Ņemot vērā publiskajā telpā radušos ažiotāžu par Latvijas Republikas Izglītības likuma grozījumiem, kuri stāsies spēkā 2017. gada 1. janvārī, Austrumeiropas politikas pētījumu centrs (APPC) vēlas paust savu viedokli par “lojalitātes grozījumiem” minētajā likumā.

Izglītības likuma grozījumu pieņemšana notiek starptautiskās politiskās  situācijas pieaugoša saspīlējuma posmā, ko ir radījusi Krievijas agresīvā rīcība attiecībās ar kaimiņvalstīm, jo sevišķi – īstenojot nelikumīgu Krimas aneksiju un uzsākot militāras operācijas Ukrainas austrumos. Propaganda, dezinformācija un kaimiņvalstis diskreditējošas informācijas kampaņas ir kļuvušas par ikdienišķu praksi Krievijas ārpolitikā. Prezidenta Vladimira Putina valdīšanas laikā aktivizētās Krievijas tautiešu politikas un mediju ietekmes instrumentu izmantošana Latvijā izkropļo politikas lēmumu pieņemšanas procesu un kavē sabiedrības saliedēšanu. Viena no Krievijas ārvalstīs dzīvojošo tautiešu politikā sevišķi izceltām mērķa grupām ir jaunieši – tai skaitā tie, kuri vēl mācās skolās. Esam jau pieredzējuši oficiālās Krievijas vēstures specifiskas interpretācijas materiālu izplatīšanu Latvijas skolās, kā arī atsevišķu skolotāju izteikumus par viņu nelojalitāti Latvijas Republikai.

Izglītības likuma 2. pants dod ieskatu Latvijas vispārējās izglītības mērķos – nodrošināt katram Latvijas iedzīvotājam iespēju attīstīt savu garīgo un fizisko potenciālu, lai veidotos par patstāvīgu un attīstītu personību, demokrātiskas Latvijas valsts un sabiedrības locekli. Latvijas izglītības sistēma ir vērsta uz indivīda spēju nostiprināšanu un attīstīšanu, kā arī iekļaušanos Latvijas demokrātiskajā sistēmā un sabiedrībā. Šāda valsts lietotprasme – Latvijas demokrātiskās sistēmas, tās darbības, piedāvāto līdzdalības un demokrātiskās kontroles mehānismu pārzināšana, un prasme tos izmantot – ir īpaši nozīmīga Latvijas kaimiņos notiekošo procesu dēļ. Populisma atgriešanās uz Eiropas politiskās skatuves un Krievijas informācijas aktivitātes, ir daļa no starptautiskajām norisēm, kas prasa atbilstošus iekšpolitiskos risinājumus.

Skola ir viens no politiskās  socializācijas aģentiem, kas ietekmē katra jaunieša izpratni par savu valsti, tās vēsturi, pamatvērtībām un politisko iekārtu. Šajā procesā skolēniem ir jābūt aizsargātiem no autoritāru valstu propagandas, kas var tikt izplatīta arī ar atsevišķu Latvijas skolotāju palīdzību. Ņemot vērā starptautisko kontekstu un tā ietekmi uz sabiedriskajiem un politiskajiem procesiem Latvijā, vēlamies izteikt atbalstu likuma grozījumiem, kas nodrošinās iespēju izvairīties no situācijām, kurās ar atsevišķu personu vārdiem un aktīvu rīcību skolās var tikt kaitēts Latvijas kā nacionālas valsts attīstībai, sabiedriskajām interesēm, demokrātijai un drošībai. Vienlaikus ir jāņem vērā, ka likums nav radīts, lai skolotājiem pieprasītu pierādīt, vai kā speciāli apliecināt lojalitāti Latvijas Republikai un tās Satversmei. Vēlamies arī uzsvērt, ka likuma izmaiņas nedrīkst tikt uztvertas un izmantotas atsevišķu Latvijas politisko spēku un politiskās elites kopumā atbalstam. Likuma grozījumu mērķis ir nodrošināt Latvijas valsts izveides, nepārtrauktas un neatgriezeniskas pastāvēšanas idejas aizsardzību, jo jebkuras valsts attīstība nav iedomājama ne tikai bez tās institūciju stabilitātes un efektīvas darbības, bet arī bez valsts esamību pamatojošo ideju un vērtību aizsardzības.

Aicinām likuma izmaiņas virzošos politiķus un Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministriju turpināt dialogu ar skolu pārstāvjiem, skolotājiem un to profesionālajām organizācijām, lai likuma izmaiņu iedzīvināšana notiktu atbilstoši tā mērķiem, caurredzami un bez liekiem sabiedriskiem satricinājumiem.

Rīga, 2016. gada 22. decembris.