Ukraiņu politoloģe nosauc Krievijas propagandas 5 jaunākās metodes

06.05.2015

Oļesja Jahno (Olesya Yakhno) ir ukraiņu politoloģe, kas atpazīstamību iemantojusi, īpaši pievēršoties Krievijas izmantoto jaunāko propagandas metožu fiksēšanai un analīzei. Lai savām acīm redzētu Krievijas medijos notiekošo, politikas zinātņu doktore pati piekritusi piedalīties dažādos Krievijas TV raidījumos, vēlāk par sevis paustajiem viedokļiem izpelnoties asu prokrievisko ideju atbalstītāju nosodījumu un naidpilnu interneta komentētāju reakciju. Pirms ierašanās Rīgā, kur 7. maijā viņa piedalīsies starptautiskā ekspertu diskusijā „9. maijs – vēsture, politika, propaganda? Kāpēc vēsture ir arī šodiena?”, politoloģe piekrita dalīties savos atklājumos par mūsdienu Krievijas propagandu, nosaucot dažas spilgtākās metodes, kas patlaban tiek izmantotas hibrīdkara ietvaros.

1. Oponenta vājo vietu izmantošanas metode. Krievijas „hibrīdkarš” gan pret Gruziju 2008. gadā, gan pret Ukrainu 2014.–2015. gadā tiek īstenots, ņemot vērā propagandas refleksīvo modeli. Šis modelis paredz precīzi saprast oponenta mērķauditoriju un prognozēt tās uzvedību. Ukrainas gadījumā – tie bija Krimas un Donbasa krievvalodīgie iedzīvotāji, Ukrainas vara, starptautiskā sabiedrība. Par mērķi Krievija uzskata oponenta dezorientāciju, sasniegt informatīvo priekšrocību un to, lai oponents pieņemtu Krievijas varas iestādēm izdevīgu lēmumu. Krievijas propaganda attiecībā uz Ukrainu ievērojamā mērā balstās uz ukraiņu identitātes „notīrīšanu”, Ukrainas sabiedrības dažādu grupu sanaidošanu savā starpā, mentalitātes tuvumu starp Ukrainas austrumu reģionu un Krievijas iedzīvotājiem un vienlaicīgi uz to, ka Ukrainas pilsoņi neizprot mūsdienu Krieviju. Kas attiecas uz Gruziju, tad Kremlis, labi izpētījis Mihaila Saakašvili rakstura īpašības, saprata, ka tāda viņa rakstura īpašība kā impulsivitāte var tikt izmantota Krievijas Federācijas interesēs. Kremlis zināja, kā pastiprināt spiedienu uz Saakašvili, un ar kādu atbildi viņš reaģēs uz šo spiedienu.

2. Informatīvo manipulāciju metode. Koncentrēšanās ne uz faktiem, bet uz to interpretāciju. Situācija, reāla vai izdomāta, tiek pasniegta negatīvi, tas ir, jebkurā jautājumā tiek likts uzsvars uz jebkura procesa negatīvajām sekām. Atsevišķs fakts kļūst par likumsakarību. Ikdienas līmenī – pašu informācijas apjoma palielināšana, pieejas apgrūtināšana oponentam saņemt patiesu informāciju, sagrozītas, bet šķietami uzticamas informācijas izvietošana oponenta informatīvajās plūsmās.

3. Psiholoģiskās ietekmes metode. Informatīvais karš ir saistīts ar ietekmi uz cilvēka apziņu un psihi. Oponenta vērtību izpēte ļauj sarunāties ar pretinieka prātu verbālās un neverbālās valodās. Efekts ir vērsts uz uzvedības, bet ne attiecību izmaiņām. Visbiežāk tiek izmantoti sekojoši paņēmieni: oponenta dēmonizācija un dehumanizācija; pozīciju polarizācija; likmju hiperbolizācija konfliktā. Krievija izmanto vertikālo un horizontālo propagandu. Vertikālā – tas ir propagandas klasisks variants, informācijas plūsma no augšas uz leju. Horizontālā – tiek īstenota grupā. Abos gadījumos ļoti svarīga ir kopējā atmosfēra, kas iedarbojas uz cilvēkiem. Runa ir par propagandistisku štampu iekļaušanu ar sociālu kontekstu radīšanas palīdzību. Pie tam cilvēkiem liekas, ka viņi paši izdara savu izvēli. Šī propaganda tiek realizēta ar filmu, izglītības, sociālo dienestu palīdzību. Tādu produktu vai darbības tipu neviens neuzskata par propagandu. Taču ietekmes pakāpes ziņā uz indivīdu tā ir salīdzināma ar propagandu, un to aktīvi izmanto kā metodi sabiedrības noskaņojuma ātrai asimilācijai, psiholoģiskai standartizācijai, iedzīvotāju mobilizācijai „zem kaut kā”.

4. Vēsturisko analoģiju metode. Krievija aktīvi izmanto vēsturiskos un reliģiskos datumus savu štampu uzspiešanā pašreizējā posmā. Tas tiek darīts ar mērķi mobilizēt sabiedrību Krievijas Federācijas iekšienē, kā arī, lai radītu/pastiprinātu šķelšanos kaimiņvalstīs pēc humanitāras/citas pazīmes (uz valodas, vēsturisko personību utt. pamata). Militārās darbības, kā arī informatīvās kampaņas tiek novērotas pirms svētku datumiem, īpaši reliģisko svētku, lai pēc tam apsūdzētu / diskreditētu/ dehumanizētu savu oponentu.

5. Vardarbības propagandas metode. Jebkuras propagandas ietekmes īpatnība – tā ir racionālas domāšanas bloķēšana un pāreja pie notiekošā emocionālas uztveres. To var maksimālā mērā panākt vardarbības vizualizācijas ceļā. Vispirms sabiedrībai tiek iepotēta iecietība pret naidu un agresiju, bet pēc tam arī atkarība.

Dalīties: