21.04.2010., www.ferghana.ru
„Kas, ko, kam, pa kādiem kanāliem?”
G. Lasvela formula
Pēdējo laiku Kirgizstānā notiekošo norišu analīze liecina, ka bez ikdienas riskiem – jaunās varas formēšana, reģionu pārvalde u.c. – reālās risku robežas ir krietni plašākas, ietverot tādu jautājumu, kā valsts suverenitāte, kas paliek ārpus tās objekta – Kirgīzijas sabiedrības un konkrēti – valdības redzesloka.
Stratēģiski svarīgi ir risināt ne tikai taktiskās problēmas, bet arī paturēt redzeslokā meta-riskus. Šobrīd riska robeža jau sniedzas pāri politiskās struktūras formēšanas vai valsts pārvaldes aktivitātēm, īpaši kņadai ap konstitūciju. Šodien riski valstij sasnieguši meta līmeni – līmeni, kas nosaka valsts suverenitātes pastāvēšanu.
Dažāda līmeņa konflikti ir iekšēja rakstura problēma un tā vai savādāk ir risināma, nepieciešams tikai laiks. Taču svešu aktoru ienākšanas riskam ir pavisam cits raksturs, tas ir lielākā mērā neatgriezenisks, pat tajā gadījumā, kad tas izpaužas kā „maigā vara” un to neatbalsta lielākā daļa starptautiskās kopienas (kā tas bija Čečenijā, Dienvidosetijā, Irākā).
Pamats šādām bažām ir vairāk nekā pietiekošs.
Izskatīsim tikai vienu, šī brīža kontekstā potenciāli reālāko draudu – Kirgīzijas telpas konstruēšana, ko veic Krievijas Federācija
Kirgizstāna kā Krievijas resurss
Izskatīsim sekojošo notikumu secību:
a) simboliskāko notikumu hronoloģija (līdz 21.04.2010);
b) Krievijas oficiālo amatpersonu runas;
c) publikācijas masu medijos;
d) provokācijas (ar nodomu vai bez tā veiktas informatīva rakstura provokācijas);
a) Simboliskāko notikumu hronoloģija (līdz 21.04.2010)
| Aprīlis
2010 |
Notikums | Konteksts |
| Līdz 7. | Krievijas masu mediju „informatīvais uzbrukums”. | Bakijeva varas kritika |
| 1. – 8. | Benzīna cenu kāpums vairāk par 30%. | „Daļa novērotāju to saista ar tehniska rakstura grūtībām, kas radušās Muitas savienības veidošanas procesā. Taču tiek izteikts arī pieņēmums, ka Maksava pieņēma šādu lēmumu, lai veiktu ekonomisko spiedienu pret Biškeku”1. |
| 8. | Krievijas militārpersonu desants „Kante” gaisa spēku bāzē (divas gaisa desanta rotas, 150 desantnieku). | Krievijas Ģenerālštāba priekšnieks Nikolajs Makarovs paziņo: „Krievija pārvieto uz savu militāro gaisa spēku bāzi Kirgīzijā divas rotas desantnieku, kuru uzdevums ir „nodrošināt Krievijas militārpersonu ģimeņu aizsardzību” 2. |
| 14. | Krievijas vēstniecība nosūta notu Kirgizstānas Ārlietu ministrijai. | Krievijas vēstniecība Kirgizstānā ir dziļi norūpējusies par Krievijas pilsoņu un tautiešu iesniegumiem sakarā ar noteiktu spēku vēlmi saasināt starpetnisko spriedzi valstī. |
| 16. | Krievijas Federācijas padomes vicespīkera Aleksandra Toršina paziņojums. | „Esam norūpējušies par uzbrukumiem krieviem Kirgīzijā un gatavi izskatīt nepieciešamos mērus to aizsardzībai. Priekšlikums – izskatīt jautājumu par Kirgīzijas pilsoņu skaita Krievijā kvotu pārskatīšanu.
Taču tādi mēri, acīmredzami, jau ir nepietiekami. Nepieciešams izskatīt jautājumu par Kazahstānas, Uzbekistānas un Krievijas sabiedroto karaspēku ievešanu valsts teritorijā. „Magoņu revolūcija”un”Kirgīzijas afganizācija” tieši abdraud šo valstu drošību.” |
| 19.
rītā |
Krievijas pilsoņu un tautiešu organizāciju foruma iesniegums pagaidu valdībai. | Pirmie trīs priekšlikumi un vēlējumi:
1. Pienācīgā veidā novērst nacionālistiskos aicinājumus un starpnacionālo naidu; 2. 4. decembri pasludināt par krievu valodas oficiālās lietošanas dienu Kirgizstānā; 3. Pienācīgi atzīmēt Lielās Uzvaras 65. Gadadienu. |
| 19.
vakarā |
Krievijas vēstniecības Kirgizstānā preses atašeja V. Harčenko paziņojums Krievijas radiostacijai „Maskavas balss” (Эхо Москвы) | Kā paziņojā Krievijas vēstniecības Kirgizstānā preses atašejs V.Harčenko, nekārtību rezultātā Biškekā cieta vairāki Krievijas pilsoņi. Taču viņš neprecizēja ne ievainoto skaitu, ne to stāvokli. |
| 20. | D. Medvedevs uzdod Krievijas Aizsardzības ministram aizsargāt krievus (россиян) Kirgīzijā, kā arī nodrošināt Kirgizstānā KF piederošo objektu aizsardzību. | Pamatojums – “Krievijas vēstniecības Kirgizstānā preses atašeja V. Harčenko paziņojums par to, ka cietušo vidū ir krievi”. |
b) UZSTĀŠANĀS
16.04.2010. apaļais galds Kirgīzijas – Krievijas Slāvu Universitātē (Kirgizstāna)
Aleksandrs Kņazevs:
– „Kirgizstānai šī ir pēdējā iespēja saglabāt savu valstiskumu”.
– „Kirgīzu etnosa sabrukšanas drauds”, „un neviens šim (etnosam) nejautās vai tas to vēlas vai ne”.
– „Titulnācijas etnoss netika galā ar uzdevumu izveidot Kirgizstānas valsti”.
Larisa Haperska:
– „Norūpētība par kirgīzu etnosa centieniem varas monopolizācijai Kirgiztsānā” (!)
20.04.10 Krievijas prezidenta Medvedeva uzstāšanās – „Šobrīd valsts neeksistē” (Uzbekistānas prezidenta Islama Karimova un Krievijas prezidenta Medvedeva sarunu rezultāti.
c) PUBLIKĀCIJAS MASU MEDIJOS
| – Kirgīzija: etnonacionālisms, marodieru „izvēle” un neleģitīmā „pagaidu”. Vienkārši sakot, „kaķis maisā”.15.04.2010. pr.kg, http://www.russians.kz
– Nacionālšovinisms kirgīzu gaumē 14.04.2010. Politcom.ru – Nacionālisms rīcībā. Satraucošas tendences no Kirgīzijas 15.04.2010 Centrasia.ru |
Zīmīgi, ka visu rakstu autore ir Krievijas vēstniecības Kirgizstānā preses atašeja V. Harčenko dzīvesbiedre, politisko zinātņu doktore L. Haperska. Viņa arī Kirgīzijas Republikas (Biškeka) (?) Prezidenta Vadības Akadēmijas, valsts celtniecības katedras profesore.
d) PROVOKĀCIJAS (ar nodomu vai bez tā veiktas informatīva rakstura provokācijas)
Izskatīsim divus spilgtākos gadījumus:
1. Nekārtības Majevkas ciemā
Tiešā notikumu translācija no web adreses: diesel.elcat.kg 19.04.2010.
– http://echo.msk.ru/news/673144-echo.html.
Nekārtību rezultātā Biškekā cieta vairāki krievi. Par to informēja Krievijas vēstniecības preses atašejs V. Harčenko. Viņš neprecizēja ne ievainoto skaitu, ne to veselības stāvokli.
– http://diesel.elcat.kg/index.php?showtopic=3808514&st=200
Šis preses atašejs visu laiku runā kaut kādus melus, minējumus un vispārējas frāzes, pēc kurām radinieki Krievijā pilni satraukuma zvana pa telefoniem – „Pie jums šauj, pie jums viss slikti, pie jums krievus vajā, daudzi nakšņo pie Krievijas vēsntiecības ēkas sienām, robežas aizvērtas un jūs pat aizbraukt nevarat !!! Mēs skatāmies TV – redzam un dzirdam visu ko runā. Jūs no mums slēpjat lietu īsto stāvokli!”.
– http://diesel.elcat.kg/index.php?showtopic=3808514&st=260
Majevkā nav nacionālisma. Tur valda marodieri un tīrais bandītisms. Manam dēlam Majevkā dzīvo klasesbiedrs, viņš tagad ir slimnīcā, ribas lauztas, kirgīzu ģimenei divas mašīnas sabojāja.
– http://diesel.elcat.kg/index.php?showtopic=3808514&st=260
„Sveiki visiem, esmu Majevkas iedzīvotājs, mani sauc Viktors. Visiem ļaudīm liels paldies par zvaniem. Paldies manam draugam Vladam, kas pirmais atsaucās. Esmu jau mājās un šeit viss daudz maz ir nokārtojies. Milicijai un specnzam īpašs paldies.”
2. Tirgus „Dordij” 20.04.2010. Parādījās informācija, ka tirgū uzbrūk etniskajiem krieviem. Vēlāk informācija neapstiprinājās.
Augstākminētā informācija, bez jebkādas nopietnas analīzes, liecina par to, kā formējas un tiek uzkurināti etnoksenofobijas noskaņojumi Kirgīzijas notikumos. Galveno lomu situācijas uzkurināšanas konstrukcijā nospēlēja diplomātu ģimene Harčenko –Haperska. Haperska iekarsusi, sava akadēmiskā darba noskaņojumā pētot etniskos konfliktus, kopā ar savu kolēģi A. Kņazevu, jau daudzu gadu garumā publicējas un uzstājas gan Kirgīzijā, gan Krievijā, stāstot par netituētās nācijas, īpaši krievu, apspiešanu. Trīs pēdējie viņas raksti to uzskatāmi demonstrē. Harčenko loma šeit ir daudz rafinētāka un kutelīgāka, vienlaicīgi arī nozīmīgāka, jo, būdams Krievijas Federācijas oficiālais pārstāvis Kirgizstānā, viņš pasniedz informāciju par pamatu ņemot dzīvesbiedres šauro skatījumu uz notikumiem, turklāt pasniedzot faktus Krievijas varai, spilgtā psiholoģiski-emocionālā nokrāsā. Šādas informatīvās aktivitātes ļauj pārnest uztveri jaunā līmenī, kā Prezidenta D. Medvedeva pavēle Krievijas aizsardzības ministram A. Serdjukovam, nodrošināt Krievijas pilsoņu drošību Kirgīzijā, pastiprināt Krievijai piederošo objektu apsardzi (20.04.10).
Shēma 1. Risku pārejas tehnoloģija no vienkāršiem informācijas ziņojumiem līdz reālai politikai.
| 1. etaps
Informācijas telpa |
2. etaps
Sabiedriskā viedokļa telpa |
3. etaps
Militārā un politiskā telpa |
Rodas iespaids, ka Krievijas vēstniecība Kirgīzijā apzināti cenšas maldināt savas valsts valdību ar izkropļotu informāciju par reālo situāciju. Citā gadījumā var pieņemt, ka, tieši otrādi, – tiek realizēta jau iepriekš izstrādāta mērķtiecīga Krievijas politika, lai formētu un iedzīvinātu ideoloģisko konstruktu par „tautiešu glābšanu” Kirgizstānā. Šajā gadījumā var prognozēt šāda scenārija sekas valstij – „Moldovas” vai sliktākā gadījumā „Dienvidosetijas” variants.
Iespējams, šādu politisko inisuāciju mērķis ir krievu valodas pozīciju statusa maiņa uz oficiālo (kā tas bija minēts krievu organizāciju Foruma vēstulē 19.04.2010.). Situācijā, kad tiek formēta jaunā Kirgizstānas Konstitūcija šis jautājums iegūst pavisam aktuālu nokrāsu, taču visdrīzāk pēc Pagaidu valdības iniciatīvas, tuvāko sešu mēnešu laikā tas tiks atrisināts referenduma ceļā.
Ideoloģiskās konstrukcijas
Attiecībā pret Kirgizstānu pēdējā laikā tika pielietotas sekojošas ideoloģiskās konstrukcijas3:
– Dalīšanās Dienvidi/Ziemeļi;
– Pilsoņu karš;
– Valsts Afganizācija (Kirgizstāna kā nestabilitātes drauds Centrālajai Āzijai, pospadomju telpai, Eirāzijai kopumā);
– Nacionālais šovinisms kirgīzu gaumē (papildus titulnācijas pozīcijai – etniskie aizspriedumi).
Kādēļ šos formulējumus mēs saucam par konstrukcijām (konstruktiem)? Konstrukts ir ar tās vai citas politikas nodomu realizēts, pakāpenisks reālās situācijas izkropļojums. Tādējādi jebkurš veidols (kā valsts, cilvēks, pat etnoss) pakāpenisku izkropļojumu rezultātā attālināti var tikt izmainīts (formatēts) subjektam vajadzīgajā (vēlamajā) rakursā.
Shēma 2. Vadošā ASV analītiskā centra „RAND Corporation” reālās telpas formatēšanas (izmainīšana) piemērs4
| Reālā telpa
Procesi |
Informācijas telpa
Atspoguļojums, interpretācijas (veiktas ar iepriekšēju nodomu vai bez nodoma) masu medijos. |
Virtuālā telpa
Konstruējamā tēla virzība plašākam uztveres lokam. Piemēram – Irāka, Afganistāna, Dienvidosetija, utt |
| modificētā telpa – sabiedriskā doma ārējo un iekšējo spēlētāju lietošanai.
Attieksme pret modificēto (konstruējamo) īstenību globālā un reģionālā līmenī. Attiecīgās sekas, kas radušās subjektam. |
Kirgizstānas telpā ievietoto ideoloģisko konstruktu analīze:
„Ziemeļu/Dienvidu šķelšanās” nostādījums parādījās pēc 2005. gada marta notikumiem. Lielākā vai mazākā mērā tika pielietots arī Ukrainā (rietumi/austrumi), zināmā mērā tika realizēts Gruzijā.
Pamatojums: šķelšanās starp valsts politiskajām elitēm, civilizāciju škelšanās (klejojošās kultūras, līdz to iekļaušanai Krievijas impērijas, PSRS sastāvā; ģeogrāfiskās atšķirības).
Realitāte: 16 aprīļa notikumi Oš pilsētā nodemonstrēja cik lielā mērā amorfi ir Kirgīzijas sabiedrības šķlešanās nosacījumi. Protestu pret Bakijevu izteica kā ziemeļu tā dienvidu apgabalu iedzīvotāji, kas padzina savu novadnieku. Negatīvā attieksme pret Bakijevu drīzāk apstiprināja kirgīzu mentālo kopību, neatkarīgi no reģiona.
„Pilsoņu karš”. Kas pret ko? Bakijeva atbalstītāji un pretinieki. Specifika: 2010. gada 7. aprīlī valstī tika pārkāpts simboliskais tabu. Kopš 1916. gada (Urkun), kad Krievijas impērijas pārstāvji veica masveida kirgīzu apšaušanu, Kirgīzijā (centrālajā laukumā) ne reizi nebija redzētas atklātas, demonstratīvas apšaudes.
Realitāte: Pēc tā, kad tika nošauti 85 nevainīgi cilvēki, katru, kas atbalsta Bakijevu sagaida sabiedriskā nepatika.
Valsts Afganizācija un narkotizācija (Kirgizstāna, kā nestabilitātes drauds Centrālajai Āzijai, pospadomju telpai, Eirāzijai kopumā). Afganizācija. Tiem, kas pabijuši šajā zemē, ir acīmredama šī raksturojuma nepilnība, kas disonē ar izglītības līmeni, tehnoloģiju attīstību, tirgu, utt. Dzimtas-klanu sociālā organizācija ir raksturīga lielākai daļai Āzijas valstu, īpaši izceļot Centrālāzijas tīklveida sadarbības formas (kā neokenservatori, itāļu ģimenes, ukraiņu kūmi utt). Narkoizācija – šo tendenci neapstiprina oficiālie avoti.
Nacionāl- šovinisms kirgīzu gaumē.
Iepriekšminētie piemēri reālās situācijas sagrozīšanai uzskatāmi demonstrē, cik lielā mērā valsts ir neaizsargāta. Aiz taktiskas nozīmes riskiem, kas maldīgi liekas vissvarīgākie, ne sabiedrība, ne valdība nespēj uztvert impulsus, kas signalizē par būtiskākiem draudiem daudz plāšākā nozīmē. Labākajā gadījumā tie draud ar „sabojātu valsts imidžu”, sliktākā gadījumā – ar valsts suverenitātes zaudējumu.
Pēdējie notikumi Kirgizstānā un to ārējā interpretācija gan iekšpolitikā, gan ārpolitikā demonstrē to, ka G. Lasvela formula – „Kas, ko, kam un pa kādiem kanāliem” – nav zaudējusi savu universālo raksturu. Īpaši tad, kad dažādu spēlētāju intereses, ne visai „tīru” tehnoloģiju iespaidā, kļūst zināmas. Jāatzīst gan, šīs tehnoloģijas ir vecas kā pasaule.
Pielikums:
1 Eirāzijas vēstnesis. Analītiskā centra Ēirāzijas mantojums” izdevums. 13 (125) izlaidums 02.04. 2010 – 09.04.2010. www.fundeh.org
2 Turpat
3 Mākslīgi konstruējamie ideoloģiskie apzīmējumi, lai atspoguļotu valstī notiekošos procesus/situāciju
4 G. Počepcovs stratēģiskā analīze Kijeva 2004. 187 lpp.
Raksts oriģinālvalodā lasāms: http://www.ferghana.ru/article.php?id=6548