No Krievijas Eiropas virzienā plūst ar ekonomikas naratīviem piepildīta propaganda un dezinformācija. Krievijas troļļi sociālajos tīklos un Kremļa kontrolēti mediji izplata vēstījumus, ka Baltijas valstis ir “caurkritušas valstis”, kuru “rūpniecība tikai sagrauta pēc PSRS sabrukuma”, secināts Austrumeiropas politikas pētījumu centra jaunākajā rakstu krājumā “Krievijas ekonomika: Putina 4. prezidentūras scenāriji”.

“Prokremliskie, ar ekonomiku saistītie naratīvi attiecībā uz Baltijas valstīm stingri seko Kremļa stratēģiskajai loģikai: radīt un uzturēt negatīvu Baltijas valstu ekonomikas tēlu”, norāda viens no jaunās grāmatas autoriem, komunikācijas zinātnieks Mārtiņš Kaprāns.

Pētnieki norāda, ka propagandisti mērķtiecīgi salīdzina Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ekonomisko sniegumu ar bagātākajām Eiropas valstīm, nevis ar citām bijušajām padomju republikām, kurām klājas daudz sliktāk nekā baltiešiem, kuru ekonomikas aug un vairākus gadus IKP pieauguma tempu ziņā ir apsteigušas arī daudzas citas Eiropas valstis. Šādu, ar ekonomiku saistītu, vēstījumu izplatīšanas mērķis ir mazināt Baltijas valstu pilsoņu uzticēšanos savām valsts institūcijām un vairot promaskavisku skatījumu uz ārpolitiku, secināts jaunajā rakstu krājumā.

“Īsāk sakot, prokremliskie naratīvi ir vairāk saistīti ar ģeopolitiku, nevis ar reālo ekonomisko situāciju Baltijā. Šie vēstījumi konstruē alternatīvu realitāti. Aptaujas dati liek domāt, ka Latvijas un Lietuvas sabiedrības varētu būt neaizsargātākas attiecībā pret prokremliskajiem ar ekonomikas tematiku saistītajiem naratīviem, nekā Igaunijas sabiedrība”, norāda Kaprāns.

Vairāk par Krievijas varas sistēmas ietekmi uz ekonomikas attīstību, tostarp – ietekmi uz citām valstīm būs vairāk lasāms Austrumeiropas politikas pētījumu centra (APPC) izdotajā grāmatā – rakstu krājumā “Krievijas ekonomika: Putina 4. prezidentūras scenāriji” (The Russian Economy: Prospects for Putin 4.0), kas brīvi pieejama APPC i-net vietnē www.appc.lv.