APPC: Maldināšana – Latvijas gadījums Nr.15

31.08.2018

www.delfi.lv

Viens no ilgstošas maldināšanas piemēriem Latvijā ir prokremlisko aktīvistu uzdošanās par “cilvēktiesību aizstāvjiem”. Taču minēto aktīvistu darbība Latvijā liecina, ka šo personu “cilvēktiesību aizstāvju” statuss ir apšaubāms.

Pirmkārt, šie pašpasludinātie “cilvēktiesību aizstāvji” ne vien ignorē sistemātiskus cilvēktiesību pārkāpumus Krievijā, uz kuriem norāda, piemēram, starptautiskās nevalstiskās organizācijas “Humans Rights Watch”[1] un “Amnesty International”,[2] bet pat pauž atbalstu Kremļa īstenotai iekšpolitikai un ārpolitikai, tostarp agresijai pret kaimiņvalstīm. Otrkārt, šie aktīvisti izmanto gan Krievijas finanšu resursus, gan mediju infrastruktūru, publicējot savus materiālus un sniedzot “ekspertu” viedokli maldinošajiem medijiem.[3] Treškārt, šo aktīvistu darbība un izteikumi, piemēram, par “aparteīdu”, “genocīdu” un “etniskajām tīrīšanām” Latvijā nav vērsti uz konstruktīvas sabiedrības diskusijas veidošanu, bet gan uz provokāciju, starpetnisko attiecību pasliktināšanu un integrācijas kavēšanu Latvijā. Šīs rubrikas mērķis ir demonstrēt maldināšanas piemērus un veidus, kā atspēkot maldināšanu.

Maldināšana: 2018. gada 2. jūlijā portālā “ru.sputniknewslv.com” publicēts raksts “Sivkovs: Amerikāņu atombumbas obligāti tiks izvietotas Baltijas valstīs”,[4] kurā Krievijas militārais eksperts Konstantīns Sivkovs apgalvo, ka ASV vairākās Eiropas valstīs, tostarp Baltijas valstīs, izvietos savus modernizētos kodolieročus. “Sputnik” savā materiālā atsaucas arī uz “Ria Novosti” rakstu, kurā, balstoties uz slepena avota sniegto informāciju, apgalvots, ka lēmums par modernizēto kodolieroču izvietošanu tiks pieņemts NATO samitā Briselē 2018. gada 11. un 12. jūlijā.[5]

Atspēkojums: Vēstījums par to, ka Baltijas valstīs jau ir izvietoti vai arī tiks izvietoti ASV kodolieroči, kas it kā liecina par agresīviem NATO nodomiem, ilgstoši cirkulē maldinošajos medijos, taču šie apgalvojumi netiek pamatoti ar liecībām par to, ka šādi plāni pastāv. Būtu jāpiebilst, ka kodolieročiem primāri ir agresijas atturēšanas loma. K. Sivkovs nepaskaidro, kā ir nonācis pie secinājuma, ka Baltijas valstīs “obligāti izvietos” kodolieročus. No Briseles samita deklarācijas izriet, ka samitā 11. un 12. jūlijā netika pieņemts lēmums par kodolieroču izvietošanu Baltijas valstīs – tāds jautājums pat netika izskatīts.[6] Arī no 2018. gada februārī ASV Aizsardzības ministrijas publicētā “ASV kodolpolitikas pārskata”[7] izriet, ka ASV neplāno papildus izvietot kodolieročus citās valstīs.

Maldināšana: 2018. gada 4. jūlijā portālā “imhoclub.lv” publicēts raksts “Aleksandrs Gapoņenko: Nāvei morāli gatavs”.[8] Rakstā A. Gapoņenko tiek dēvēts par atpazīstamu Latvijas cilvēktiesību aizstāvi un politieslodzīto. Tajā tiek pārmests, ka Latvijas valsts amatpersonas un sabiedrības līderi ir dedzīgi aizstāvējuši ukraiņu kinorežisoru Oļegu Sencovu, kuru Krievijā notiesāja par terorismu, bet neizrāda interesi par Latvijas “politieslodzītajiem”.

Atspēkojums: A. Gapoņenko nav “atpazīstams cilvēktiesību aizstāvis” vai “politieslodzītais”. Drošības policija norāda, ka A. Gapoņenko darbība 2017. gadā tika pakārtota Krievijas tautiešu politikas organizāciju piešķirto grantu finansējuma apgūšanai un ietvēra viedokļu paušanu Krievijas plašsaziņas līdzekļiem, radot nepatiesas un maldinošas publikācijas.[9] Drošības un stratēģiskās pētniecības centra 2016. gada pētījumā “Sabiedrības destabilizācijas iespējamība Latvijā” norādīts, ka Latgalē, kur ir visaugstākais atbalsts Krievijas izplatītiem vēstījumiem par Latviju, A. Gapoņenko darbību pozitīvi vērtē vien 4% respondentu, savukārt 55% respondentu nebija dzirdējuši par viņu. A. Gapoņenko apcietināšanas salīdzināšana ar O. Sencova vai citu Krievijas politieslodzīto apcietināšanu nav korekta. O. Sencovam ir piespriesti 20 gadi cietumā, turklāt lietai ir falsifikācijas pazīmes,[10] kā arī tā ir izraisījusi plašu starptautisko rezonansi un nosodījumu no “Amnesty Internation”,[11] Eiropas Parlamenta[12] un atsevišķu valstu līderu, piemēram, Francijas prezidenta Emanuela Makrona, puses.[13]

Maldināšana: 2018. gada 5. maijā “sputniknewslv.com” izplatīja ziņu, ka Drošības policija Rīgas lidostā uz 12 stundām aizturējusi “Sputnik” latviešu versijas galveno redaktoru Valentīnu Rožencovu.[14] Ziņa pārpublicēta un apspriesta arī “Ria Novosti”, “tass.ru”, “news.rambler.ru”, “infotop.lv”, “mixnews.lv” un vairākās citās vietnēs, radot masu efektu.

Atspēkojums: Šis ir dezinformācijas piemērs, kura mērķis ir diskreditēt Latvijas valsts iestādes un radīt iespaidu, ka Latvijā it kā tiek ierobežota preses brīvība un žurnālistu vajāšana ir rutīnas prakse. “Sputnik” izvērsa šo dezinformāciju, publicējot ziņu, kurā Starptautiskās Žurnālistu federācijas prezidents Filips Lerits sarunā ar “Sputnik” aizturēšanas aktu nosauca par preses brīvības pārkāpumu.[15] Starptautiskās Žurnālistu federācijas mājaslapā šāds paziņojums nav publicēts[16], un vienīgā atsauce uz šādu sarunu ir tikai “Sputnik”. Drošības policija jau norādīja, ka nav veikusi procesuālās darbības ar personu vārdā Valentīns Rožencovs.[17]

Maldināšana: 2018. gada 19. jūlijā “sputniknewslv.com” publicēts raksts “Kāpēc Krievijas opozīcija nemana baļķi Latvijas acī”,[18] kura autors nicinoši izsakās par Krievijas opozicionāriem Vladimiru Kara-Murzu jaunāko, Dmitriju Savinu un portāla “Meduza.io” redakciju, kas ir pārcēlušies uz Latviju. Rakstā tiek apgalvots, ka Dmitrija Savina dibinātās organizācijas “Krievu pilsoniskās sabiedrības veicināšanas un krievu emigrantu atbalsta asociācija” kurators ir Satversmes aizsardzības birojs un tā ir iekļauta “globālā ASV projektā ar ieceri izveidot ārvalstīs dzīvojošo Krievijas pilsoņu politisko organizāciju līdz 2024. gada vēlēšanām Krievijā”, tādējādi Latvija tiek gatavota par placdarmu “krāsainās revolūcijas” organizēšanai Krievijā.

Atspēkojums: Maldinošā raksta autors nesniedz pierādījumus saviem apgalvojumiem par SAB slepeno darbību un “globālajiem ASV projektiem”. Lai diskreditētu Putina kritiķus, “Sputnik” izmanto sazvērestības teorijas, cenšoties uzrunāt auditoriju, kas ir gatava šādām teorijām ticēt. Kādēļ pret sazvērestības teorijām būtu jāizturas skeptiski? Pirmkārt, tās ļauj atspēkot dažādi loģikas principi. Piemēram, Okama asmens princips paredz, ka priekšroka ir dodama apgalvojumiem, kas balstās uz empīriskiem novērojumiem vai mazāku pieņēmumu skaitu. Otrkārt, sabiedrības vairākumam nav piekļuves klasificētai informācijai ar iespēju pārbaudīt šāda veida apgalvojumu patiesumu.

[1]https://www.hrw.org/europe/central-asia/russia

[2]https://www.amnesty.org/en/countries/europe-and-central-asia/russian-federation/report-russian-federation/

[3]http://www.dp.gov.lv/lv/noderigi/gada-parskati/

[4]https://ru.sputniknewslv.com/radio/20180702/8721905/sivkov-amerikanskie-jadernye-bomby-objazatelno-budut-perebrosheny-pribaltiku.html

[5]https://ria.ru/world/20180703/1523860138.html

[6]https://www.nato.int/cps/en/natohq/official_texts_156624.htm#35

[7]https://dod.defense.gov/News/Special-Reports/NPR/

[8]https://imhoclub.lv/ru/material/12791

[9]http://www.dp.gov.lv/lv/noderigi/gada-parskati/

[10]https://memohrc.org/ru/defendants/sencov-oleg-gennadevich

[11]https://www.amnesty.org/en/latest/campaigns/2018/07/oleg-sentsov/

[12]http://www.europarl.europa.eu/delegations/en/d-ua/product/20180704DPU18361

[13]https://www.reuters.com/article/us-france-russia-sentsov/frances-macron-to-raise-hunger-striker-oleg-sentsov-in-call-with-putin-elysee-idUSKBN1KU1TB

[14]https://sputniknewslv.com/Latvia/20180705/8749442/Riga-aiztureja-Sputnik-Latvija-galveno-redaktoru-un-pec-tam-palaida-briviba.html

[15]https://sputniknews.com/europe/201807051066070951-sputnik-latvia-editor/

[16]http://www.ifj.org/

[17]https://www.delfi.lv/news/national/politics/dp-informacija-par-sputnik-latvijas-sefa-aizturesanu-ir-viltus-zinas.d?id=50187585

[18]https://sputniknewslv.com/opinion/20180719/8851959/Krievijas-opozicija-latvija-demokratija.html

Dalīties: