Portālā Rosbalt.ru 21. maijā publicēts Valentīna Maļceva raksts, kas pievērš lasītāju uzmanību apmaksātu komentētāju – t.s. „troļļu” (angļu val. trolling) izmantošanai interneta rakstu komentēšanā. Interneta vidē par „troļļiem” sauc cilvēkus, kuri tenko, baumo un provocē konfliktus starp diskusiju dalībniekiem. Rakstiem par sabiedriski politiskām tēmām sekojošu komentāru iespēju priekšvēlēšanu kampaņās plaši izmanto, piemēram, politiski spēki, kā arī to atalgoti propagandisti un polittehnologi. Viņi organizē un apmaksā nepieciešamus vajadzīgas politiskās ievirzes komentārus. Pēdējā laikā parādās arvien vairāk informācijas par „troļļiem”, kuri pie Rietumvalstu masu informācijas līdzekļu rakstiem par Ukrainas tēmu masveidā publicē komentārus Krievijas politiku Ukrainā atbalstošā garā. Ja Krievijā „troļļu” lietošana un apmaksāšana sabiedriskās domas veidošanā ir jau ilgāku laiku izplatīta prakse, tad zemāk sekojošais raksts iepazīstina ar šī informācijas kara veida izmantošanu arī prezidenta priekšvēlēšanu laikā Ukrainā. Piedāvājam raksta neoficiālu tulkojumu. Tā noslēgumā pieejama saite uz oriģinālu krievu valodā.
Troļļu spēles
Līdz vēlēšanām Ukrainā atlikusi vairs tikai nedēļa, un par galveno pretendentu uz valsts galvas amatu, ja var ticēt sociologiem, jau viss ir skaidrs. Taču visu kandidātu priekšvēlēšanu štābu aktivitāte dienu no dienas tikai pieaug: acīmredzot, arī politiķu pēcvēlēšanu cīņā milzīga nozīme būs balsošanas rezultātam svētdien (25. maijā).
Darbā tiek laistas ne tikai provokācijas ielās un pierastā aģitācija ar lapiņu un plakātu palīdzību, bet arī apmaksātie komentētāji internetā. Galveno kandidātu štābi savā starpā veic vārdu batālijas sociālajos tīklos, „trollē” viens otru komentāru virknēs masu informācijas līdzekļu materiālu rezonansēs, nolej viens otru ar netīrumiem forumos. Šī politiskā kampaņa, kas iznākusi vai tik ne pati netīrākā visu Ukrainas neatkarības 23 gadu laikā, ļauj teicami nopelnīt gan “profesionālajiem komentētājiem”, gan botnetu īpašniekiem un organizatoriem, gan speciālistiem spama izsūtīšanā.
Praktiski visi novērotāji ir vienisprātis, ka visaktīvāk kampaņu internetā veic Jūlija Timošenko. Tarass Berezovecs, viens no polittehnologiem, kurš strādā Timošenko labā, ir populāra figūra Ukrainas sociālo tīklu lietotāju vidū. Taču acīmredzot ar savas kandidātes internet-propagandu nodarbojas ne tikai viņš.
Citu kandidātu aktivitāte virtuālajā telpā ir ievērojami mazāka. Tā sacensības līderis Petro Porošenko, pēc polittehnologu domām, “netīrus” paņēmienus internetā izmantojot ne tik aktīvi, bet Sergejs Tigipko, Oļegs Tjagņiboks, Anatolijs Gricenko, Oļegs Ļaško un Mihails Dobkins cenšas principā nepiesaistīt apmaksājamos interneta “troļļus”.
Tas ir vēl dīvaināk, ka Reģionu partija, no kuras nāca Tigipko un kura kļuva par platformu Dobkina virzīšanai, vēl ziemā aktīvi izmantoja “troļļus” informācijas karā pret Maidanu. Berezovecs saka, ka agrāk botus plaši pielietoja Reģionu partijā – viņi pat ieguva “germanobotu” iesauku, jo viņu aktivitāti saistīja ar Janukoviča aparāta toreizējo darbinieci Annu Germani. Tagad prioritātes un metodes Reģionu partijā ir izmainījušās, konstatē politologs.
Toties galēji izsmalcināti internetā izskatās Timošenko kampaņa. Vēl aprīļa beigās interneta lapa Presidentshop, ko palaida TSN žurnālisti, ziņoja, ka konstatēta ievērojama balsu uzskrūvēšana par labu Timošenko. “Timošenko popularitāte tiek uzskrūvēta ar Twitter-botu palīdzību. No konta izveidošanas viedokļa Twitter ir pats vienkāršākais un tālākai viedokļa izmantošanas uzskrūvēšanai piemērotākais sociālais tīkls. Šis uzskrūvēšanas paņēmiens ir tik rupjš, ka to neievērot ir grūti, sevišķi, kad uzskrūvēšana noris tik straujos tempos”, paskaidro “1+1 Меdiа” web-izstrādņu pārvaldes vadītājs Pāvels Pedenko.
Timošenko atbalsta “botu” galvenais uzdevums – pārliecināt interneta lietotājus par to, ka viņas galvenais oponents Pjotrs Porošenko nav kārtīgs cilvēks. Politiķa -konditora diskreditācijas kampaņa iet vaļā visās frontēs – no televīzijas līdz internetam. Aprēķins ir tāds: interneta lietotājiem bija atslēgas loma Маidanā, un viņi līdz šim brīdim dusmojas, ka pārmaiņas, uz kurām viņi tā cerēja, reāli nenotiek. Tā, ka augsne šo lietotāju apstrādāšanai ir labvēlīga. Timošenko uzdevums internetā ir – ne tik lielā mērā pacelt savu reitingu (šis uzdevums vispār jau ir bezcerīgs), cik lielā mērā “ievainot” galveno konkurentu.
Timošenko štābā „pa kluso” stāsta, ka no sākuma cilvēki, kuri kūrēja interneta virzienu, bija gribējuši Jūlijas reputāciju padarīt baltāku. Sak, nevis viņa, bet Porošenko sabrucināja “оranžo” Juščenko komandu. Bija arī citi vēstījumi: “Tikai Timošenko ir spējīga aizstāvēt valsti no ārējas agresijas”, “Zog visi. Timošenko zog pat mazāk par miljardieri Porošenko, lai gan viņai bija daudz iespēju” vai “Juļa atsēdējusi un mainījusies. Viņa ir kļuvusi par citu cilvēku”. Tūkstoši apmaksātu komentētāju diennaktīm ilgi izvietoja vajadzīgos komentārus vajadzīgajās vietās, bet vēlāk tika atzīts, ka šī darba efektivitāte ir gandrīz nulle.
Tad „Lēdijas J” polittehnologi nolēma izmainīt taktiku. Un deva komandu “troļļiem” dzīt uz leju “Šokolādes zaķa” reitingu. Sāka sūtīt jaunus vēstījumus: “Porošenko ir vecais, nevis jaunais politiķis, tāpēc ar viņu nekas neizmainīsies”, “Porošenko – miljardieris, un iet politikā tikai tāpēc, lai aplaupītu iedzīvotājus”, “Porošenko jau ir kļuvis par Firtaša-Ļevočkina klana daļu, kurš uzkurbulēja Kļičko”, “Porošenko – zaķpastala. Bet zaķpastala neglābs valsti”, “Porošenko nomaksāja Maidanu, bet tagad grib kļūt par prezidentu” utt. Prezidenta kandidātu aktīvi apbalvo ar nepatīkamām iesaukām: “Šokolādes zaķis”, “Petja-konfekte”, “Petja Valcmans” (Porošenko tēvam bija šāds uzvārds, bet viņš to nomainīja pēc laulībām) u.c.
Porošenko štābs veica ne pārāk aktīvus centienus iedarbināt pretpropagandas mašīnu. “Тroļļi”, kuri strādā šī politiķa labā, novada līdz plašai auditorijai citas domas: sak, “Par Pulveri balsos gan Austrumi, gan Rietumi”, vai “Viņu ne reizi nepieķēra zagšanā”. Tāpat bija pamanāms, kā apmēram pirms nedēļas internetā masveidā sāka parādīties komentāri par nepieciešamību atbalstīt Porošenko, lai viņš uzvarētu jau pirmajā vēlēšanu kārtā. Tas, pēc apmaksāto komentētāju domām, spētu atturēt valsti no sašķelšanās, jo, ja vēlēšanas notiks divās kārtās, tad glābt valsti “būs jau par vēlu”.
Politologs Vadims Karasevs saka, ka “netīrās” tehnoloģijas ir izmantotas vienmēr, bet šoreiz tās norisinās neticamos mērogos. “Abi kandidāti līdz nesenam laikam bija nolemti spēlēt sabiedrotos, un abpusēja apmaiņa ar dūrieniem pārvietosies uz anonīmo internetu”, – paskaidro eksperts.
Papildus “troļļiem” štābi aktīvi izmanto botnetus – daudz neīsto kontu sociālajos tīklos. Kad botnets saņem noteiktu komandu, šie konti sāk masveidā to izpildīt. Tas ir daudz lētāk, nekā apmaksāt ierindas blogeru “juveliera” darbu.
Bez tam, botnetus izmanto balsu uzskrūvēšanai par vajadzīgajiem kandidātiem online aptauju gaitā. Desmitiem tūkstošu ar vīrusiem inficētu datoru var tikt apvienoti vienā botnetā, kas pēc operatora pasūtījuma uzskrūvēs vajadzīgo balsu skaitu noteiktā interneta lapā, šo kompjūteru lietotājiem to pat nepamanot.
Apmaksātā “troļļa” darbs parasti izskatās tā. Viņš saņem “tēmiņu” – galveno vēstījumu sarakstu, kurus jānovada līdz auditorijai. Bieži šajā sarakstā ir arī norāžu saraksts uz ziņām, kuras vajag komentēt. Viens trollis izsūta 50–100 komentārus diennaktī, par ko saņem finansiālu samaksu. Viena komentāra parastā cena Ukrainā ir viena – divas grivnas (3–6 rubļi). Tā kā troļļi reti kad nopelna vairāk par $300 dolāriem mēnesī. “Tas parasti ir darbs studentiem, kuri tik un tā diennaktīm ilgi pavada internetā. “Viņiem tas ir vairāk nekā komfortabls ienākums”, – saka (anonīmi, protams) viens no Timošenko štāba locekļiem. Pēc viņa vārdiem, vēl bez studentiem šādam darbam piekrīt arī mājsaimnieces.
Alga cilvēkam, kurš koordinē “troļļu” darbu ir apmēram 1500–2000 dolāru mēnesī. Parasti viens tāds speciālists kūrē 20–30 “troļļu” darbu. Viņa uzdevumos ietilpst “tēmiņu” uzrakstīšana un kontrole pār to, lai viņa “padotiе” izpildītu normu, par ko saņem algu.
Virs kuratoriem parasti stāv pieredzējis polittehnologs, kurš izdomā trollinga vispārējo koncepciju un tās īstenošanas metodes. Parasti viņš atrod kuratorus, bet troļļus sameklē kuratori paši, izmantojot savus personīgos kontaktus. Polittehnologa, kurš, tiesa, nodarbojas ar visiem kampaņas aspektiem, ne tikai ar tās virtuālo daļu, apmaksa Ukrainā var sasniegt vairākus simtus tūkstošus dolāru par visu priekšvēlēšanu periodu.
Štābos, iespējams, patiesi tic, ka tādu kampaņu efektivitāte ir pietiekami augsta. “Atšķirībā no Krievijas, kur pie troļļiem visi pieraduši, pie mums šī parādība ir jauna. Un tāpēc efektīvāka: daudzi interneta lietotāji pieņem samaksātos komentārus par patiesību”, rezumē viens no Porošenko štāba pārstāvjiem.
Raksta oriģināls krievu valodā pieejams šeit.