APPC: Maldināšana – Latvijas gadījums Nr.13

05.07.2018

www.delfi.lv

Maldināšanas kampaņu ietvaros tiek izmantoti vārda brīvības un kritiskās domāšanas ideju vājās puses ar mērķi graut šo ideju kredibilitāti. Maldināšanas un viltus ziņu izplatīšanas uzdevums ir ne vien pārliecināt lasītāju par kādu konkrētu “patiesību”, bet arī sagraut ticību tam, ka var pastāvēt objektīva žurnālistika. Laba žurnālistikas prakse un ētika nosaka, ka dažādu viedokļu uzklausīšana ir optimāla prakse. Taču šī prakse ir arī ievainojama, jo vārda brīvības un alternatīvu viedokļu piesegā tiek izplatīta dezinformācija. Kritiskā domāšana neparedz, ka visi viedokļi ir vienlīdz patiesi vai nepatiesi. Patiesība nav arī dažādu viedokļu vidusceļš vai to tēžu summa. Tā vietā ir jāvērtē izteikto viedokļu saturs: vai argumentācijā tiek saglabāta loģiskā integritāte, netiek pieļautas loģiskās kļūdas (logical fallacies) un vai apgalvojumi tiek pamatoti ar atsaucēm uz autoritatīviem un lasītājam pārbaudāmiem avotiem? Šīs rubrikas mērķis ir demonstrēt maldināšanas piemērus, kas neiztur kritiskās pārbaudes testu.

Maldināšana: 2018.gada 15.aprīlī vietnē politsturm.com publicēts raksts “Facebook vienojās ar Latvijas valdību par politisko cenzūru”.[1] Rakstā tiek apgalvots, ka valsts mediji Latvijā nepieļauj viedokļu plurālismu un internets šobrīd Latvijā ir vienīgais veids, kā publicēt informāciju, kas ir brīva no valsts propagandas. Valdības vienošanās ar Facebook patiesais mērķis ir valdības kontroles nodrošināšana pār internetu un cenzūras ieviešana.

Atspēkojums: 2018.gada 5. aprīlī notika Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa tikšanās ar Facebook pārstāvjiem ASV. Facebook apliecināja gatavību sadarboties ar Latvijas valsts institūcijām, medijiem un nevalstiskajām organizācijām ar mērķi novērst viltus ziņu izplatību un nodrošinātu personas datu aizsardzību.[2] Politsturm.com apgalvojumi ir nepierādīti pieņēmumi, kādus var izdomāt neierobežotā daudzumā. Vēstījums par to, ka Latvijā nepastāv preses un vārda brīvība, eksistē vienīgi maldinošajos medijos, savukārt, piemēram, starptautiskās nevalstiskās organizācijas, kas nodarbojas ar politisko tiesību izpēti pasaulē, Freedom House[3] un Reporters Without Borders norāda, ka Latvijā pastāv preses brīvība. Reporters Without Borders ierindo Latviju 24. vietā 180 valstu reitingā pēc preses brīvības un norāda, ka nozīmīgākais apdraudējums preses brīvībai Latvijā ir viltus ziņu izplatība.[4] Turklāt, ja Latvijā pastāvētu totāla valdības kontrole pār mediju vidi, kā ir izskaidrojama valdības kritika dažādos portālos un presē vai viltus ziņu izplatība?

Maldināšana: 2018. gada 8. maijā portālā redzams.net tika publicēts raksts “No 1. jūnija minimālā alga Latvijā būs tikai 265 eiro. Latviju pametīs tūkstošiem cilvēki”,[5] kas 9. maijā pārpublicēts portālā kosjauns.lv.[6] Portālos tiek lūgts dalīties ar šo ziņu.

Atspēkojums: Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir 430 eiro. Šobrīd ar atpakaļejošu datumu var skaidri saskatīt, maldinošais raksts ir tipiska viltus ziņa, kas radīta auditorijas spontānai pievilināšanai. Redzams.net un kosjauns.lv ir vien daži no daudziem klikšķu portāliem Latvijā. Klikšķu portālu uzturētāji ir peļņas motivēti – apmeklētāju pieaugums nodrošina reklāmas izvietošanu.[7] Tomēr, lai arī klikšķu portāli ne vienmēr ir Kremļa politikas sastāvdaļa, bet gan vietējo “uzņēmēju” iniciatīva, tie kopumā kalpo Kremļa politikas mērķiem Latvijā, jo degradē mediju vidi un demoralizē sabiedrību, palīdzot izplatīt vēstījumu “viss ir slikti”.

Maldināšana: 2018. gada 8. maijā portālā ru.sputniknewlv.com publicēts raksts “Šis šausmīgais vārds “alternatīva”: kādēļ Rietumos baidās no Sputnik”.[8] Rakstā tiek pausts, ka RT (Russia Today) un Sputnik saskarās ar spiedienu un nomelnošanas kampaņu Rietumos un tiek netaisnīgi dēvēti par “Krievijas propagandu”. Šie uzbrukumi notiek, jo RT un Sputnik sniedz informāciju, kas “tiek noklusēta” no Rietumu “meinstrīma” medijos. Tiek apgalvots, ka Sputnik tiecas iepazīstināt lasītājus ar alternatīvu notikumu versiju, tādējādi veicinot viedokļu plurālismu un kritisko domāšanu.

Atspēkojums: Sputnik un RT ir Krievijas valdības “mediji”, kas paredzēti ārzemju auditorijām un, kā atzīst RT galvenā redaktore Margarita Simonjana, to vienīgais pastāvēšanas mērķis ir (Kremļa) politisko interešu apkalpošana.[9] Lielākie Rietumu “meinstrīma” mediji pārsvarā pieder privātām kompānijām, savukārt viedokļu plurālisms tiek nodrošināts pateicoties dažādu interešu grupu interešu sadursmju atspoguļojumam un labai žurnālistikas praksei. Lai arī dažādu viedokļu un versiju uzklausīšana ir viens no kritiskās domāšanas priekšnoteikumiem, maldinošie “mediji” ekspluatē argumentu par “visu viedokļu uzklausīšanu”, lai leģitimētu falsifikāciju, konspirāciju teoriju un viltus ziņu izmantošanu, faktiski vēršot šo truismu pret lasītāju. Viltus ziņas, maldinoši vēstījumi un propaganda nav “alternatīvs viedoklis” un nekādi neveicina reālu viedokļu plurālismu, kas nepieciešams demokrātijai.

Maldināšana: 2018. gada 16. maijā vietnē ru.sputniknewlv.com publicēts Dmitrija Jermolajeva raksts “Rinkevičs pret Latvijas esteblišmentu un Ulmani”.[10] Rakstā tiek iztirzāts Ārlietu ministra Edgara Rinkeviča kritisks tvīts[11] par Kārļa Ulmaņa izveidoto autoritāro režīmu un tā negatīvo ietekmi uz Latvijas spēju pretoties 1940. gada okupācijai. D. Jermolajevs vēsta, ka K. Ulmaņa režīms tiek oficiāli glorificēts Latvijā, un pasniedz K. Ulmaņa apvērsuma un autoritārā režīma kritiku kā nebijušu notikumu Latvijā. Tāpat arī tiek piebilsts, ka 1940. gadā Latvijā formāli tika atjaunots parlamentārisms, savukārt K. Ulmanis atdeva varu PSRS brīvprātīgi.

Atspēkojums: K. Ulmaņa autoritārā režīma periods ir neviennozīmīgi vērtēts Latvijas sabiedrībā, taču izpratne par K. Ulmaņa režīma nelikumīgo raksturu ir atspoguļota gan oficiālajā viedoklī,[12] gan arī mācību saturā Latvijā.[13] Autoritārā režīma vājums un pasivitāte ārpolitikā varēja būt faktors, kas sekmēja okupācijas īstenošanu, taču šī okupācija nebija nedz brīvprātīga, ne arī iespējama bez PSRS spēka pielietošanas draudiem. Pašreizējais Sputnik Latvijas versijas satura veidotājs D. Jermolajevs, strādājot Krievijas vēstniecībā Latvijā, tika identificēts kā Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta virsnieks un 2005. gadā pēc Satversmes aizsardzības biroja iniciatīvas viņam tika liegta ieceļošana Latvijā.[14] Kopš 2009. gada D. Jermolajevs nodarbojas ar Latvijas diskreditāciju dažādos Krievijas “medijos”.[15] Sabiedriskā diskusija Latvijā par K. Ulmaņa režīmu ietver arī šī režīma kritiku un ar “Latvijas jautājumiem strādājošajam” D. Jermolajevam par šo faktu jābūt informētam. Ar šādu rakstu D. Jermolajevs šķietami nesaistīti virza PSRS okupācijas likumības vēstījumu.

[1] https://politsturm.com/facebook-dogovorilsya-s-vlastyami-latvii-o-politicheskoj-cenzure/

[2] https://www.president.lv/lv/jaunumi/zinas/latvija-un-facebook-sadarbosies-velesanu-procesa-caurskatamibas-nodrosinasanai-25426

[3] https://freedomhouse.org/report/freedom-press/2017/latvia

[4] https://rsf.org/en/latvia

[5] https://www.redzams.net/no-1-junija-minimala-alga-latvija-bus-tikai-265-eiro-latviju-pamet-tukstosiem-cilveki/2/

[6] https://www.kosjauns.lv/2018/05/09/no-1-junija-minimala-alga-latvija-bus-tikai-265-eiro-latviju-pametis-tukstosiem-cilveki/

[7] https://rebaltica.lv/2016/12/ka-nopelnit-naudu-ar-viltus-zinam/

[8] https://ru.sputniknewslv.com/analytics/20180508/8190182/pochemu-zapade-bojatsja-Sputnik.html

[9] https://daily.afisha.ru/archive/gorod/archive/ministry-of-truth-simonyan/

[10] https://ru.sputniknewslv.com/columnists/20180516/8267370/rinkevics-ulmanis-latvia.html

[11] https://www.president.lv/lv/valsts-prezidents/bijusie-valsts-prezidenti/karlis-ulmanis https://twitter.com/edgarsrinkevics/status/996229632952356865?ref_src=twsrc%5Etfw&ref_url=https%3A%2F%2Fru.sputniknewslv.com%2Fcolumnists%2F20180516%2F8267370%2Frinkevics-ulmanis-latvia.html

[12] https://www.president.lv/lv/valsts-prezidents/bijusie-valsts-prezidenti/karlis-ulmanis

[13] http://www.uzdevumi.lv/p/latvijas-vesture/9-klase/latvijas-republika-starpkaru-perioda-politika-un-saimnieciba-11787/autoritarais-rezims-11791/re-526c76aa-6cc0-42fd-b0d1-f8f1cf0172a6

[14] Drošības policijas 2017.gada pārskats

[15] http://www.sab.gov.lv/?a=s&id=17&pgoffset=4&jid=17

Dalīties: