www.delfi.lv
Oficiālā Krievija kritizē Latviju par izglītības reformas turpināšanu, kamēr pašā Krievijā netiek pienācīgi palīdzēts savām tautām saglabāt etnisko identitāti un attīstīt savu kultūru. Viens no piemēriem ir saistīts ar Tatarstānu, kas ir Krievijas federālais subjekts un tatāru autohtonās tautas zeme. Pēc Rosstat 2017. gada datiem Tatarstānā dzīvo 53,2% tatāru un 39,7% krievu.[1] Tatarstānā ir divas oficiālās valodas – tatāru un krievu – tādēļ šī reģiona skolās abu valodu pasniegšana bija obligāta. Valodas pasniegšanas jautājums Krievijā saāsinājās 2017. gadā, kad Krievijas Izglītības ministrija izstrādāja mācību plānu, kas atcēla autohtono valodu obligātu pasniegšanu. Tā vietā plāns paredz, ka mazākumtautību valodas Krievijā, drīkst pasniegt tikai pēc bērna vecāku un aizbildņu rakstiska lūguma un ne vairāk kā divas stundas nedēļā. Šādas regulācijas atbalstīja organizācija “Tatarstānas krievvalodīgo vecāku komitejai”, kura ilgstoši cīnas par tatāru valodas obligātās pasniegšanas atcelšanu.[2] Organizācijai “Tatarstānas krievvalodīgo vecāku komiteja” ir daudz kā kopīga ar dažām organizācijām Latvijā, kuras cīnās pret latviešu valodas nostiprināšanu. Te ir būtiski piebilst, ka krievu valodai un krievu etniskajai identitātei Latvijā nekas nedraud, atšķirībā no daudzām tautām Krievijā, kuras tiek strauji asimilētas, aiz sevis atstājot tikai upju, ezeru un apdzīvotu vietu nosaukumus.
Maldināšana: 2018. gada 3. aprīlī Krievijas Valsts Dome apstiprināja paziņojumu par “skolu izglītības likvidācijas nepieļaušanu Latvijā etnisko minoritāšu valodās”, kurā izteica nepieciešamību piemērot īpašus ekonomiskos pasākumus pret Latviju (sankcijas). Krievijas Domes interpretācijā izglītības reforma Latvijā neatbilst Satversmei, ir pretrunā Latvijas starptautiskajām saistībām un to sekas būs minoritāšu analfabētisms un nacionālās identitātes zaudēšana. Tāpat arī tiek apgalvots, ka krievu valoda ir pakļauta vajāšanām Latvijas plašsaziņas līdzekļos.[3] Arī Russia Today (RT) nosauca izglītības reformu Latvijā par “piespiedu asimilāciju”.[4]
Atspēkojums: Krievijas amatpersonas un maldinošie “mediji” piemēro krasi atšķirīgu retoriku Latvijas un Krievijas gadījumos, ignorējot reālo situāciju. Krievijā 2007. gadā visā valstī tika ieviesta tā sauktā “vienotā izglītības telpa”. 2009. gadā Krievijā atcēla iespēju skolēniem, beidzot vidusskolu, kārtot vienoto valsts eksāmenu mazākumtautību valodās, to kārto vienīgi valsts valodā.[5] Latvijā mazākumtautībām netiek liegta iespēja apgūt dzimto valodu un ar kultūru saistītus priekšmetus, šīs tiesības paredzētas Izglītības likuma 41.pantā[6] un Vispārējās izglītības likuma 30. un 42. pantos.[7] Ir jāņem vērā, ka latviešu valodai, nav citas valsts, kur attīstīties, saņemot garantētu valsts aizsardzību, kas ir nostiprināta Satversmē. Pēc valodas principa dalītā izglītības sistēma ir mantota no padomju okupācijas perioda un būtiski kavē sabiedrības saliedētību Latvijā. Krievijas agresija pret Ukrainu parādīja, ka etniskā spriedze ir ne tikai izaicinājums demokrātijai, bet var kļūt par nacionālās drošības apdraudējumu.
Krievijā, savukārt, bez krieviem vēl ir apvienotas daudzas tautas, kurām nav citas valsts, kur attīstīt savu kultūras savdabīgumu un valodu. Vladimira Putina režīms ārpus Krievijas lielās par “daudznacionālo” Krieviju un tās tautu “mierīgu līdzās dzīvošanu”, kamēr praksē šo tautu pastāvēšana ilgtermiņā (dažos gadījumos pat vidējā termiņā) ir apdraudēta.
Maldināšana: 2018. gada 11. martā portālā baltnews.lv publicēts raksts “Latvijā aizturēti 200 cilvēki aizturēti par 8.marta atzīmēšanu: Savienotajā Valstīs izplata viltus ziņas krievu valodā”.[8] Sākotnēji maldinošais raksts par aizturēšanām publicēts portālā panorama.pub. Baltnews.lv uzņemas dezinformācijas atspēkotāja lomu, uzsverot, ka informācija par aizturēšanām ir viltusziņa. Tālāk baltnews.lv piebilst, ka panorama.pub portāla ģenerējošo datoru IP-adreses atrodas ASV. No tā baltnews.lv secina, ka ASV valdība mākslīgi rada viltusziņu izplatības iespaidu Latvijā.
Atspēkojums: Vaina pēc asociācijas ir argumentācijas loģiskā kļūda, bet konkrētajā gadījumā tā ir klaja maldināšana. Fakts, ka panorama.pub IP-adreses lokācija atrodas ASV, automātiski nenozīmē, ka pastāv ASV valdības sazvērestība. Turklāt baltnews.lv nesniedz nekādus pierādījumus par ASV valdības iesaisti. Jāpiebilst, ka tehniskās iespējas ļauj mainīt savu IP-adresi, tostarp, uz citas valsts IP-adresi. Baltnews.lv IP-adrese ir 95.211.75.4, tās lokācija ir Nīderlandē.[9] Portāla īpašnieks ir Latvijā reģistrēts uzņēmums SIA “Baltnews.lv”. Tās valdes loceklis[10] un galvenais redaktors ir Aleksandrs Jakovļevs, kurš ir bijušais Tatjanas Ždanokas palīgs Eiroparlamentā.[11] Drošības policija informē, ka baltnews.lv, tāpat kā Sputnik, saņem finansējumu no Krievijas valdības izveidotās un tai piederošas informācijas aģentūras Rossiya Segodnya, kuras ģenerāldirektors ir Dmitrijs Kiseļovs.[12]
Maldināšana: 2018. gada 30. martā portālā rubaltic.ru publicēts raksts “Miljons ES pilsoņu pieprasa Briselei nodrošināt krievu tiesības Baltijas valstīs”.[13] Rakstā runa ir par organizācijas Eiropas Tautību federālā savienība (FUEN) iniciatīvu nodrošināt mazākumtautību tiesības Eiropas Savienībā. Tiek apgalvots, ka FUEN iniciatīvā pieprasa Latviju ievērot nepilsoņu tiesības. Rakstā ir piebilde par grozījumiem Izglītības likumā un izmantots attēls par protestiem pret šī likuma grozījumiem.
Atspēkojums: Maldinošais raksts tiecas pasniegt parakstu vākšanu FUEN “Minority SafePack” iniciatīvai un protestu akcijas Latvijā kā savstarpēji saistītus notikumus. Pirmo reizi Komisijā “Minority SafePack” tika iesniegta Eiropas Komisijā 2013. gadā, bet tika noraidīta. 2017. gada 3. februārī Vispārējā tiesa atcēla Komisijas lēmumu[14] un līdz ar to Komisija 2017. gada 3. aprīlī uzsāka parakstu vākšanu, kas ilga gadu.[15] Maldinošais raksts cenšas pasniegt atšķirības Latvijas pilsoņu un nepilsoņu statusā kā krievu diskrimināciju. “Minority SafePack” iniciatīva piemin nepilsoņu problēmas eksistenci, taču tā neapgalvo, ka pastāv sistemātiska krievu diskriminācija Latvijā.[16] Latvijas Satversme un likumi tieši aizliedz diskrimināciju.[17] Visām personām, tostarp, nepilsoņiem Latvijā tiek garantētas Satversmē noteiktās cilvēka tiesības.[18] Nepilsoņiem pastāv iespēja iegūt Latvijas pilsonību, tādējādi iegūstot pilsoņu politiskās tiesības. Pēc PMLP datiem, 64% Latvijas krievu ir Latvijas pilsoņi[19] un nepastāv nekādu atšķirību pilsoņu tiesību apjomā neatkarīgi no tautības.
Maldināšana: 2018. gada 29. martā portālā ru.sputniknewslv.com publicēts feļetonista Aleksandra Hroļenko raksts “Pašnāvības kurss: Latvijas bīstamās spēles ar NATO un Krieviju”. A. Hroļenko raksta, ka aizsardzības Latvijas budžeta palielināšana un NATO sabiedroto finanšu ieguldījumi Latvijas militārās infrastruktūras izveidei un uzlabošanai palielina kara riskus Baltijas reģionā, savukārt NATO daudznacionālo bataljonu izvietošana Baltijas valstīs un Polijā ir veikta, lai īstenotu agresiju pret Krieviju. Visbeidzot, autors secina, ka Krievijai nav iemesla uzbrukt kaimiņiem un jebkuras tās darbības ir vērstas uz savu aizsardzību.
Atspēkojums: Maldinošie “mediji”, cenšoties diskreditēt NATO dalībvalstu, tostarp, Latvijas militāro budžetu palielināšanu un NATO klātbūtnes stiprināšanu Baltijas reģionā, izplata divus maldinošus vēstījumus:
- NATO nereaģēs agresijas gadījumā pret Latviju.
- NATO spēka koncentrācijas iemesls ir agresijas plānošana pret Krieviju.
Pirmkārt, maldinošie mediji arī mērķtiecīgi nepiemin, ka šī politika ir tiešas sekas Krimas aneksijai un Krievijas agresijai Donbasā.[20] Jāatgādina, ka lēmumi tika pieņemti 2014. gada NATO Velsas samitā[21] un 2016. gada NATO Varšavas samitā[22] jau pēc Ukrainas notikumiem. Otrkārt, papildspēka izvietošana Baltijas valstīs demonstrē, ka sabiedrotie ir gatavi reaģēt – tam atturošs mērķis, lai trešajām valstīm neparādās kārdinājums pārbaudīt, vai NATO līgums konflikta situācija nostrādātu. Visbeidzot, diemžēl pēc Gruzijas un Ukrainas notikumiem ir jākonstatē, kas notiek Krievijas kaimiņvalstīs, ja tām nav tāda valsts suverenitātes un teritoriālās integritātes garanta, kāds NATO ir Baltijas valstīm.
[1] http://www.gks.ru/free_doc/doc_2017/region/reg_sub17.pdf
[2] https://inkazan.ru/news/politics/29-11-2017/po-soglasiyu-roditeley-v-gossovete-rasskazali-o-buduschem-tatarskogo-v-shkolah
[3] http://www.duma.gov.ru/news/26636/
[4] https://russian.rt.com/ussr/article/473506-pravitelstvo-latvii-shkoli-russkiy-yazik
[5] http://minorityrights.org/wp-content/uploads/2014/11/mrg-protecting-rights-minorities-indigenous-peoples-russian-federation-RU.pdf
[6] https://likumi.lv/ta/id/50759-izglitibas-likums#p41&pd=1
[7] https://likumi.lv/doc.php?id=20243
[8] http://baltnews.lv/pasaule/20180311/1021767090.html
[9] https://check-host.net/ip-info?host=baltnews.lv
[10] https://www.lursoft.lv/
[11] https://rebaltica.lv/2017/04/sputnik-nezinamais-bralis/
[12] http://dp.gov.lv/lv/noderigi/publikacijas/drosibas-policija-publice-parskatu-par-dienesta-darbibu-2017.-gada.art99
[13] https://www.rubaltic.ru/news/30032018-million-grazhdan-es-prizvali-bryussel-obespechit-prava-russkikh-v-latvii/
[14] http://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=187422&pageIndex=0&doclang=EN&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=1477286
[15] https://ec.europa.eu/citizens-initiative/32/public/#/
[16] http://www.minority-safepack.eu/
[17] http://cilvektiesibas.org.lv/lv/database/category/likumu-panti-kas-skar-diskriminacijas-aizliegumu/
[18] https://likumi.lv/ta/id/77481-par-to-bijusas-psrs-pilsonu-statusu-kuriem-nav-latvijas-vai-citas-valsts-pilsonibas
[19] http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/1aaaa/ISVN_Latvija_pec_TTB_VPD.pdf
[20] https://www.nato.int/cps/en/natohq/topics_111767.htm
[21] https://web.archive.org/web/20150621015842/https://www.gov.uk/government/uploads/system/uploads/attachment_data/file/351406/Wales_Summit_Declaration.pdf
[22] http://www.mfa.gov.lv/en/policy/security-policy/nato-enhanced-forward-presence