Pirmo pieredzi diplomātijas jomā Latvijas pārstāvji guva ārkārtīgi grūtos apstākļos – Pirmā pasaules kara beigās, līdz ar cīņu par valsts dibināšanu, – uzsvēra Austrumeiropas politikas pētījumu centra valdes priekšsēdētājs Ainārs Lerhis, piektdien, 25. oktobrī Cēsīs ar referātu par Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas izveidošanu uzstājoties konferencē, kas bija rīkota par godu Latvijas ārlietu dienesta simtajai gadadienai.

Lerhis norādīja, ka līdz valsts dibināšanai latviešu pilsonisko pārstāvju īstenoto “tautas diplomātiju” pēc valsts pasludināšanas nomainīja “valsts diplomātija”. Tika iecelti pirmie valsts oficiālie pārstāvji ārvalstīs, kuri sarežģītos apstākļos formulēja un spēj aizstāvēt Latvijas valsts intereses. Latvijas ārlietu dienesta īpatnība bija tā, ka Zigfrīds Anna Meierovics dienestu sāka veidot, atrodoties Londonā un vēlāk Parīzē. Par ārlietu dienesta pilna apjoma darbību var runāt, sākot ar Ārlietu ministrijas izveidošanu 1919. gada jūlija otrajā pusē.

Konference par diplomātijas vēstures tematiku tika rīkota, atceroties notikumus, kad 1919. gada oktobrī – novembrī, sakarā ar karadarbību pret Bermonta-Avalova karaspēku, vairākas nedēļas Ārlietu ministrija un citas valsts iestādes daļēji darbojās Cēsīs. Konferencē uzstājās Austrumeiropas politikas pētījumu centra valdes priekšsēdētājs Ainārs Lerhis, Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks Gints Apals, kā arī Cēsu Mākslas un vēstures muzeja vēsturnieks Tālis Pumpuriņš.

Pasākuma ietvaros ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs un Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs kopā ar citiem konferences dalībniekiem arī nolika ziedus pie Uzvaras pieminekļa Vienības laukumā.

Foto: Māris Buholcs, LR Ārlietu ministrija