No Hāgas līdz Maskavai jeb kāpēc Krievijai rūp reiss MH17

15.12.2022

www.delfi.lv

Mārcis Balodis, Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks

Daudzos gadījumos Krievijas dezinformācijas aktivitātes ir ar izteikti īslaicīgu raksturu. Tās tiek veidotas un īstenotas pēc principa “tūlīt un tagad”, pielāgojoties pašreizējai situācijai. Attiecīgi, mainoties apstākļiem, mainās arī nepieciešamība pēc dezinformācijas klātbūtnes, it īpaši gadījumos, kad kāds notikums zaudē aktualitāti. Taču reizumis izveidojas situācijas, kurās Krievija cenšas izplatīt dezinformāciju gadu garumā viena vienīga jautājuma dēļ. Šādos gadījumos dezinformācija būs ar mainīgu intensitāti, tai pieaugot tādu notikumu iespaidā, kas apdraud Kremļa intereses un oficiālo pozīciju.

Krievijas kontrole

Šī gada 17. novembrī Hāgas apgabaltiesa pasludināja spriedumu lietā par Malaizijas aviokompānijas reisa MH17 notriekšanu 2014. gada 17. jūlijā, kā rezultātā bojā gāja 298 personas uz gaisa kuģa klāja. Par nodarījumu trīs personām tika piespriests mūža ieslodzījums. Krievijas pilsonis Sergejs Dubinskis, kurš tolaik bija pašpasludinātās “Doņeckas Tautas republikas” (turpmāk tekstā – DTR) bruņoto spēku virsnieks, bija atbildīgs par “Buk” raķešu sistēmas nogādāšanu uz un no raķešu palaišanas vietas. Krievijas pilsonis Igors Girkins, plašāk pazīstams ar iesauku Strelkovs, tolaik būdams pašpasludinātās DTR aizsardzības ministrs, nes galējo atbildību par militāro resursu un bruņojuma pielietošanu. Savukārt Ukrainas pilsonis Leonīds Harčenko nodrošināja raķešu sistēmas apsardzību.[1]

Saprotams, līdz ar sprieduma paziņošanu atsākās dezinformācijas vilnis, lai iespējami vairāk saduļķotu ūdeni un atrastu “patiesos vaininiekus”. Prokremliskais medijs “Ria Novosti” paziņoja, ka Hāgas apgabaltiesa neesot atradusi saikni starp aviolainera notriekšanu un Krievijas Federāciju.[2]

Publiski pieejamajā tiesas spriedumā, kas ir pieejams arī krievu valodā, ir minēts, ka aviolainera notriekšanas brīdī Ukrainā ir noticis starptautisks bruņots konflikts starp Ukrainu un DTR, pašai DTR atrodoties Krievijas Federācijas kontrolē. Tiesa to pamato ar apsvērumu, ka daudzi toreizējie DTR līderi bija Krievijas pilsoņi, turklāt, kā liecinot pārtvertā komunikācija, DTR pārstāvji esot regulāri sazinājušies ar pārstāvjiem no Krievijas puses, tostarp politiskā līmenī. Tāpat arī tiek atgādināts par pastāvošajiem pierādījumiem par Krievijas sniegto finansiālo un materiāltehnisko atbalstu, turklāt Krievija esot piedalījusies arī militāru darbību koordinēšanā. Tas kopumā ļauj uzskatīt, ka DTR ir atradusies Krievijas kontrolē notikuma laikā.[3]

Šī teorija iet roku rokā ar citu Kremlim jau gadiem iecienītu taktiku – uzmanības novēršanu. Maskava jau faktiski kopš 2014. gada jūlija ir mēģinājusi nākt klajā ar dažādām teorijām, kuras kopumā norāda uz vienu iespējamo vainīgo – Ukrainu. Pat vairāk, regulāri tiek norādīts, ka Ukraina esot patiesais vaininieks, kamēr Rietumvalstis aktīvi mēģinot slēpt šo faktu, lai tikai varētu vainot Krieviju.[4] Jau 2014. gada 21. jūlijā Krievijas Aizsardzības ministrija sasauca preses konferenci, lai prezentētu savus “pierādījumus”, ka reiss MH17 esot atradies divu Ukrainas bruņoto spēku “Buk raķešu sistēmu darbības rādiusā, izmantojot satelītfoto. Taču, kā liecina fotogrāfiju salīdzināšana, Krievijas puses piedāvātie attēli bija uzņemti aptuveni mēnesi pirms reisa notriekšanas, turklāt arī rediģēti.[5] Tāpat preses konferencē tika mēģināts apgalvot, ka reiss esot ticis būtiski pārvirzīts virs teritorijas, kur to varētu sasniegt Ukrainas ieroču sistēmas, taču arī šis arguments kritiku neizturēja.[6] Ņemot vērā pat Krievijas varas iestāžu gatavību izmantot safabricētus “pierādījumus sevis attaisnošanai, skaidri redzams, ka šis jautājums ieguva Krievijas uzmanību.

Dezinformācija zem sveša karoga

Par to arī liecina interesants gadījums Nīderlandes mediju telpā. 2019. gadā Nīderlandē tika izveidots īpašs mediju projekts “Bonanza Media, kas nodarbojās ar alternatīvu MH17 katastrofas skaidrojumu aktualizēšanu. Saturu veidoja nīderlandietis Makss van der Verfs (Max van der Werff) un bijusī “Russia Today žurnāliste Jana Jerlašova. Būtiski, ka abi personāži jau iepriekš bija manīti izsakāmies konkrētās traģēdijas kontekstā, kritizējot Ukrainas varas iestādes un starptautisko izmeklēšanu. Piemēram, van der Verfs jau īsi pēc katastrofas brīvprātīgi piedāvāja savu palīdzību DTR publiskajai komunikācijai.[7]

Jau 2020. gadā vietne apgalvoja, ka tās rīcībā esot nonākusi noplūdusi izmeklēšanas informācija ar nolūku radīt sensāciju. Taču realitātē dokumenti drīzāk tikai apliecināja, ka izmeklēšana tika veikta kvalitatīvi.[8] Būtiskākais ir tas, ka, kā liecina “Bellingcat rīcībā esošā informācija, Jerlašova savas darbības koordinēja ar Krievijas militāro izlūkošanu, pat viesojoties tās galvenajā ofisā.[9]

Līdz ar to viens konkrēts gadījums, proti, avioreisa notriekšana, spēj ilustrēt prokremliskās dezinformācijas dažādo vērienu un pieejas. Tiek pielietota situatīva un salīdzinoši operatīva dezinformācijas izplatīšana, ar skaidru mērķi attaisnot Krieviju. Tā vietā tiek piedāvāts “skaidrojums, ka Krievija (un nereti arī krievi) tiekot nepamatoti apsūdzēta Rietumvalstu imperiālistisko interešu vārdā.

Signāla pastiprināšanai tiek izmantota pat Aizsardzības ministrija, kura nomināli netiek tieši saistīta ar dezinformācijas izplatīšanu nosacīta miera laikā, izmantojot safabricētus materiālus, kuru atmaskošana nebūt nav tik sarežģīta. Tiesa, tas neviļus liek uzdot jautājumu par iemeslu, kāpēc šādi maldinoši attēli tiek padarīti publiski pieejami. Tas lielā mērā ir skaidrojams ar nepieciešamību visupirms pārliecināt pašiem savu iekšējo auditoriju, droši apzinoties, ka citādi domājošos ir iespējams pasludināt par nelojāliem un faktiski izstumt no mediju telpas. Visbeidzot pat Rietumvalstīs tiek izveidotas institūcijas, kuru mērķis ir pastiprināt Kremļa vēstījumus Rietumu auditorijām, uzdodot to par neatkarīgu un sensacionālu žurnālistiku.

Cīņa ar simboliem

Aiz šādiem pūliņiem slēpjas Kremļa fundamentāla interese virzīt Rietumu sabiedrības viedokli sev izdevīgā gultnē. Kontekstuāli svarīgi atminēties, ka reisa notriekšana kļuva par vienu no Krievijas sāktā kara Ukrainā simboliem. Negurstoša vēlme jebkādā veidā nomelnot izmeklēšanu ir instruments, ar ko Krievija cenšas glābt savu tēlu Rietumvalstīs, jo Rietumvalstu sabiedrības viedoklim ir tieša ietekme uz valstu īstenoto politiku. Ja sabiedrība kopumā Krieviju uzskata par vainīgu notikušajā, Krievijas iespējas brīvi īstenot savu ārpolitiku un panākt savu interešu aizstāvēšanu ir apgrūtinātas.

Ap 2020. gadu karš Ukrainā vairs nebija aktuāls Rietumu sabiedrībā, taču starptautiskās izmeklēšanas secinājumi par Krievijas atbildību draudēja atkārtoti pievērst uzmanību notiekošajam Krievijai neizdevīgā gaismā. Kontekstā ar pašlaik notiekošo ir redzams, ka Krievijas galvenā interese – sabiedriskās domas ietekmēšana par labu sev – nav zaudējusi aktualitāti. Vērts uzsvērt, ka šādi Krievijas centieni ir vērojami ārpus Rietumu pasaules, kuros Krievijai joprojām piemīt ietekme un arīdzan politiska pievilcība.

Taču “Bonanza Media gadījums atgādina par būtisku Kremļa taktiku, proti, asās varas izmantošanu. Tās būtība ir maldinošu vēstījumu izplatīšana Rietumu liberālajā informatīvajā telpā, uzdodot to par neatkarīgu žurnālistiku, kas tai ļauj slēpties aiz vārda brīvības. Caur to “Bonanza Media, šķietami neatkarīgs žurnālistikas projekts no Nīderlandes, spēj izplatīt prokremlisku informāciju, tādā veidā cenšoties ietekmēt sabiedrisko domu Rietumvalstīs. Ņemot vērā šogad pieņemtos ierobežojumus un pat aizliegumus attiecībā uz Krievijas informācijas kanālu klātbūtni Rietumos, asā vara arī turpmāk būs instruments Krievijas ietekmes arsenālā, lai apietu piemērotos ierobežojumus.

Raugoties plašāk, nav pamata pieņemt, ka Krievija būtu gatava samierināties ar atrašanos starptautiskā izolācijā un nosacīti atkāpties no līdz šim ievērotās uzvedības. Pat otrādi, konfrontācija ar Rietumiem Krievijai ir papildus stimuls politisko procesu ietekmēšanai, lai sekmētu sev labvēlīga redzējuma nostiprināšanos. Tas tiešā mērā nozīmē Krievijas gatavību meklēt vājās vietas mūsu pašus sistēmās un institūcijās, lai slēptu savu garo roku.

This publication has been financed by the European Media and Information Fund (EMIF) that is managed by the “Calouste Gulbekian Foundation”:  The sole responsibility for the content lies with the author(s) and the content may not necessarily reflect the positions of EMIF or the foundation.

[1] District Court of the Hague in the Netherlands, “Summary of the day in court: 17 November 2022 – Judgment”, skat. 05.12.2022., https://www.courtmh17.com/en/news/2022/summary-of-the-day-in-court-17-november-2022—judgment.html

[2] RIA Novosti, “Гаагский суд не увязал напрямую с Россией применение ЗРК “Бук” в деле MH17”, skat. 05.12.2022., pieejams: https://web.archive.org/web/20221118190758/https://ria.ru/20221117/mh17-1832279612.html

[3] District Court of the Hague in the Netherlands, “Решение суда по делу МН17”, skat. 04.12.2022., https://www.courtmh17.com/en/news/2022/court+decision.html

[4] Юрий Котенок, “Бесовской шабаш в Гааге”, skat. 04.12.2022., pieejams: https://web.archive.org/web/20221126233608/https://asd.news/articles/v-mire/besovskoy-shabash-v-gaage/

[5] Bellingcat, “MH17 – Forensic Analysis of Satellite Images Released by the Russian Ministry of Defence”, skat. 05.12.2022., https://www.bellingcat.com/news/uk-and-europe/2015/05/31/mh17-forensic-analysis-of-satellite-images-released-by-the-russian-ministry-of-defence/

[6] Turpat

[7] Bellingcat, “The GRU’s MH17 Disinformation Operations Part 1: The Bonanza Media Project”, skat. 05.12.2022., https://www.bellingcat.com/news/uk-and-europe/2020/11/12/the-grus-mh17-disinformation-operations-part-1-the-bonanza-media-project/

[8] Turpat

[9] Turpat

Dalīties: