Viena no Kenana institūta (Vašingtona, ASV) pievienotajām vērtībām ir biežās ekspertu un politiķu uzstāšanās, kurās tie dalās savos atklājumos un pieredzē. Viens no šādiem pasākumiem bija Krievijas mediju un cilvēktiesību eksperta, Woodrow Wilson centra viespētnieka Maksima Trudoļubova prezentācija, kas notika šī gada janvārī. Trudoļubovs vēlreiz atgādināja, par ko ir pārvērtusies Krievijas politika un kādu lomu tajā spēlē vadošie mediji. Krievijas eksperts norādīja, ka varas kontrolēto – lielāko TV kanālu pārklājums, kas gandrīz fantastiskā kārtā sasniedz 98% Krievijas iedzīvotāju, dod iespēju Kremlim novērst cilvēku uzmanību no reālajām sociālajām un ekonomiskajām problēmām. Kremlis ir pārvērtis Krievijas pilsoņus no politikas līdzdalībniekiem par mediju auditoriju.
Trudoļubovs atzīmēja, ka Krievijas varas vīriem vairs nav nekāda satraukuma par vēlēšanām. Viņi meklē nevis tikai, kā ar mediju palīdzību ietekmēt politiskos procesus, bet pilnībā pārvadīt tos. Var tikai piekrist Trudoļubovam, jo Krievijas specifika nodrošina to, ka starp mediju dienaskārtības un politiskās dienaskārtības noteikšanu atšķirība ir minimāla. TV uzburtās ainas skatītāju prātos pārvēršas par realitāti, alternatīvo viedokļu paudēji ir valsts nodevēji, sazvērnieki, kuri pārdevušies Rietumiem un katru rītu pamostas ar domu, kā saplosīt garīguma pēdējo bastionu – Krieviju. Tas, ka kaimiņš iepriekšējā dienā, pārdzeroties nelegālo alkoholu, ar virtuves nazi ir sadūris civilsievu, netiek ņemts vērā, jo, kam lai es ticu vairāk – tradicionālo vērtību aizstāvim Putinam, vai savām grēcīgajām acīm?!
Maksims Trudoļubovs skaidroja, ka Krievijā mediju darbība vairs nav uzņēmējdarbības veids, bet gan dienas kārtības noteikšanas (agenda setting) rīks. Savukārt valsts vadīšana ir pārvērtusies par lielas mediju kompānijas vadīšanu, kur iedzīvotāji ir nevis pilsoņi, bet tikai un vienīgi mediju auditorija. Lielo TV kanālu reālais īpašnieks ir Kremļa saimnieks, kura attiecības ar medijiem ir īpašnieka un redaktoru attiecības. Katram redaktoram ir dots savs uzdevums: RTR – jāizstāsta pareizi par politiku; Pirmajam Kanālam – tas pats un papildus vēl jāizklaidē ar Valēriju un Kobzonu; TVc jāizstāsta par krievu nācijas sevišķajiem gēniem un Rietumu sazvērestību, bet REN TV – par visām sazvērestībām uzreiz – ieskaitot masonu, Tečeres-Reigana un NLO. REN TV sejai Igoram Prokopenko pietiek bezkaunības pēc kārtējā sazvērestību raidījuma piebilst: „Es vispār neesmu sazvērestības teorijas atbalstītājs”. Īsts absurda teātris, kas liekas nereāls 21.gadismtā, bet tomēr tas notiek tepat blakus un caur ekrāniem ir ienācis arī Latvijā. Putins nosaka uzvedības stilu, sākotnēji sakot, ka „zaļie cilvēciņi” nav Krievijas karavīri, vēlāk atzīstot, ka ir gan. Pirms dažiem gadiem Putins teica, ka Molotova-Ribentropa pakts ir nosodāms, nesen norādīja, ka nav nemaz tik slikts… Ja Putins drīkst, tad Prokopenko arī drīkst.
To, kas labi noderēja iekšpolitikas mērķiem, Kremlis aktīvi izmanto arī ārpolitikā. Russia Today TV budžets 2015.gadā ir būtiski palielināts. Žurnālisti, kuri piedalījās mediju kampaņā pret Ukrainu, ir apbalvoti, bet ar to nekas neapstājas, viss turpinās… Ja Krievija atrod Rietumu vājo vietu, tad noteikti to izmanto, cik ilgi vien var. Trudoļubovs seminārā norādīja, ka Krievijas pašreizējā ārpolitika tomēr ir vāja aktora politika. Krievija nepatīk, ka ar to nerēķinās kā ar nozīmīgu starptautiskās politikas spēlētāju, tāpēc tā ieriebj ar agresiju. Mediji šajā gadījumā ir viens no agresijas instrumentiem. Kenana institūta viespētnieka teiktais atsauca atmiņā anekdoti, kas stāsta par lācēnu, vilcēnu un zaķi, kuri satikušies un dalās jaunumos. Zaķis saka, lūk – man ir jauns velosipēds, vilks – man mopēds. Uz ko lācēns brīdi padomājot, norūc – bet es, bet man…, bet es tā pa galvu sadošu, ka maz neliksies…