Pirms agresorvalsts iebrukuma tam pamatus liek NVO un mediji, kas strādā ar politiskajiem vēstījumiem. Ceļš karam tiek bruģēts, izplatot agresorvalsts uzskatus un nostāju. Tādēļ, lai tam pretotos, nepieciešama institūcija žurnālistu darba vērtēšanai. No kara ir iespējams izvairīties, ja mediji profesionāli dara savu darbu un NVO mobilizējas, veidojot barjeras pret citas valsts izplatītiem meliem un dezinformāciju, tika uzsvērts seminārā “NVO un mediju loma hibrīdkarā. Ukrainas pieredze divus gadus pēc Krievijas iebrukuma”, ko ar vairāku Ukrainas ekspertu līdzdalību šodien Rīgā rīkoja Austrumeiropas politikas pētījumu centrs (APPC).

Valstīm jāņem vērā, ka hibrīdkarš nesākas pēkšņi. Ukrainā jau ilgstoši, kopš Viktora Juščenko prezidentūras laika, darbojās prokrieviskas NVO, kas veidoja prokrievisku gaisotni Ukrainas austrumu reģionos un Krimā. Un par to, ka Ukraina ir neizdevusies valsts, Krievija sāka runāt jau 2005. gadā, skaidroja Hibrīdkara pretestības biroja (Ukraina) pārstāvis Jevgenijs Magda. Viena no hibrīdkara pazīmēm ir ļoti aktīva NVO un mediju izmantošana. Tie ir saucami par hibrīdkara pamatinstrumentiem, un Krievija prasmīgi izmanto tos savās interesēs, uzsvēra eksperts. Viņš norādīja, ka daudzi cilvēki, kas dzimuši un auguši Padomju Savienībā, izmanto krievu valodu kā informācijas iegūšanas līdzekli. Krievija to apzinās, tāpēc piesātina informatīvo telpu ar dezinformāciju. Esmu pamanījis, piemēram, ka daļa Latvijas sabiedrības uzskata – Krimas aneksijā nav nekā slikta. No tā var secināt, ka Krievijas propagandas snaiperu šāviņi ir trāpījuši mērķī arī šeit, secināja Magda.

Ukrainas Informācijas politikas ministra vietniece Tatjana Popova norādīja, ka efektīvs līdzeklis Krievijas melu apstādināšanai, ir, piemēram, tādu NVO darbība, kas ikdienā atmasko Krievijas propagandas saturu, kā veiksmīgus piemērus minot Ukrainas organizācijas Stop Fake, Info resist un Inform Napalm.

Informācijas ekspansijas mērķis ir kontrolēt tās valsts informāciju, kurai notiek uzbrukums, ar tālāku mērķi – kontrolētu tās iedzīvotājus, norāda Ukrainas Militāri politisko pētījumu centra eksperts informācijas drošības jautājumos, grupas “Informatīvā pretestība” dalībnieks Vjačeslavs Gusarovs. Informācijas ekspansija ir tādu informatīvo darbību kopums, kas vērsts uz jaunu priekšstatu un jēgu veidošanu sabiedrībā, tostarp notiek agresorvalsts propagandas pastiprināšanās, agresoram izdevīgu informatīvo katalizatoru radīšana, mēģinājumi kontrolēt informācijas kanālus un novērojami spēcīgi dezinformācijas impulsi, kas noslēgumā noved pie politiskas, ekonomiskas un pat militāras ietekmes, skaidro V. Gusarovs.

Krievijas rīcību var saistīt ar termītiem – pakāpeniski, dažādiem līdzekļiem Krievija noēda Ukrainas valstiskumu no iekšpuses un cerēja, ka pēc Krimas aneksijas un nemieru izraisīšanas Donbasa reģionā, Ukraina sabruks, taču par laimi tas nenotika. Balstoties uz Ukrainas pieredzi, ir nepieciešams izstrādāt mehānismus, kā reaģēt uz Krievijas propagandas izpausmēm, lai nepieļautu līdzīgu Krievijas agresiju citās, tostarp Baltijas, valstīs, uzsvēra J. Magda.

Tuvojoties 9. maijam, jāņem vērā, ka šajās dienās Krievijas medijos atkal redzēsim informatīvās ietekmes paraugstundu. Būs vēstījumi par fašistiem un ļoti daudz melu. Traģēdija slēpjas tajā, ka vienlaikus tur trūks patiesības par 2. pasaules kara briesmīgajām sekām uz Ukrainu, Baltiju un citām tautām, norādīja Magda. Savukārt Gusarovs uzsvēra, ka Latvijas žurnālistikai jābūt Latvijas žurnālistikai, un tā nedrīkst kopēt un atražot Krievijas mediju saturu un idejas.

Tas, ko Krievija dara, izkropļo Latvijas politisko procesu. Latvijas valstij tas ir bīstami. Arī Latvijā, līdzīgi kā Ukrainā, vērojama spēcīga NVO un mediju ietekme. Tāpēc ir nepieciešams mediju monitorings, lai informācijas ietekmes riskus mazinātu, norādīja APPC izpilddirektors Andis Kudors.