Jauns iedarbīgs ietekmes instruments – jēdzieniskās interpretācijas konfrontācija

23.10.2013

Piedāvājam Georgija Počepcova rakstu, kurā, salīdzinājumā ar jau plaši izplatīto informatīvo karu jēdzienu, tiek aplūkots jauns ietekmes mehānisms – jēdzieniskās interpretācijas konfrontācija. G. Počepcovs ir profesors, filoloģijas zinātņu doktors, vairāk nekā piecdesmit grāmatu autors un eksperts informācijas karu jautājumos. Šajā rakstā, balstoties uz piemēriem, kas demonstrē Krievijas ietekmi uz Ukrainu, Počepcovs skaidro jēdzieniskās interpretācijas konfrontācijas darbības principus. Autors ilustrē, ka šis ietekmes instruments uz auditoriju iedarbojas nemanāmi un virzīts uz to, lai radītu fundamentālas sekas. Profesors uzsver, ka slēptas ilglaicīgas ietekmes rezultātā viena valsts var pat panākt citas valsts teritoriālas izmaiņas. Tā kā jēdzieniskās interpretācijas konfrontācija ir pielietojama un jau tiek pielietota ne tikai Ukrainā, Počepcova raksts palīdz saskatīt paralēles ar Latvijas situāciju.

Turpinājumā piedāvājam īsu jēdzieniskās interpretācijas konfrontācijas termina skaidrojumu un saīsinātu raksta versiju tulkojumā latviešu valodā.

Jēdzieniskās interpretācijas konfrontācija (смысловые войны) –  faktu uztvere manipulatoram vēlamā nozīmē.
Piemēram, savulaik Džordžs Bušs Irāku, Irānu un Ziemeļkoreju  nodēvēja par “ļaunuma asi”, kas pasauli apdraud ar masu iznīcināšanas ieročiem, savukārt bijušais Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs Krievijas iebrukumam Gruzijā izvēlējās apzīmējumu  –  “ piespiešana mieram”.

Konflikts rodas, kad mediju telpā vienlaicīgi tiek uzturēta pretēja  politiski jūtīga faktu, notikumu interpretācija. Šādi jēdzieniskās interpretācijas konflikti var šķelt sabiedrību, radīt nevēlamas iekšpolitiskas, ārpolitiskas, ekonomiskas un drošības sekas.

Jēdzieniskās interpretācijas konfrontācijas raksturojošās pazīmes:

– izpausmes veids: interpretācija vai reinterpretācija;
– virzīts nevis uz kādas atsevišķas sabiedrības segmentu, bet visu sabiedrību kopumā;
– ietekme saistīta nevis ar pašu faktu, bet tā uztveres un novērtēšanas pozicionēšanu;
– ietekmes mērķis: formēt cilvēka uztverē tādus nosacījumus, kas ļaus norobežoties no „nepareizas” interpretācijas, ievirzīt, kā domāt un uztvert faktus “pareizi”, tos sasaistot ar manipulatoram vēlamo kontekstu.

Jēdzieniskās interpretāciju konfrontācija cieši saistīta ar lingvistikas zinātnes semantikas nozari, jeb precīzāk – psiholingvistiku.

Telpas veids Konfrontācijas tips Ietekmes komponente
fiziskā standarta uguns spēks
informācijas informatīvs informēšana
virtuālā jēdzieniskas interpretācijas konfrontācija interpretācija

Vairāk par jēdzienu lasiet šeit.

Georgija Počepcova raksta saīsināts apraksts:

Mediju komunikācijas kalpo par bāzi arī informācijas kariem un jēdzieniskās interpretācijas konfrontācijai. Ikdienas cilvēkam nav aizsardzības pret šiem ietekmes veidiem. Informācijas kari operē ar vērtībām, bet jēdzieniskās interpretācijas konflikts formē tādu priekšstatu sistēmu, kas informāciju sasaista ar manipulatora iezīmēto objektu.

Mediju komunikācijas mērķi var būt gan ar  stratēģiski, gan taktiski orientēti. Demokrātiskas valstu valdības cenšas piedalīties stratēģisko mērķu kontrolē, bet izvairās no ikdienas iejaukšanās mediju komunikācijā. Totalitāras valdības  cenšas kontrolēt visu, nesmādējot ne cenzūru, ne brīvības ierobežošanu.

Informatīvie kari ir orientēti uz taktiskajiem mērķiem, bet jēdzienisko skaidrojumu interpretācija darbojas stratēģiskajā līmenī.  Tādējādi informācijas karam ir svarīgs akcents uz ikdienas kopskata formēšanu (t.s. “birku piekarināšanu”), bet jēdzieniskajai interpretācijai – uz notikumu, faktu sasaisti ar vēlamo kontekstu. Ja mērķtiecīgu informācijas ietekmi var atklāt, tad mērķtiecīgu jēdzienu interpretāciju – gandrīz nekad. To saskata tad, kad kaut ko mainīt vairs nav iespējams.

Šobrīd Krievija un Ukraina atrodas jēdzieniskās interpretācijas konfrontācijas karastāvoklī, kuru raksturo pretējas interpretācijas par iespējamajiem Ukrainas attīstības scenārijiem virzībai uz Eiropas vai Muitas savienību. Katra no pusēm savu izvēli interpretē kā labāko, bet pretējās puses izvēli, kā neveiksmīgāko.

Informatīvie kari izmanto atsauci uz reāliem objektiem, taču jēdzieniskās interpretācija operē ar virtuālo realitāti – radušos iespaidu.

Krievija provocē  jēdzienisko modeļu maiņu, pasvītrojot Ukrainas ekonomiskās politikas izvēles ļaunumu. Rakstnieks, eksperts nacionālās drošības un aizsardzības jautājumos Valentīns Badraks* atzīmē, ka šajā virzienā strādā gan komēdiju raidījumi, gan filmas bērniem. Piemēram, multiplikācijas filma “Labais Ņikita un pūķis” attēlo Kijevas kņazu kā neadekvātu filmas varoni.

Nevar nenovērtēt jēdzieniskās interpretācijas konflikta iespaidu. Tā, piemēram, ņemot par pamatu Krievijas konfliktu eskalāciju ar citām valstīm kultūras, ekonomikas, demogrāfijas jomā,  saskaņā ar Krievijas zinātņu akadēmijas Praktiskās matemātikas Institūta izstrādātajiem situācijas attīstības scenārijiem: (1) Sahalīna un Kuriļu salas tiks nodoti Japānai, (2) izveidosies marionešu valstiņa Ķīnas ietekmes zonas ietvaros, iekļaujot Krievijas Tālo austrumu Kamčatku, Čukotku, (3) Sibīrijas Austrumu un daļa Rietumu teritoriju nokļūst ASV rīcībā,  (5) Pievolgā un Kaukāzā izveidosies musulmaņu anklāvi. Respektīvi, šajā gadījumā runa ir nevis par fizisku intervenci, bet esošo simbolu un kontekstu maiņas efektu.

Interpretācija vai reinterpretācija nevar ietekmēt fizisko objektu prezentāciju, taču piešķir tiem pavisam citu eksistenciālo skaidrojumu un nozīmi, rada pavisam citu sižetu. Piemēram, Krievija un Gruzija nestrīdas par to, bija vai nebija karš. Runa ir par agresora lomas pierakstīšanu vienai vai otrai pusei. Ukraina nestrīdas ar Krieviju par asociācijas līguma ar ES parakstīšanu, katra no pusēm piedāvā savu skatījumu uz konceptuālajām situācijas attīstības sekām.

Jēdzienu interpretācijas konfrontācija vienmēr virzīta uz to, lai radītu fundamentālas sekas.

Mediju komunikācijas ietver sevī gan politiska, gan ekonomiska, gan izklaidējoša satura slodzi. Tās ir kļuvušas par mūsu dzīves sastāvdaļu. Tās piepilda telpu ap mums ar informāciju un tās interpretācijām. Un ļoti bieži dzīvi ap sevi mēs skaidrojam un interpretējam, izejot no tā, ko saņemam pa mediju komunikācijas plūsmām, nevis tieši no notikuma vietas.

* http://mediapsihologiya.mediasapiens.kiev.ua/material/23515

Raksts pilnā apjomā (krievu val.) pieejams šeit.

Dalīties: