Viena no tēmām, ko kultivē Krievijas maldinātāji, ir demogrāfijas problēmas Latvijā. Nenoliedzami, esam saskārušies šajā sfērā ar nopietniem izaicinājumiem, kuri risināšana nav vienas dienas jautājums. Vērtējot Krievijas dezinformāciju un propagandu par šo tematiku, jāsecina, ka tā vispirms jau izceļas ar uzmanības novēršanu no pašas Krievijas problēmām. Maldinātāji noklusē, ka Vladimira Putina ilglaicīgās valdīšanas laikā Krieviju ir pametuši no 1,5 līdz 2 miljoniem iedzīvotāju.[1] Ir jāņem vērā, ka Krievijas pilsoņiem, atšķirībā no Latvijas, nav tik labvēlīgu nodarbinātības noteikumu Eiropas Savienībā. Vēl viens apstāklis, kas mākslīgi samazina no Krievijas izceļojošo skaitu ir parādnieku neizlaišana no valsts.[2] Neskatoties uz ierobežojumiem, jau tā aktīvā migrācija no Krievijas uz Vāciju strauji pieauga 2013. gadā, kad bija skaidrs, ka Krievijas ekonomika turpinās stagnēt un V. Putins turpinās valdīt. Minētajā gadā arī daudzi čečeni pameta savu zemi, bēgot no represijām. Mūsdienu Krievijas varas vīri ļoti lepojas par PSRS uzvaru pār Vāciju karā, tomēr cilvēku straumes labākas dzīves meklējumos plūst tieši Vācijas virzienā un ne otrādi.
Zīmīgi, ka 2017. gadā uz dzīvi arī ASV (Kremļa propagandistu nīstajā valstī) vēlējās pārcelties rekordaugsts Krievijas pilsoņu skaits, sasniedzot augstāko rādītāju pēdējo 24 gadu laikā.[3] Krievijas puse ne tikai noklusē savas problēmas, bet arī melo, publiski uzrādot mazāku izceļojošo skaitu. ASV Iekšējās drošības departaments ziņoja, ka Krievijas institūcija Rosstat publicēja sešas reizes mazāku cilvēku skaitu, nekā īstenībā pārcēlās no Krievijas uz dzīvi kādā no divdesmit četrām OECD valstīm 2016. gadā.[4]Krievijas maldinātāju mērķis jau arī nav atklāt patiesību, bet gan mēģināt graut Latvijas reputāciju, tāpēc Kremļa kontrolētajos medijos tiek ziņots nevis par Krievijas, bet Latvijas demogrāfijas rādītājiem. Turklāt minētā tēma tiek atskaņota, gan atbilstošās, gan neatbilstošās situācijās, kā tas bija Daiņa Loča izteikumu gadījumā, ko apskatām kā pirmo šajā analīzē.
Raksts tapis Austrumeiropas politikas pētījumu centra (APPC) analītisko materiālu sērijā, kuras mērķis ir atklāt maldināšanas piemērus interneta portālu saturā, tos atspēkot un izskaidrot maldināšanas metodes.
Maldināšana: Interneta vietnes vz.ru un tsargrad.tv 2019. gada 2. augustā publicēja rakstus: “Puškovs atbildēja deputātam no Latvijas, kurš bēdājas par PSRS uzvaru pār Hitleru”[5] un “Kāda nelaime, kādi zaudējumi. Latviešu deputāts skumst par fīreru, kamēr vācieši nožēlo grēkus poļu priekšā.”[6] Šajās publikācijās ir norādīts, ka Rīgas Domes deputāts Dainis Locis paziņojis, ka PSRS uzvara pār nacistisko Vāciju bijusi nelaime Latvijai. Sašutumu par šādu D. Loča komentāru paudis Krievijas senators Aleksejs Puškovs. Viņš uzskata, ka šādus paziņojumus diktē naids pret Krievijas Federāciju, un, kā izrādās, tad nacistiskās Vācijas okupācija būtu Latvijas svētība. A. Puškovs arī aicināja D. Loci paskatīties uz demogrāfijas situāciju Latvijā, norādot, ka padomju laikā iedzīvotāju skaits Latvijā ir audzis, bet tagad, kad Latvija ir brīva, cilvēki to pametot. Tsargrad.tv publikācijā, apskatot D. Loča teikto, tiek kārtējo reizi norādīts, ka Latvija esot iestājusies Padomju Savienībā atbilstoši starptautisko tiesību normām, tāpēc par okupāciju nevarot būt ne runas.
Atspēkojums: Priekšplānā jau kārtējo reizi iznāk sekojošā metode: tiklīdz Latvijas politiķi vai eksperti norāda uz 1944. -1945. gadā atsāktās padomju okupācijas graujošajām sekām Latvijas attīstībai, tā Kremļa rupori sāk runāt par nacistiskās Vācijas ļaunajiem plāniem Baltijā. Mērķtiecīgi tiek mainīta tēma – notiek izvairīšanās no komunistiskā totalitārisma seku analīzes un uzmanības vēršana tikai uz vienu no 1939. – 1945. gada agresoriem – Vāciju. Te būtiski ir uzsvērt, ka Latvijā nevalda uzskats, ka Vācijas okupācija bija laba un ka Latvijai bija izredzes uz valstisku neatkarību Hitlera paspārnē. Tāpēc sanāk, ka Krievijas propagandisti strīdas paši ar sevi – postulē it kā Baltijā valdošu mītu par labo fīreru, un tad paši skaidro sev, ka viņš nebija labvēlīgi noskaņots pret baltiešiem. Mēs jau sen esam izpētījuši vēsturi un secinājuši, ka abi totalitārie režīmi neplānoja rūpēties par latviešu nācijas attīstību, tomēr Kremlī un Ostankinā nav miera par šo.
Rakstā minētās mūsdienu Latvijas demogrāfijas problēmas publiskajā telpā netiek noliegtas, esam par to jau rakstījuši šajā rubrikā vairākkārt. Par izaicinājumiem, kas saistīti ar tautiešu došanos uz dzīvi ārvalstīs, atklāti runā gan politiķi un ierēdņi, gan žurnālisti. Te ir jānorāda uz Tsargrad.tv tendenciozitāti: tiek norādīts, ka atšķirībā no PSRS laikiem, mūsdienu Latviju tik daudzi ir pametuši. Autori taču zina, ka no PSRS nebija iespējams izbraukt. Pat uz Varšavas bloka – sociālistiskajām valstīm tika retais. Padomju ekskursijas, sportistu komandas un mākslinieku kopas obligāti pavadīja VDK darbinieki un raudzījās, lai neviens neaizbēg uz “trūdošā” kapitālisma zemēm. Un tomēr bēga, – gan sportisti, gan mākslinieki. Helsinku procesa dēļ, Padomju Savienībā dzīvojošajiem ebrejiem beidzot ļāva izbraukt uz Izraēlu un ASV pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados. Kamēr līdz 1961. gadam nebija uzbūvēta Berlīnes siena, Austrumvācija strauji zaudēja iedzīvotājus, kuri devās uz Rietumiem. Kas notiktu ar PSRS iedzīvotāju skaitu, ja t.s. padomju pilsoņi drīkstētu brīvi šķērsot robežu? Atbilde ir skaidri zināma, līdz ar to mūsdienās aizbraukušo skaita salīdzinājums ar Latvijas okupācijas laiku nav korekts. Turklāt, nav loģiski uz D. Loča izteikumiem reaģēt ar demogrāfijas tēmas izmantošanu.
Maldināšana: Interneta vietnes Svpressa.ru, Sputnik un Fondsk.ru 5. un 6. augustā publicēja sekojošos rakstus: “Latvija sniedza ukraiņu skolniekiem naida nodarbības”[7], “Lietuva un Latvija gatavo atbraukušos ukraiņu bērnus armijai”[8] un “Latvija palīdz ukraiņu bērniem ar rusofobiju”.[9]Tajos pausts viedoklis, ka Latvijā trīsdesmit skolniekiem no Ukrainas pasniegtas naida nodarbības pret Krieviju vairāku dienu garumā. Latvijā tiek organizēta nometne, kurā Baltijas valstu “SS” leģionāru pēcteči kopā ar ukraiņu bērniem mācīsies cīnīties pret krieviem. Valdība neslēpjot, ka kustība tika speciāli izveidota, lai krievu bērniem mācītu „pareizo patriotismu” pret Krieviju un, lai nākotnē tie nenokļūtu „Kremļa propagandas ietekmē”. Arī ukraiņu bērniem, kas bija ieradušies uz vasaras nometni Latvijā, bija iespēja apgūt šo rusofobiju, bet atgriežoties Ukrainā viņus gaida dienests un vēl vairāk rusofobisku vasaras nometņu. Vienā no rakstiem daudz uzmanības veltīts aizsardzības ministram Artim Pabrikam, kurš atainots kā rusofobs (lai ko tas arī īsti nozīmētu) un nacistu atbalstītājs.
Atspēkojums: Laikā no 29. jūlija līdz 2. augustam Latvijā – Jaunsardzes centra organizētajā nometnē Rēzeknes novadā viesojās trīsdesmit Ukrainas bruņoto spēku un Ukrainas Nacionālās gvardes karavīru bērni. Galvenais šīs nometnes mērķis ir sniegt morālu atbalstu bērniem, kuriem kāds no ģimenes locekļiem ir cietis vai joprojām atrodas karadarbības rajonos. Bērniem, kuri ir zaudējuši vecākus karā, ir vairāk kā nepieciešams atbalsts un pozitīvas emocijas. Latvijas mediju uzrunātie ukraiņu bērni teica, ka viņiem šis ir pirmais ārzemju brauciens. LSM raksta, ka bērni ir bijuši pozitīvi satraukti, vēlējušies iepazīt Latviju un gūt šeit jaunus iespaidus.[10] Grupas vadītājs no Ukrainas Vladimirs Kontarenko skaidroja, ka “bērniem tā ir ļoti laba iespēja paskatīties Eiropu, citu dzīvesveidu, izrauties no tām problēmām, kas ir mājās”.[11]Jaunsardzes nometnes rīkotajiem ukraiņu bērni atzina, ka no ekskursijām Latgalē viņiem visvairāk palika atmiņā Aglonas Romas katoļu bazilika un piedzīvojumu parks “Daugavpils Tarzāns”.[12]
Latvijas palīdzība Krievijas nepieteiktajā karā pret Ukrainu cietušo ukraiņu karavīru bērniem ir humānisma un solidaritātes piemērs, kas būtu jāslavē. No mūsdienu Krievijas t.s. medijiem tas protams nav sagaidāms, tā vietā Latvijas aizsardzības ministrs un Jaunsardzes nometnes rīkotāji tiek apsūdzēti rusofobijā, naida kurināšanā un esesiešu atbalstīšanā. Šo metodi dēvē par spindoktoringu (no angļu vārda: to spin – pagriezt). Ja notiek kas labs, tad notikuma vērtējums ir jāpagriež negatīvā virzienā, piedēvējot tam citu nozīmi. Tādējādi – līdzjūtīga palīdzība bērniem – virtuālajā realitātē pārvēršas par treniņu rusofobijā un naida kurināšanā.
Maldināšana: Interneta vietne lv.baltnews.com 5. augustā publicēja rakstu: ““Mūsu valoda ir vecāka par krievu valodu” un citi mīti, uz kuriem balstās Latvija”.[13] Mūsdienu Latvijas valstiskums balstās uz mīta, ka PSRS it kā nodevīgi okupēja latviešu tautu un izvērsa pret to genocīdu. Un, lai tas viss izklausītos pēc iespējas pārliecinošāk, tika izdomāta ļoti sena tauta, kura valdīja ne tikai savās mājās, bet arī apkaimes zemēs, taču pēc tam nāca “okupanti” un to visu izbojāja. Raksta autors norāda: “Sevišķi tagad, kad ir laiks runāt par Latvijas valstiskuma sistēmisku krīzi.” Rakstā pausts viedoklis par to, ka 1991. gadā tika izveidota “Otrā Latvijas Republika”, kas esot “absolūti jauna valsts”. Pamatdoma – Latvijas valsts ideoloģijas pamatā esot mīti; jādzīvo tagadnē nevis pagātnē.
Atspēkojums: Rakstā virspusēji apskatītas vairākas tēmas, īsti neiedziļinoties nevienā no tām. Neskatoties uz to, ir formulēti skaļi apgalvojumi, bez nopietna pamatojuma. Nav saprotams, par kādu “sistēmisku valstiskuma krīzi” autors raksta. Latvijas valsts ir politiski stabila, tās institūcijas darbojas, ekonomika aug, drošība ir nostiprināta. Ir arī daudz izaicinājumu sociālajā, medicīnas un demogrāfijas sfērās, tomēr nav pamata runāt par sistēmisku valstiskuma krīzi. Raksta; redzams neveiksmīgs mēģinājums pārliecināt lasītājus, ka Latvijas “patiesais” valstiskums nostiprinājās PSRS īstenotās okupācijas gados. Šādu un līdzīgu rakstu mērķis ir mazināt Latvijas pilsoņu lepnumu par savu valsti. Savukārt, okupācijas un valstiskuma nepārtrauktības apšaubīšanas mērķis ir pamatot nepieciešamību pēc pilsonības politikas izmaiņām.
Rakstā paustajam par Otro Latvijas Republiku nav nekāda racionāla pamatojuma. 1990. gada 4. maija Neatkarības deklarācija[14] atgādināja par tiesisko un politisko realitāti, proti, mūsdienu Latvijas Republika ir tā pati valsts, kas tika proklamēta 1918. gada 18. novembrī. Tās valstiskums tika likvidēts padomju un vācu okupācijas periodos de facto, bet ne de jure. Latvijā joprojām spēkā ir 1922. gadā pieņemtā Satversme (ar labojumiem, papildinājumiem). Daļa Latvijas diplomātisko pārstāvniecību turpināja pastāvēt okupācijas periodā. Vairākas valstis neatzina Latvijas okupāciju un inkorporāciju PSRS sastāvā par tiesisku. Ar minētajiem aspektiem var sīkāk iepazīties 2017. gadā publicētā grāmatā “Nepārtrauktības doktrīna Latvijas vēstures kontekstā”,[15] kas dod visaptverošu tiesisku un vēsturisku skaidrojumu par Latvijas valstiskuma turpināšanos. Tās tapšanā četru gadu laikā piedalījās divpadsmit Latvijā pazīstami juristi, vēsturnieki un politologi, kuri veica starpdisciplināru pētījumu par Latvijas valstisko nepārtrauktību.
Maldināšana: Interneta vietne imhoclub.lv 29. augustā publicēja Olgas Suharevskas rakstu: “Atņemt bērnam dzimto valodu: kā Latvijā notiek etnocīds pret krieviem”.[16] Saskaņā ar Latvijas oficiālo ideoloģisko doktrīnu valsts teritorijā dzīvojošie krievi ir “okupanti”. Taču, ja līdz šim krieviem bija iespējas mācīties savā dzimtajā valodā, tad tagad šādas iespējas vairs nebūs. Izglītības reforma uzskatāma par pret krieviem vērstu etnocīdu.
Atspēkojums: Pirmkārt, Latvijā nav tādas “oficiālās ideoloģiskās doktrīnas”, uz kuras tekstu atsaucas raksta autore. Otrkārt, izglītības reformu dēvēt par etnocīdu ir absurdi, jo skolās joprojām varēs apgūt krievu valodu. Ideja par padomju okupāciju, nav ideoloģiska konstrukcija, kā to apgalvo raksta autore, bet gan fakta konstatācija tiesību un politoloģijas jomā.
Parasti ar etnocīdu tiek saprasts etniskās grupas vai tās kultūras bagātības iznīcināšanas process, ar kuru tiek liegtas tiesības attīstīt noteiktu valodu, tradīcijas un kultūru.[17] Visbiežāk etnocīda pētnieki analizē kolonizatoru darbības praksi, kurā metropole cenšas iznicināt vai radikāli ierobežot koloniju tautu tradīcijas. Dažkārt etnocīdu min kā genocīda sastāvdaļu. Latvija nekādi neatbilst šādai pieejai. Tā atbilda gan padomju okupācijas laikā, bet pretējā nozīmē, proti, metropole – Maskava īstenoja rusifikāciju un ierobežoja latviešu valodas lietošanu. Tā nebija radikāla rusifikācija, tomēr, latviešu valoda bija diskriminētā situācijā. Latvijā joprojām nav novērstas padomju rusifikācijas sekas, valsts valoda de facto vēl nav iekarojusi tai pienākošās pozīcijas. Turklāt ir jāņem vērā, ka vienīgā valsts pasaulē, kur mūsdienu valodu konkurences vidē latviešu valoda un kultūra var tikt pienācīgi attīstītas, ir Latvijas Republika. Krievu valodas eksistence pasaulē necik nav apdraudēta, to var veiksmīgi sargāt un attīstīt Krievijā, kur dzīvo aptuveni 140 miljonu cilvēku. Un pat vairākās valstīs ārpus Krievijas, tai skaitā Latvijā, krievu valoda ir pašpietiekama, jo sevišķi lielajās pilsētās, kur ir liels krievu īpatsvars. Tādējādi izglītības reforma neierobežo krievu tiesības attīstīt savu kultūru un tradīcijas, kā tiek apgalvots rakstā. Salīdzināt Latvijas izglītības reformu ar etnocīdu, nozīmē maldināt sabiedrību.
[1] Эмиграция из России – рекордная с советских времен, Голос Америки, 04.05.2018.,
https://www.golos-ameriki.ru/a/russian-emigration-grows/4377299.html
[2] Должники, которым ограничен выезд, не смогут покинуть страну в день оплаты, RIA, 12:34 02.05.2019., https://ria.ru/20190502/1553228863.html
[3] Эмиграция из России – рекордная с советских времен, Голос Америки, 04.05.2018.,
https://www.golos-ameriki.ru/a/russian-emigration-grows/4377299.html
[4] Official Data Vastly Underestimates Russian Emigration – Report, https://www.themoscowtimes.com/2019/01/16/official-data-vastly-underestimates-russian-emigration-report-a64158
[5] Пушков ответил горюющему из-за победы СССР над Гитлером депутату из Латвии, VZ.ru, 02.08.2019., https://vz.ru/news/2019/8/2/990499.html?utm_source=smi2
[6] “Какое несчастье, какие потери”. Латышский депутат скучает по фюреру, пока немцы каются перед поляками, Tsargrad.tv, 01.08.2019., https://tsargrad.tv/news/kakoe-neschaste-kakie-poteri-latyshskij-deputat-skuchaet-po-fjureru-poka-nemcykajutsja-pered-poljakami_210754
[7] Латвия дала украинским школьникам уроки ненависти к России, Svobodnaja pressa, 05.08.2019., https://svpressa.ru/politic/article/239976/?rss=1&utm_source=smi2
[8] Литва и Латвия готовят приехавших украинских детей к армии, Sputnik, 06.08.2019., https://lv.sputniknews.ru/Baltics/20190806/12221621/Litva-i-Latviya-gotovyat-ukrainskikh-detey-k-armii.html
[9] Латвия пособит украинским детям с русофобией, Fondsk.ru, 06.08.2019., https://www.fondsk.ru/news/2019/08/06/latvia-posobit-ukrainskim-detjam-s-rusofobiej-48746.html
[10] Zute L., Ukrainas karavīru bērniem nometne Latvijā dod pozitīvas emocijas, 31.07.2019., LSM,
[11] Turpat.
[12] Karavīru bērni no Ukrainas iepazīst Latgali, AM, 13.08.2019., https://www.jic.gov.lv/lv/zinas/karaviru-berni-no-ukrainas-iepazist-latgali
[13] Наш язык древнее русского” и другие мифы, на которых Латвия стоит, Baltnews.com, 05.08.2019, https://lv.baltnews.com/Saeima_elections/20190805/1023245719/mify-latvia-stoit.html
[14] 4. maija Neatkarības deklarācija, https://www.mk.gov.lv/sites/default/files/editor/4._maija_neatkaribas_deklaracija.pdf
[15] Monogrāfijas “Nepārtrauktības doktrīna Latvijas vēstures kontekstā” atvēršana, 30.11.2017., http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=4112&Itemid=47
[16] Лишить ребенка родного языка: как происходит этноцид русских в Латвии, Imhoclub.lv 29.08.2019., https://imhoclub.lv/ru/material/lishit_rebenka_rodnogo_jazika_kak_proishodit_etnocid_russkih_v_latvii
[17] Sk.: Martin Shaw, What is Genocide? Cambridge: Polity Press, 2015 un Bartolomé Clavero Genocide Or Ethnocide, 1933-2007: How to Make, Unmake, and Remake Law with Words, Milano: Gifree Editore.