www.delfi.lv
Singapūras totālās aizsardzības koncepcijā[1] psiholoģiskā aizsardzība ir viens no pieciem drošības pīlāriem, kas liecina par sabiedrības psiholoģiskās noturības un gara nozīmi valsts drošības nodrošināšanai. Psiholoģiskā aizsardzības ietver tādus aspektus kā lepnumu par savu valsti un savu piederību tai, sabiedrības noturību krīžu gadījumos un vienotu sabiedrības izpratni par valsts vēsturi un vērtībām. Masīvā maldināšanas kampaņa pret Latvijas valsti ir reāla ikdienā novērojama agresijas forma, kas tieši attiecās uz sabiedrības psiholoģisko stāvokli un ir vērsta uz sašķeltības, apātijas un atsvešināšanās veicināšanu. Lai arī ne katrs saskaras vai interesējas par maldinošo “mediju” darbību, maldināšanas process pastāv un ietekmē noteiktu sabiedrības daļu. Šīs rubrikas mērķis ir parādīt dažādas maldināšanas procesa izpausmes. Projekta ierobežotā apjoma dēļ ir iespējams atainot vien nelielu daļu no lielā dezinformācijas klāsta, kas tiek izplatīts Latvijā.
Maldināšana: 2018. gada 1. augustā portālā baltnews.lv publicēts raksts “Baltijas pievienošana PSRS: kas notika 1940. gada 1. augustā”.[2] Rakstā, atsaucoties uz vēsturnieku Vladu Bogovu, tiek apgalvots, ka Latvijas sabiedrība alka pievienoties PSRS, jo Latvijā valdīja bads un nabadzība un cilvēka cerēja, ka līdz ar padomju armijas ienākšanu dzīves apstākļi uzlabosies.
Atspēkojums: Nav saprotams, kā V. Bogovs ir nonācis pie secinājuma par Latvijas ārkārtīgo nabadzību un badu iepretim PSRS labklājībai, it sevišķi, ņemot vērā skaudros datus par tā laika dzīveslīmeni dažādās pasaules valstīs. Dati par Latvijas ekonomisko situāciju 1925.-1934. gadā ir atrodami britu statistiķa Kolina Klārka grāmatā “Ekonomiskā progresa nosacījumi”. No šī avota izriet, ka Latvija ekonomiskās attīstības ziņā neatpaliek no citām Austrumeriopas un Centrāleiropas valstīm. Turklāt nodarbināto ienākumi ir daudz lielāki nekā PSRS.[3] V. Bogovs nepaskaidro, kā nonācis pie secinājuma par Latvijas iedzīvotāju pārliecību, ka pievienošanās PSRS veicinās to labklājību. Pirmajos 20 PSRS eksistences gados, šī valsts piedzīvoja divus bada periodus 1921.-22. un 1932.-1933., kā arī Lielo teroru 1937. gadā. Tādēļ apgalvojumi, ka PSRS bija sociālās labklājība valsts, nav nekāda pamata.
Maldināšana: 2018. gada 7. augustā savā facebook lapā bijušais Augstākās padomes deputāts Viktors Alksnis, kurš balsoja pret Latvijas neatkarības atjaunošanu, publicēja ierakstu,[4] kurā pauda, ka latviešu nāciju radīja Krievija un Latvija tajā neizbēgami atgriezīsies. V. Alksnis apgalvo, ka pateicoties Krievijas uzvarai Ziemeļu karā 1721. gadā latvieši tika paglābti no genocīda un asimilācijas. Tieši krievi izdeva pirmo avīzi latviešu valodā 1861. gadā Sanktpēterburgā. Ierakstu pārpublicēja virkne maldinošo mediju vesti.lv,[5] sputniknewslv.com,[6] vr.ru,[7] uzdodot to ar būtisku ziņu.
Atspēkojums: Laikraksti “Latviešu ārste” un “Latviska gada grāmata” latviešu valodā tika izdoti jau 18. gadsimtā. Savukārt visilgāk izdotais preses izdevums latviešu valodā “Latviešu avīzes” pirmais laidiens bija 1822. gadā.[8] Savukārt visvecākā saglabātā grāmata latviešu valodā ir 1585. gadā Viļņā izdotais katoļu katehisms. Latviešu valodas izkopšanu 16.-19. gadsimtam sekmēja vācu Reformācijas laika garīdznieki, rakstnieki un publicisti. 19. gadsimts tiek uzskatīts par nacionālās atmodas gadsimtu. Krievijas Impērija uzsāka rusifikācijas politiku Latvijas teritorijā 1882. gadā pēc Nikolaja Manaseina veiktās valsts pārvalžu pārbaudes.[9] Tādēļ latviešu tautas atmoda notika nevis pateicoties Krievijas Impērijas politikai, bet par spīti tai.
Maldināšana: Reaģējot uz 2018. gada 7. augustā notikušo incidentu – Spānijas iznīcinātāja nejauši izšauto raķeti Igaunijas gaisa telpā – 8. augustā ria.ru publicēja rakstu “Lidoja raķete – nokrita purvā. Spānija Gaisa spēki uzbruka Igaunijai”,[10] kurā nievājoši tiek aprakstīts, ka NATO spēku klātbūtne apdraud Baltijas valstu iedzīvotājus, savukārt vaina par indcidentiem tiek uzvelta Krievijai. Arī vesti.lv publicēja rakstu “Cilvēka kļūda: kā nejauša raķetes palaišana prasīja 130 cilvēku dzīvības”.[11] Rakstā Igaunijas incidents tiek salīdzināts ar nejaušu raķetes palaišanu uz ASV aviācijas bāzes kuģa USS Forrestal, kurā gāja bojā 134 cilvēki, 1967. gadā Tonkinas līcī pie Vjetnamas.
Atspēkojums: Incidents ar Spānijas iznīcinātāju Igaunijas gaisa telpā paredzami izraisīja maldinošo mediju ažiotāžu un tika plaši izmantots, lai diskreditētu NATO sabiedroto spēku klātbūtni Latvijā un Baltijas valstīs kopumā, izplatītu NATO sabiedroto spēku nekompetences vēstījumu un sekmētu draudu izjūtas palielināšanos. Igaunijas un Spānijas varasiestāžu izmeklēšanā noskaidrots, ka raķetes palaišana notikusi pilota kļūdas dēļ – Krievija šajā incidentā netika vainota.[12] Negadījumi, izmantojot militāro tehniku, tostarp, aviācijas, ir globāla parādība un pasaulē tie notiek katru nedēļu. Pastāv vairākas datubāzes, kur notiek šādu incidentu uzskaite, piemēram, Bureau of Aircraft Accidents Archives[13] un Aviation Safety Network[14] datubāzes. Baltijas Gaisa patrulēšanas misija ir viena no vairākām NATO gaisa patrulēšanas misijām, kas notiek tajās dalībvalstīs, kurām nav savu nepieciešamo līdzekļu šāda patrulēšanas īstenošanai ar mērķi aizsargāt gaisa telpu.[15] Šādu incidentu likumsakarīgs rezultāts ir izmeklēšana, nevis atteikšanās no nacionālās drošības.
Maldināšana: 2018. gada 14. augustā portāls baltnews.lv publicēja rakstu “Latvijas cietumi kliedz krievu valodā: par krievu skolu aizstāvju arestiem”.[16] Publikācija atsaucas uz Ieslodzījumu vietu pārvaldes priekšnieci Ilonu Spuri, kura apgalvojusi, ka aptuveni 60% ieslodzīto nerunā latviešu valodā.[17] Tālāk, atsaucoties uz kāda Facebook lietotāja Pavel Levushan teikto tiek apgalvots, ka līdz pat 80% no ieslodzīto skaita Latvijā ir etniskie krievi. Raksts pasniedz šos statistikas datus kā mērķtiecīgu krievu ieslodzīšanu, rusofobiju un sasaita ar krievu skolu aizstāvju aizturēšanu.
Atspēkojums: Apgalvojumam, ka līdz pat 80% ieslodzīto ir krievi, nav pamata. Nav korekti sasaistīt ieslodzīto savstarpējās komunikācijas valodu ar to etnisko izcelsmi. Ieslodzījuma vietu pārvalde parasti neapkopo statistiku par ieslodzīto tautību, taču 2016. gada augustā tāds apkopojums tika veikts. Dati parādīja, ka latvieši ir vislielākā ieslodzīto grupa: latvieši – 1761 (41% no ieslodzītajiem), krievi – 1573 (36% no ieslodzītajiem).[18] European Prison Observatory pētījums par ieslodzīto etnisko piederību 2012. gadā parādīja līdzīgas etniskās proporcijas: latvieši – 2519 (44% no ieslodzītajiem), krievi – 2410 (42% no ieslodzītajiem).[19] Ieslodzījuma vietu pārvaldes statistika liecina, ka ieslodzīto skaits pastāvīgi samazinās. 2017. gadā salīdzinājumā 2010. gadu tas ir sarucis gandrīz divkārt.[20] Savukārt Ieslodzījuma vietu pārvaldes publiskie pārskati liecina, ka proporcionāli samazinās arī kriminālprocesu skaits, kuros bija nepieciešams nodrošināt nolēmumu tulkojumus krievu valodā.[21]
Maldināšana: 2018. gada 30. augustā portāls vesti.lv publicēja rakstu “Latvija pret Krievijas tankiem izmanto savus pilsoņus”,[22] kurā manipulatīvā veidā tiek pasniegts Aizsardzības ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums “Par visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanu Latvijā”. Atsaucoties uz ziņojumu, rakstā apgalvots, ka valsts nespēs aizsargāt visus iedzīvotājus, bet gan var piedāvāt vienīgi “pašorganizēšanās modeļus”, tādēļ tiem nāksies patstāvīgi rūpēties par savu izdzīvošanu. Rakstā nievājoši tiek minēts, ka par Latvijas galveno ārējo draudu tiek uztverts nevis terorisms vai Rietumvalstis, bet gan Krievija.
Atspēkojums: Drošības policijas 2017. gada publiskajā pārskatā norādīts, ka atšķirībā no citām Eiropas valstīm Latvijā terorisma draudu līmenis ir zems.[23] Turklāt tieši Krievija pēdējos 10 gados ir veikusi 2 agresijas pret savām kaimiņvalstīm un okupējusi to teritorijas. Aizsardzības ministrijas informatīvajā ziņojumā[24] norādīts, ka valsts aizsardzība tikai ar militāriem līdzekļiem vairs nav pietiekama, jo pastāv citi hibrīdapdraudējumi, un aizsardzībai jābūt visaptverošai un jābalstās visas sabiedrības un valsts institūciju gatavību. Viens no šādiem hibrīdapdraudējumiem, piemēram, ir informatīvās telpas apdraudējums par ko tiek vēstīts šajā rubrikā. Pretēji maldinošajā rakstā minētajam, visaptverošai aizsardzībai ir nevis izslēdzoša, bet gan iekļaujoša loģika. Tā demonstrē valsts vēlmi vairot iedzīvotāju izpratni par drošību un iesaisti tajā, tādējādi sekmējot iedzīvotāju drošību kopumā.
[1]https://www.mindef.gov.sg/oms/imindef/mindef_websites/topics/totaldefence/about_us/5_Pillars.html
[2] http://www.baltnews.lv/riga_news/20180801/1022193491.html
[3] Colin Clark, The Conditions of Economic progress (Macmillan and Co., Limited St.Martin’s Street, London, 1940), pages 40-41
[4] https://www.facebook.com/VAlksnis/posts/2196853173892338
[5] https://vesti.lv/statja/nasha-latvija/2018/08/08/mnenie-latyshskuyu-naciyu-sozdala-rossiya-latviya-v-nee-vernetsya
[6] https://sputniknewslv.com/opinion/20180808/9043685/alksnis-baltijas-atgriesanas-krievija-ir-neizbegama.html
[7] https://vz.ru/opinions/2018/8/7/936060.html
[8] http://www.jelgavasbiblioteka.lv/piedavajam/jaunumi/latviesu-avizes/
[9] https://www.letonika.lv/groups/?title=P%C4%81rkrievo%C5%A1ana/32625
[10] https://ria.ru/accents/20180808/1526181549.html
[11] https://vesti.lv/statja/lifenews/2018/08/08/chelovecheskaya-oshibka-kak-sluchaynyy-pusk-rakety-unes-zhizni-130-chelovek
[12] https://bnn-news.com/probe-in-accidental-missile-launch-over-estonia-points-to-pilot-s-mistake-190493
[13] http://www.baaa-acro.com/
[14] https://aviation-safety.net/
[15] https://www.nato.int/cps/en/natohq/topics_132685.htm
[16] http://www.baltnews.lv/riga_news/20180814/1022217371.html
[17] http://rus.delfi.lv/news/daily/latvia/v-latvijskih-tyurmah-60-zaklyuchennyh-ne-govoryat-po-latyshski.d?id=50292485
[18] http://jauns.lv/raksts/zinas/18265-musu-cietumos-latviesu-ir-visvairak-krievi-un-cigani-krietni-iepaliek
[19] http://www.prisonobservatory.org/index.php?option=com_content&view=article&id=18:prison-conditions-in-portugal-2&catid=13&Itemid=116#ETHNIC_MINORITIES
[20] http://www.ievp.gov.lv/index.php/publikacijas/statistika
[21] http://www.ievp.gov.lv/index.php/publikacijas/arhivs
[22] https://vesti.lv/statja/politika/2018/08/30/latviya-brosaet-svoih-grazhdan-pod-russkie-tanki
[23] http://dp.gov.lv/lv/noderigi/gada-parskati/
[24] http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40462120