Instrumentāli orientētas stratēģijas | Psiholoģiski/interpretatīvi orientētās stratēģijas |
Terorismu viņš raksturo kā asimetrisku karu, kas pamatā notiek saskaņā ar psiholoģiskā kara tradīcijām.
Attiecībā pret kiberterorisma draudiem izskanēja krietni uzmanīgākas prognozes: ”Lai arī kiberterorisms šodien netiek uzskatīts par pilnvērtīgu draudu, tas nenozīmē, ka tā būs vienmēr”.[10] Šis ir kopīgs ASV un Austrālijas zinātnieku viedoklis. Tomēr jāatzīmē, ka ASV šos draudus izjūt daudz stiprāk. Tā, piemēram, M.Libiki saredz divus kiberkara attīstības virzienus: ar iepriekšēju nodomu veikta provokācija un eskalācija.[11]
Kanādas speciālisti atzīmēja faktu, ka vērtējot ietekmes operācijas, vērojams konsekvences trūkums starp konceptuālajiem modeļiem un idejām.[12] Viņi piedāvā ietekmes operāciju plānošanu skatīt kopējā kontekstā ar mērķtiecīgu operāciju realizācijas (effects-based operations) metodiku, tādējādi plānošanas darbs iegūtu mērķtiecīgu raksturu virzībai uz konkrētu mērķu sasniegšanu. Kanādiešu eksperti sasista minēto pieeju ar XX-XXI gs. gaisa spēku kara teorijām. Tieši šajos darbos tika aprakstīta pretinieka uzvedības ietekmes teorija, kurā tika izcelta nepieciešamība ietekmēt ne tikai pretinieku, bet arī pārējos iesaistītos aktorus, kā arī izmantot nekinētiskas iedarbības līdzekļus.
Austrālijas eksperte P.Viljamsa sliecas uzskatīt, ka informatīvais instrumentārijs no militāristiem pāriet pie korporācijām, kā rezultātā līdz ar tehnoloģiju izmaiņām sagaidāmas informatīvo karu tipa izmaiņas. Ekspertes secinājums balstīts uz faktu, ka pēdējos 10-15 gados kara vešanas taktika nav mainījusies, toties būtiski mainījies konteksts, kur šī kara taktika tikusi realizēta. Arī propaganda piedzīvojusi zināmu transformāciju. Šodien P.Viljamsa tradicionālai propagandai sliecas piedēvēt tādus apzīmējumus kā: “publiskās attiecības”, “spin”, “dezinformācija”, pat “reklāma”. Viņa uzskata, ka informācijas karš, atkarībā no pielietojuma, iedalās sfērās: militārajā, korporatīvajā/ekonomiskajā, sociālajā un personīgajā.
Starp citu Austrālijā, vēl bez informācijas kariem veltīta žurnāla izdošanas, par minēto tematiku tiek rīkotas arī ikgadējas konferences. 2012. gadā notika jau 12. Austrālijas konference.[13] Šajā ziņā Austrālija aizgājusi krietni tālāk par šīs jomas pētījumiem postpadomju valstīs.
Kanādas speciālisti ietekmes operāciju izpētē saredz zināmu problemātiku, kas saistīta ar[14]:
– jēdzienu definīciju un terminu dažādību;
– kultūras izpētes nepieciešamību, kas ir svarīgs posms ietekmes operāciju realizācijā;
– ietekmes operāciju efektu/efektivitātes mērījumu problemātiku;
– ietekmes operāciju realizācijas sasaisti ar kreatīvu pieeju;
– Kanādas uzkrātās pieredzes izmantošanu ietekmes operāciju realizācijā;
– pētījumu sasaisti ar praktiskā pielietojuma iespējām.
Irākas un Afganistānas karu rezultātā nemitīgi notiek izmaiņas informatīvo karu doktrīnās un teorētiskajos formulējumos, lai gan savos bāzes uzstādījumos tās joprojām atbilst ASV definīcijām. Tā Kanādas pārstāvji informatīvās operācijas iedala uzbrūkošajās un aizsardzības. Uzbrūkošo operāciju uzdevums ir nepieļaut pretinieka lēmuma pieņemšanas procesam sasniegt vēlamo rezultātu, aizsargāt savus informatīvos resursus, vienlaicīgi dodot sabiedrotajiem terminētu pieeju tiem. Aizsardzības tipa informatīvās operācijas paredz aizsardzību un pretuzbrukumu aizsardzības nolūkos. Minēts arī tāds uzstādījums, kā pretuzbrukums, kas ietver ienaidnieka komunikācijas ekspertu identifikāciju, lai tos vēlāk pārvilinātu, vai iznīcinātu.
Liela uzmanība tiek veltīta precīzai mērķa izvēlei un vājo vietu atklāšanai. Šis uzstādījums nozīmīgu vietu rod arī citos Kanādas ekspertu pētījumos. Minētās pieejas nopietnība saistīta ar reālu situāciju analīzi. Tādējādi atklāti jāatzīst neveiksmes kā, piemēram, informatīvās kampaņas, kurai bija jāsagatavo karaspēka ienākšana Kosovā[15], izgāšanās. Bez tam “ Kanādas drošo sakaru sistēma toreiz, vīrusa dēļ, tika sabojāta un karaspēkam nācās izmantot publiskos sakaru līdzekļus”, šādi situāciju aprakstīja laikraksts Canadian Military Journal.
Minētais laikraksts piedāvā laikus pārdomāt arī citas, tostarp Kanādas bruņotajiem spēkiem nelabvēlīgas situācijas attīstības tendences. Bez jau tradicionālajiem draudiem, kā kiberdraudi un fiskālā nestabilitāte, tiek minēta transnacionālā noziedzība, ekoloģiskā drošība, enerģētiskā krīze un globālā pandēmija. Kā pirmā no bīstamākajām situācijas attīstības tendencēm pieminēta ASV ekonomiskā lejupslīde. Laikraksts atsaucas uz Kristofera Laina[16] plašu publicitāti guvušo rakstu[17] par minēto tēmu.
Kā redzam, gan kanādiešu, gan austrāliešu eksperti ne mazāk aktīvi kā viņu amerikāņu kolēģi iztirzā informācijas kara tematiku. Tam ir loģisks izskaidrojums:
a) radniecīga angļu valoda;
b) aktīva līdzdalība militārajās operācijās;
c) attiecīgu apakšnodaļu izveide bruņoto spēku sastāvā,;
d) informatīvo karu tematika universitāšu mācību programmās;
e) aktīvs akadēmiskais pētniecības darbs, kā rezultātā tiek izdoti laikraksti un periodiski rīkotas konferences.
Minētais aktivitāšu kopums liecina par mērķtiecīgi realizētu darbu.
ASV šajā sakarā piedāvā labas izaugsmes iespējas. Piemēram, D.Kilkullens, nodienējot Austrālijas armijā 21 gadu, viņš kļuva par zvaigzni ASV nacionālās drošības sfērā.[18] Viņš bija K. Raisas un komandiera Irākā padomnieks, pretterorisma stratēģiju izstrādes vadošais speciālists ASV Valsts departamentā.
Viņa idejas tik tiešām ir interesantas.[19] Tā, piemēram, viņš uzskata, ka pretterorisma operācijas mērķis ir nevis ienaidnieka iznīcināšana, bet drošības garantijas sniegšana iedzīvotājiem. Viņš to dēvē par uz iedzīvotājiem centrētu karu (population-centric). Slepenas ASV lielu informācijas apjomu apstrādes sistēmas Nexus 7 parādīšanās Afganistānā, kā to atzīmēja laikraksts Wired, tikai lieku reizi apstiprināja, ka Kilkullens ir ne tikai ASV drošības rokzvaigzne, bet arī liek pamatus jauno karu atskaites sistēmu[20] izstrādē. Ja agrāk viss šķita vienkārši, tad šobrīd ir reāla problēma visu novērtēt skaitļos, kā, piemēram, izmērīt pilsētas lojalitāti. D.Kilkullens piedāvā tādu atskaites sistēmu, kuras ietvaros tiek izmantoti netiešie indikatori, kā augļu cenas vietējā tirgū, piegādes grūtības vai iespējas (Kilcullen D. Counterinsurgency. – Oxford, 2010). Minēto atskaites sistēmu viņš nodēvējis par “uz iedzīvotājiem vērstu indikatoru kopumu” (population-related indicators). Jaunais atskaites veids[21] momentāni nokļūst Aizsardzības ministrijas arsenālā. Jaunā atskaites sistēma iedalās četros tipos: no iedzīvotāju, vietējās valdības, drošības spēku (policija un armija) un pretinieka viedokļa vērtējuma. Starp citu, tiek pieminēts arī termins “semiotika”, kura kontekstā paredzēts ņemt vērā nemiernieku ietekmē nokļuvušās sabiedrības sociopsiholoģisko un antropoloģisko aspektu. D.Kilkullena atskaites sistēma tiek akceptēta, kā “dabas likums”, kura ir pati par sevi saprotama lieta.[22]
Kas attiecas uz izlūkošanas datu analīzes tipiskākajām kļūdām, minētas sekojošas[23]:
– pārāk liela uzmanība tiek veltīta kvantitatīvās metodoloģijas precizitātei tai vietā, lai veiktu kvalitatīvu vietējās situācijas pārzināšanu;
– plašākā kontekstā vērojama tendence nepareizi interpretēt signālus, kas kodēti vietējās kultūras īpatnības simbolikā;
– priekšrokas došana atskaites sistēmas ieejas datiem, kad novārtā tiek atstāta uz rezultātu orientētu izejas datu analīze;
– kļūda, izvēloties rietumu valsts celtniecības koncepcijas, kas fokusējas uz institucionālo struktūru būvniecības prioritāti. Šāda pieeja uzsver no augšas virzītas valsts celtniecības konceptu, pienācīgi nenovērtējot iniciatīvu virzienam no apakšas uz augšu.
Kā redzam, šodien ir aktuāla radoša pieeja risinājumiem visās nozarēs, sākot ar terorismu, beidzot ar kafijas dzeršanu. Šodien vajadzīgi gan jauna tipa pētījumi, gan attiecīgu speciālistu sagatavošana. Kanāda un Austrālija ir pierādījušas, ka ir konkurētspējīgas jaunās paradigmas apstākļos.Kanāda veiksmīgi izstrādājusi auditorijas tipoloģiju, apkopojusi informācijas operāciju prakses retrospektīvu. Savukārt Austrālija daudz uzmanības velta informācijas un ietekmes operāciju teorētisko nostādņu izstrādei un šo pieeju praktiskajai implementācijai. Austrālieša D.Kilkullena pieredze rāda, ka kvalitatīvas idejas var rast izpratni pat pie tik konservatīvas auditorijas, kādi ir valsts bruņotie spēki.
Georgijs Počepcovs ir filoloģijas zinātņu doktors, profesors, vairāk nekā piecdesmit grāmatu autors un eksperts informācijas karu jautājumos.
[1] English A. a.o. Influence operations: historical and contemporary dimensions. – 2007, p. 124.
[2] Boyd C.D. Army IO is PSYOPS: influencing more with less // Ideas as weapons. Influence and perception in modern warfare. Ed. by G.J. David., Jr., N.D. McKeldin III. – Washington, 2009.
[3] Information operations. Warfare and the hard reality of soft power. Ed. by L. Armistead. – Washington, 2004; Information warfare. Separating hype from reality. Ed. by L. Armistead. – Washington, 2007; Armistead L. Information operations matters. Best practices. – Washington, 2010.
[4] Armistead E.L. The information strategy requirements of the United States government from 2004 onwards // Proceedings of the 2nd European conference on information warfare and security. Ed. by B. Hutchinson. – Reading, 2003, р. 11.
[5] Malone J., Armistead L. Speaking out of of both sides of your mouth: approaches to perception management in Washington, D.C. and Canberra // Information warfare. Separating hype from reality. Ed. by E. Leigh Armistead. – Washington, 2007, р. 140.
[6] Hutchinson W. Modern asymmetric warfare and the failure of the West // Proceedings of the 2nd European conference on information warfare and security. Ed. by B. Hutchinson. – Reading, 2003, p. 161.
[8] http://ro.ecu.edu.au/cgi/viewcontent.cgi?article=1032&context=isw
[9] Moorcraft P.L., Taylor P.M. Shooting the messenger. The political impact of war reporting. – Washington, 2008.
[10] Malone J., Armisread L. A tale of two cities: approaches to counterterrorism and critical infrastructure protection in Washington, D.C. and Canberra // Information warfare. separating hype from reality. Ed. by E.Leigh Armistead. – Washington, 2007, р. 137.
[11] Libicki M.C. Cyberdeterrence and cyberwar. – Santa Monica, 2009, p. 118.
[12] English A. a.o. Influence operations: historical and contemporary dimensions. – 2007, р. 9.
[13] http://conferences.secau.org/
[14] (English A. a.o. Influence operations: historical and contemporary dimensions. – 2007, р. 120 – 121)
[15] http://www.journal.dnd.ca/vo6/no3/informat-01-eng.asp
[16] http://bush.tamu.edu/faculty/clayne/
[17] http://belfercenter.ksg.harvard.edu/files/is3102_pp007-041_layne.pdf
[18] http://smallwarsjournal.com/author/dave-kilcullen
[19] Kilcullen D. The accidental guerrilla. Fighting small wars in the midst of a big one. -Oxford, 2009; Kilcullen D. “Twenty-eight articles”. Fundamentals of company-level counterinsurgency // Ideas as weapons. Influence and perception in modern warfare. Ed. by G.J. David., Jr., N.D. McKeldin III. – Washington, 2009; Gorka S., Kilcullen D. Who’s winning the battle for narrative? Al-Qaida versus the United States and its allies // Influence warfare. How terrorists and governments fight to shape perceptions in a war of ideas. Ed. by J.J.F. Foster. – Westport – London, 2009.
[20] http://www.wired.com/dangerroom/2011/07/darpas-secret-spy-machine/all/1
[21] http://www.fas.org/irp/agency/dod/dsb/coin.pdf
[22] http://www.fas.org/irp/agency/dod/dsb/coin.pdf
http://www.ndu.edu/CTNSP/docUploaded/IW_May10_SYNTHESIS%20-%20Effects%20of%20Corruption%28V4%29.pdf