APPC rakstu sērijas “Maldināšana – Latvijas gadījums” aizsākums/1.raksts

10.06.2017

2008. gadā izdevniecība “Jumava” laida klajā Jukkas Rislakki grāmatu “Maldināšana: Latvijas gadījums”, kurā izgaismoja daudzus oficiālās Krievijas izplatītus maldus par Latviju. Zīmīgi, ka pagājuši jau deviņi gadi, tomēr Krievijas izplatītās melu kampaņas pret Latviju nav gājušas mazumā, drīzāk kļuvušas vēl rafinētākas un agresīvākas. Atšķirībā no 2008. gada Krievijas dezinformācijas un propagandas aktivitātes ir piedzīvojuši ne tikai Krievijas kaimiņvalstīs, bet arī Rietumeiropā un ASV. Uz daudzu rietumvalstu vadītāju fona sevišķi pozitīvi ir izcēlies Francijas prezidents Emanuels Makrons, kurš tiekoties ar Vladimiru Putinu ir nosaucis lietas īstajos vārdos: “Man vienmēr ir bijušas brīnišķīgas attiecības ar ārzemju žurnālistiem, ar nosacījumu, ka tie patiešām ir žurnālisti. Politiskajiem līderiem ir atbildība par lēmumu pieņemšanu, tiem ir jārunā patiesība. Kad ziņu organizācijas izplata apmelojošu informāciju, tad tie vairs nav žurnālisti, bet ietekmes aģenti. Šo prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā “Russian Today” un “Sputnik” ir bijuši šādi ietekmes instrumenti, kas periodiski izplatīja melus par mani un manu kampaņu. […] Mēs teiksim patiesību: “Russia Today” un “Sputnik” rīkojās nevis kā profesionāli preses un žurnālistikas darbinieki, tie vienkārši darbojās kā ietekmes aģenti, propagandas un melu izplatītāji.” Tā Francijas prezidents 2017. gada 29. maija preses konferencē Vladimira Putina klātbūtnē raksturoja “RT” un “Sputnik”, komentējot akreditācijas liegumu savos vēlēšanu štābos minētajiem Krievijas “medijiem”.

Mūsdienu interneta vide ir pārsātināta ne vien ar meliem un viltus ziņām (fake news), bet arī agresīvu provokatoru un troļļu darbību, ko iespējams novērot ziņu komentāru sadaļās. Televīzijā un internetā arvien biežāk varam redzēt “žurnālistus”, kas īsti nenodarbojas ar žurnālistiku; žurnālistikas ētika tiem ir svešs jēdziens.

Par apmelošanas kampaņas upuri šādos “medijos” ir kritis ne tikai E.Makrons. Apmelošana, turklāt plašā apjomā, jau daudzus gadus tiek vērsta arī pret Latvijas valsti, tās sabiedrību, neatkarību un vērtībām. Ņemot vērā pret Latviju vērsto apmelošanas un troļļošanas kampaņu apmērus, to koordināciju un saturu, ir pamats uzskatīt, ka šādas aktivitātes  nav nejaušība vai vienkārši žurnālistu nekompetences sekas (kaut arī noteiktos gadījumos tā rada labvēlīgu augsni maldināšanai), bet gan mērķtiecīgas Krievijas politikas sastāvdaļa, kas ir vērsta pret mūsu valsti un tās sabiedrību.

Ir svarīgi atšķirt kritiku no apmelošanas. Valdību rīcības un politikas kritika ir normāla parādība un apsveicama darbība demokrātiskās valstīs, tieši tādēļ vārda brīvības garantēšana ir jebkuras modernas demokrātijas neatņemama sastāvdaļa. Vienlaikus kritikai ir jāatbilst noteiktiem kritērijiem – tai ir jābūt konstruktīvai un uz faktiem balstītai, vērstai uz reālu trūkumu un netaisnības atklāšanu, tādējādi izraisot veselīgu diskusiju par sabiedrībai svarīgiem jautājumiem. Savukārt, maldināšana, kuras piemēri tiks demonstrēti tālāk tekstā, pilnībā atšķiras no kritikas tās klasiskajā izpratnē. Melu kampaņa, viltus faktu un priekštatu kultivācija atsevišķos “medijos” un portālos ir vērsta uz Latvijas sabiedrības šķelšanu, naida un agresijas kurināšanu, uzticības graušanu valstij un tās institūcijām.

Šīs rubrikas mērķi ir 1) demonstrēt lasītājiem Latvijā, kādi vēstījumi tiek izmantoti Latvijas un citu valstu sabiedrību maldināšanai; 2) kādas maldināšanas metodes tiek izmantotas sabiedrisko un politisko procesu ietekmēšanai Latvijā; 3) vairot Latvijas iedzīvotāju kritiskās domāšanas spējas un līdz ar to mazinātu Krievijas (un arī Latvijas vietējo) maldinātāju darbības ietekmi.

www.delfi.lv

Maldināšana: Latvijas gadījums. Nr. 1 (2017. g. jūnijs)

Maldināšana: 2017.gada 4.martā portāla RUBALTIC.RU publicētā rakstā “ES ir atzinusi Baltijas valstu ekonomikas par nekonkurētspējīgām” tiek apgalvots, ka Eiropas Savienība kā parasti izvieto trīs Baltijas valstis Eiropas reģionu konkurētspējas indeksa baigās. Tiek uzsvērts, ka Baltijas valstu un pārējās Eiropas attīstības līmeņa izlīdzināšanās nenotiek – Baltijas valstis joprojām atpaliek no vidējiem ES rādītājiem. Raksta beigās autors papildus vēl piemin Eurostat pētījumu par demogrāfisko situāciju Eiropā, kurā minēts, ka Latvijas iedzīvotāju skaits tuvākajās desmitgadēs samazināsies par 31%, un nonāk pie secinājuma, ka Baltijas valstis nav konkurētspējīgas – tām nav nākotnes un perspektīvu. Baltijas valstis globālajā pasaulē ir zaudējušas konkurenci, turklāt pilnībā un neatgriezeniski.[1]

Atspēkojums: RUBALTIC.RU savā rakstā atsaucās uz pētījumu “The EU Regional Competitiveness Index 2016”.[2]  Latvija patiešām ieņem 191. vietu no 263 Eiropas reģioniem un joprojām ir zem ES vidējā līmeņa, tomēr rakstā netiek minēts, ka Latvija ir uzlabojusi savu sniegumu konkurētspējas reitingā, kas ir norādīts pētījumā. Raksta autors apzināti vai nezināšanas dēļ izdara secinājumus, kas balstās uz loģisku kļūdu. Te ir nepieciešams papildus paskaidrojums. Reģionālais konkurences indekss parāda reģiona spēju piedāvāt pievilcīgu un ilgtspējīgu vidi, kur uzņēmumiem un iedzīvotājiem dzīvot un strādāt. No pētījuma izriet, ka Baltijas valstis ir mazāk konkurētspējīgas nekā, piemēram, Vācijas reģioni. Savukārt raksta autors izdara secinājumu, ka Baltijas valstis ir nekonkurētspējīgas pēc būtības vai arī nekonkurētspējīgas globālā līmenī.

Runājot par indeksiem, ja apskata citus globālos indeksu pārskatus, tad no tiem var secināt, ka Latvijas rādītāji ir diezgan tālu no katastrofāliem. Globālajā konkurences indeksā (nejaukt ar ES reģionālo konkurences indeksu) Latvija ieņem 46.vietu pasaulē.[3] Doing Business reitingā Latvija ieņem 14.vietu (6.vieta ES valstu vidū).[4] Forbes veidotajā biznesam labāko valstu sarakstā Latvija ieņem 25. vietu.[5] Apgalvojums par Baltijas valstu un pārējās Eiropas attīstības līmeņa izlīdzināšanās neesamību ir klaji meli. Kā piemēru var minēt, Latvijas iekšzemes kopprodukta rādītāju uz vienu iedzīvotāju attiecībā pret ES vidējo. 2004. gadā, iestājoties ES, tas ir bijis ap 46,5%[6] no ES vidējā līmeņa, savukārt 2015.gadā jau 66%.[7]

Šādos un līdzīgos rakstos Latvija  parasti tiek attēlota kā neizdevusies valsts (failed state), kas neatgriezeniski nolemta bojāejai.  Salīdzinājumi tiek veikti tādā veidā, lai Latvija (vai Baltijas valstis) vienmēr izskatītos acīmredzami sliktāk, piemēram, pret ES vai citām Rietumvalstīm, kas objektīvu apsvērumu dēļ pārspēj Latviju iepriekš minētajos rādītājos. Savukārt jebkuri Latvijas sasniegumi vienmēr tiek ignorēti.

Maldināšana: Vēl viena ziņa par Latvijas ekonomiskajām grūtībām publicēta 2017.gada 12. martā interneta portālā “Ekonomičeskoje obozrenije” rakstā “Baltieši ir savilkuši jostas – cenas produktiem ir sasniegušas maksimumu”. Rakstā tiek apgalvots, ka Krievijas kontrsankciju (produktu embargo) rezultātā, cenas pārtikas produktiem ir pieaugušas līdz pat 30%. Pazaudējot Krievijas tirgu, Latvijas lauksaimnieki nolēma paaugstināt cenas vietējā tirgū, lai varētu segt savus zaudējumus.

Atspēkojums:  Izlasot šo rakstu rodas iespaids, ka Krievija ir vienīgā valsts uz kuru tiek eksportēta Latvijas pārtikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības produkcija, un Krievijas kontrsankcijas ir pilnībā sagrāvušas Latvijas visnozīmīgāko industriju. Krievijas kontrsankciju ietekmes uz Latvijas ekonomiku pārspīlēšana vispār ir viena izplatītākajām maldināšanas tēmām šobrīd. Eurostat dati gan liecina, ka Latvijas pārtikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu eksports 2016. gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, ir palielinājies par 71 miljonu EUR jeb 3,4 %, industrijai atrodot citus noieta tirgus. Un vēl viens interesants fakts – Krievija, neskatoties uz produktu embargo ieviešanu, joprojām ir nozīmīgākā Latvijas pārtikas un lauksaimniecības produktu eksporta galamērķa valsts, uz kuru 2016. gadā tika eksportēti 18% no kopējās pārtikas un lauksaimniecības produktu eksporta vērtības.[8]

Vienlīdz neiztur kritiku apgalvojums par preču kāpumu pieprasījuma krišanās dēļ. Centrālās statistikas biroja liecina, ka cenu kāpums visām patēriņa preču kategorijām uz 2017.gada maiju nepārsniedz 1,7%.[9] Turklāt pārtikas cenu palielināšana līdz pat 30% ES vienotā tirgus apstākļos, nozīmētu, ka mūsu lauksaimnieki vispār neko nevarētu pārdot – tie vienkārši nevarētu konkurēt ar citu ES valstu lauksaimniekiem.

Maldināšana: 2017.gada 1.februārī vietnē Youtube publicētais video “Kas ir Latvijas galvenais ienaidnieks?”  PIK FM raidījums “Par neatkarīgu Latviju”, kurā Einārs Graudiņš un Aleksandrs Gapoņenko skaidro, ka savas vizītes laikā Rīgā 4.-6.novembrī Ķīnas Tautas Republikas premjers Lī Kecjans neatveda uz Latviju 7 miljardu eiro investīciju piedāvājumu, Drošības policijas izteikumu dēļ. Kā apgalvo E. Graudiņš un A. Gapoņenko, DP nedēļu pēc Li Kecjana vizītes paziņoja, ka ir aizturējusi 8 valsts ierēdņus, kas ir spiegojuši (sļivaļi informaciju – nopludinājuši informāciju) ĶTR labā. Tieši tādēļ Li Kecjans (vēl pirms DP publiskā paziņojuma) apvainojās, nepiešķīra Latvijai 7 miljardu investīcijas un aizbrauca prom.[10]

Atspēkojums: Jāsāk būtu ar to, ka A. Gapoņenko  pastāvīgi sauc Ķīnas  prezidentu Sī Dziņpiņu par Ķīnas premjeru, turklāt neviens no sarunu biedriem nelabo A. Gapoņenko kļūdu, kas jau liecina par A. Gapoņenko un pārējo sarunu biedru informētību par aprakstīto situāciju. A. Gapoņenko minētā  informācijas noplūde uz ĶTR patiesībā ir atsauce uz 2016.gada 27.novembra “Nekā personīga” raidījumu, kurā tiek runāts astoņu valsts iestāžu darbinieku Ķīnā ražoto tālruņu slepenu pieslēgšanos un datu pārraidi uz Ķīnas serveriem. Turklāt, kā min IT drošības incidentu novēršanas institūcijas “Cert.lv” eksperti, telefoni ir sazinājušies ar Ķīnas serveriem bez saimnieku ziņas. “Cert.lv” eksperti piebilst, ka Latvija nav Ķīnas spiegošanas mērķis, savukārt ierīces te nokļuvušas bez īpaša nodoma.[11]

Atgriežoties pie Li Kecjana, jāmin, ka nevienā oficiālajā vai mediju avotā (nedz Latvijas, nedz ĶTR, ne arī kādas citas valsts) netiek minēts, ka Li Kecjans atveda uz Latviju 7 miljardu eiro investīciju piedāvājumu, kas ir domāts tieši Latvijai – šādi dati ir tikai A. Gapoņenko. Pirmkārt, šāda summa izskatās neproporcionāla un maz ticama, ņemot vērā, ka Ķīnas tiešo investīciju atlikumi Latvijā 2016.gada beigās veidoja 76,71 miljoni eiro. Otrkārt, ĶTR premjers Rīgā piedalījās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu un Ķīnas (16+1) piektajā samitā, kura ietvaros tika sasniegti Latvijai pozitīvi rezultāti: tika parakstītas Rīgas vadlīnijas par sadarbību starp Ķīnu un Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm[12] un formāli palaists 10 miljardu eiro (tiek plānots palielināt to līdz 50 miljardiem eiro) liels investīciju fonds ar mērķi finansēt projektus tādos sektoros kā infrastruktūra, augsto tehnoloģiju un patēriņa preču ražošana.[13]

A.Gapoņenko apraksta Ķīnas premjera rīcību tā it kā būtu personīgi piedalījies abu valstu augstāko amatpersonu sarunās un novērojis Li Kecjana reakciju. Realitātē nepastāv informācijas par to, ka samits ir beidzies ar diplomātisko skandālu starp Ķīnu un Latviju. Pat, ja pastāvētu 7 miljardu investīciju piedāvājums, DP viens komentārs nebūtu spējīgs izmainīt Ķīnas ilgstoši īstenoto ārpolitikas stratēģiju mūsu reģionā.  Turklāt avoti liecina par pretējo, samits tika novērtēts kā veiksmīgs,[14] kā piemērus var apskatīties kaut vai samita dalībvalstu ārlietu ministriju, Ķīnas – Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu investīciju fonda, kā arī globālo mediju mājaslapas par doto tēmu.

Maldināšana: 2017.gada 19.aprīlī portālā “PolitPuzzle” publicēts raksts “Latvija atzina, ka vēlas sadarboties ar Krievijas Federāciju arī turpmāk, jo bez Krievijas tā nespēs izdzīvot” , kurā tiek stāstīts par Satiksmes ministrijas valsts sekretāra Kaspara Ozoliņa uzstāšanos starptautiskās transporta konferences “TransRussia2017” 22. plenārsesijā, kurā uzsvēra, ka Krievija ir svarīgs Latvijas partneris tranzīta un loģistikas sfērā. Rakstā parādās arī raksta autora komentāri, kuros tiek minēts, ka “latvieši ir atzinuši, ka bez Krievijas ir grūti” un “tieši Krievija palīdz Latvijai attīstīties daudzās dzīvībai nozīmīgās nozarēs”, “Latvija Krievijas kontrsankciju rezultātā cieš smagus finanšu zaudējumus”.[15]

Atspēkojums: Galvenās pretenzijas rakstam attiecas uz papildus komentāriem, ko pievieno tā raksta autors. Valsts sekretārs K.Ozoliņs min, ka Latvija kā loģistikas mezgls ir interesants vairākiem partneriem Eiropā (tostarp, Krievijai) un Āzijā. Savukārt ministrs Uldis Augulis atzīmēja, ka pārvadājumiem starp Eiropu un Āziju ir lielas perspektīvas, un abu valstu (Latvijas un Krievijas) valsts uzņēmumi labi sadarbojas dzelzceļa pārvadājumu sfērā. Te būtu jānošķir Latvijas amatpersonu reālus izteikumus no rakstu autoru izdomājuma.

Papildus jāpiebilst, ka Latvijas puse nekad nav apgalvojusi, ka tā nevēlas sadarboties ar Krieviju. Aktīva sadarbība ekonomikā ir vienmēr pastāvējusi abu valstu starpā. Savukārt, runājot par finanšu zaudējumiem vai Krievijas kontrsankciju efektu, nav īsti skaidrs, ko autors ar to ir domājis. Krievija īsteno pārtikas produktu embargo, tam nav tieša efekta uz finanšu sfēru. Raksta autors cenšas pārspīlēt (attēlot kā katastrofālu Latvijai) Krievijas kontrsankciju efektu politisku apsvērumu dēļ. Turklāt, netiek izmantotas Latvijas iestāžu datubāzes (Centrālās statistikas pārvaldes, Latvijas Bankas, ministriju u.c.), tiek izdarīti nepamatoti  apgalvojumi. Kopumā gan var secināt, ka ir nepieciešams plašs neatkarīgs pētījums par sankciju efektu uz Latvijas ekonomiku, kas varētu nošķirt realitāti no interneta vidē un medijos klejojošiem mītiem.

Maldināšana: Portālā “Vesti.lv” rakstā “Ukrainā karo sievietes no Latvijas”, kurā tiek apgalvots, ka Luhanskas Tautas Republikas izlūkdienests ir atklājis, ka Ukrainas spēku pusē karo sievietes-snaiperes galvenokārt no Latvijas, Lietuvas un Polijas vienībā “Raganas”.[16]

Atspēkojums: Dotais raksts būtībā atsaucas uz Krievijā jau kopš Piedņestras un Čečenijas konfliktu laika klejojošu mītu (kas jau ir pārtapis par joku) par sieviešu-snaiperu vienību no Baltijas valstīm ar iesauku “baltās zeķubikses”. Tā ir ideoloģiska klišeja, kurai nav neviena faktiska pierādījuma, taču tā tiek atkārtoti pieminēta dažādu konfliktu kontekstā NVS telpā. Nav īsti skaidrs, kāpēc tāda rakstura raksts parādās portālā, kas cenšas pretendēt uz ziņu portāla lomu. Papildus ir jāpievērš uzmanību vienveidīgo komentāru daudzumu šī raksta komentāros, kas rada aizdomas par organizētu troļļu darbu, kuri cenšas radīt priekštatu par absurda raksta nopietnību. Papildus komentāri ir lieki.

[1] http://www.rubaltic.ru/article/ekonomika-i-biznes/03032017-es-priznal-chto-pribaltika-nekonkurentosposobna/

[2] http://ec.europa.eu/regional_policy/sources/docgener/work/201701_regional_competitiveness2016.pdf

[3] http://www3.weforum.org/docs/GCR2016-2017/05FullReport/TheGlobalCompetitivenessReport2016-2017_FINAL.pdf

[4] http://www.doingbusiness.org/~/media/WBG/DoingBusiness/Documents/Annual-Reports/English/DB17-Report.pdf

[5] https://www.forbes.com/best-countries-for-business/list/#tab:overall

[6] http://www.europarl.europa.eu/latvia/resource/static/files/publikacijas/latvija-es-10-gadi_petijums.pdf

[7] http://www.mfa.gov.lv/arpolitika/eiropas-savieniba-arpolitika/sabiedribas-informesana-es-jautajumos/ieguvumi-no-latvijas-dalibas-eiropas-savieniba#1

[8] https://www.zm.gov.lv/public/ck/files/Parskats%20par%20LV%20arejo%20tidzniecibu%202016.pdf

[9] http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/paterina-cenas-datubaze-30155.html

[10] https://www.youtube.com/watch?v=O8o-CXpZJSQ

[11] http://www.irlv.lv/2016/11/27/valsts-iestazu-darbinieku-talruni-slepus-sutijusi-datus-uz-serveriem-kina

[12] http://china-ceefund.com/Template/news_list_12_12.html

[13]http://www.ecfr.eu/publications/summary/chinas_investment_in_influence_the_future_of_161_cooperation7204

[14] http://www.fmprc.gov.cn/mfa_eng/topics_665678/lkqfwjejssthskstltwyelsbcxxlgjhy/t1413727.shtml

[15] https://politpuzzle.ru/61350-latviya-priznalas-hochet-sotrudnichat-s-rf-dalshe-ved-bez-rossii-ej-nikak/

[16] http://vesti.lv/news/na-ukraine-voyut-zhenshtiny-iz-latvii

Dalīties: