Krievijas Prezidents Dmitrijs Medvedevs aizliedzis piegādāt Irānai C-300 zenītraķešu kompleksu, neskatoties uz jau parakstīto vienošanos. Piegādes aizliegums tiek skaidrots ar ANO sankcijām pret Irānu, kurā atrunāts aizliegums Irānai piegādāt bruņojumu. D. Medvedeva ukazs aizliedz ne tikai minētā zenītraķešu kompleksa piegādi, bet arī cita veida bruņojuma, kā tanku, bruņumašīnu, kuģu, helikopteru, artilērijas kompleksu piegādi no Krievijas, caur Krievijas teritoriju, kā arī piegādi ar zem Krievijas karoga kuģojošiem kuģiem. Krievijas Bruņoto spēku ģenerālštāba vadītājs Nikolajs Makarovs savos komentāros atzīst, ka zaudējumi no šī darījuma atcelšanas nebūs lieli.
Pēc Krievijas ekspertu domām, šāda Krievijas rīcība ir drīzāk politiska – ar domu gūt papildus politiskos ieguvumus no Rietumiem, īpaši no ASV un neesot izslēgts, ka ASV ir gatava piedāvāt kādu piekāpšanos vai palīdzību, vai ir jau piedāvājuši, apmaiņā pret šādu Krievijas soli.
22. septembris, Gazeta.ru
http://gazeta.ru/politics/2010/09/22_a_3422024.shtml
D. Medvedeva lēmums nepalika nepamanīts Rietumos. Žurnāla „Foreign Affairs” interneta blogā „The Cable” Krievijas lēmums skatīts kā daļa no ASV – Krievijas Reset politikas. D.Medvedeva lēmums nepiegādāt bruņojumu Irānai ASV tiek skatīts kā ievērojams pozitīvs D.Medvedeva solis ceļā uz Irānas starptautisko iegrožošanu un ASV – Krievijas attiecību uzlabošanu, it īpaši, kad sankcijas pret Irānu Krievijai radot lielākus zaudējumus nekā ASV. Tajā pat laikā, šāda pēkšņā Krievijas politikas maiņa esot skaidrojama ar gaidāmu piekāpšanos vai palīdzību no ASV puses kādā Krievijai svarīgā jautājumā, kā piemēru minot, Krievijas iestāšanās Pasaules Tirdzniecības organizācijā procesu. Amerikas Progresa centra pārstāvis Samuels Čaraps, gan atgādina, ka ievērojamas izmaiņas ASV un Krievijas attiecībās tik īsā laikā nav iespējamas, jo „Krievija joprojām ir Krievija”.
23. septembris, Foreignpolicy.com
D. Medvedeva lēmums atcelt C-300 zenītraķešu kompleksu piegādi Irānai skaidrojams ASV un Krievijas attiecību kontekstā, bet diez vai to var uztvert kā soli tikai lai uzlabotu attiecības ar ASV. Pamatotāks iemesls, kā iepriekš minēts, ir kāda piekāpšanās no ASV puses, kas parāda Krievijas lēmumu tikai kā daļu no savstarpējās ASV – Krievijas tirgošanās. Interesanta ir Rietumu medijos izskanējusī doma par D. Medvedeva iestāšanos par šī lēmuma pieņemšanu un vēlmi uzlabot attiecības ar ASV, it īpaši, ja līgumu par bruņojuma piegādēm Irānai parakstīja bijušais Prezidents Vladimirs Putins. Pietrūkst noteikta pamatojuma, lai apgalvotu, ka D. Medvedevs ir pieņēmis šādu lēmumu pretēji Premjera gribai, bet nav izslēgts, ka iniciatīva ir nākusi no pašreizējā Prezidenta, kurš redz ieguvumus ko sniegtu attiecību uzlabošanās.