APPC: Maldināšana – Latvijas gadījums Nr.6

01.12.2017

www.delfi.lv

2017. gada 13. novembrī, uzstājoties Londonas lorda-mēra banketā, Lielbritānijas premjerministre Terēze Meja vērsa auditorijas uzmanību Kremļa politikai, kas mērķēta uz Rietumu vienotības graušanu. “Krievija cenšas padarīt informāciju par ieroci. Izvēršot savas valsts kontrolētās mediju organizācijas, lai izplatītu viltus stāstus un fotošopētus attēlus, tā mēģina sēt nesaskaņas Rietumos un apdraudēt mūsu institūcijas. Tāpēc man ir vienkāršs vēstījums Krievijai – mēs zinām, ko jūs darāt, un jums nekas neizdosies,” uzsvēra T. Meja.[1] Savukārt krievu žurnālistu pētījumi par prokremlisko troļļu aktivitātēm liecina, ka viens no Krievijas iejaukšanās mērķiem 2016. gada ASV vēlēšanās bija veicināt amerikāņu sabiedrības sašķeltību un dažādu grupu sadursmes ielās.[2]

Arī Latvija ir oficiālās Krievijas “skaldi un valdi” taktikas upuris. Maldinātāji un interneta troļļi nekavējoties vērš jebkuru mūsu vājību vai trūkumu pret mums. Mūsu valsts asākās problēmas, piemēram, dzīveslīmeņa nevienlīdzības un demogrāfijas jautājumos, tiek izmantotas pret mums kā ierocis. Nomelnošanas kampaņas mērķis nav atrisināt minētās problēmas, bet gan, cenšoties uzrunāt Latvijas iedzīvotājus, uzspiest “viss ir slikti” domāšanu, vairot pilsoņu savstarpējo neuzticēšanos un dažādu iedzīvotāju grupu atsvešināšanos. Vēstījums – nav jāizvairās no diskusijām par reālām problēmām mūsu valstī, jo tikai caur diskusiju un aktīvu pilsonisko līdzdarbību ir iespējams panākt labas izmaiņas demokrātiskā valstī. Vienlaikus ir jāpatur prātā, ka līdztekus Latvijas iekšējām problēmām, tiek īstenota ārēja agresija pret mūsu valsti informācijas telpā.

Protams, rodas jautājums par to, kāpēc vispār par šo tēmu ir jārunā, vai kāpēc vienkārši nevar to visu ignorēt. Te būtu jāuzdod pretjautājums – kā var klusēt, ja tiešā veidā tiek skarta mūsu sabiedrība. Šo draudu neievērošana ikdienā nenozīmē, ka ar to sekām nenāksies saskarties nākotnē. Masu informācijas kampaņa, kas ir vērsta pret mūsu valsti pastāv un tā ar saviem vēstījumiem ir spējusi uzrunāt daļu mūsu sabiedrības. Pastāv arī viltus profili sociālajos tīklos, kas retranslē viltus ziņas. Provokatori un troļļi, tostarp arī apmaksātie, darbojas forumos un komentāru sadaļās. Nenoliedzami par šo problēmu tiek arvien biežāk runāts un rakstīts, sabiedrības kļūst arvien informētāka. Taču nozīme ir nevien spējai kritiski vērtēt notikumus, svarīga ir katra pilsoņa iesaiste un pienesums valsts drošībai, tostarp informācijas sfērā, kas, kā varam novērot, kļūst par arvien aktuālāku tematu.

Maldināšana: 2017. gada 9. oktobrī portālā rubaltic.ru publicēts raksts “Pret krieviem Rietumos attiecās tāpat kā pret ebrejiem pirms holokausta”.[3] Rakstā tiek apgalvots, ka Rietumvalstis ir pārņēmusi rusofobijas psihoze, kas iepriekš bija novērtoa tikai Baltijas valstīs, un tagad Krievijas iejaukšanās tiek saskatīta visos politiskajos procesos. Rakstā tiek secināts, ka rusofobija Rietumos ieņem antisemītisma nišu un vienīgā atšķirība starp krievu un ebreju stāvokli pirms Holokausta, ir savas valsts pastāvēšana, un šī valsts nepieļaus genocīdu.

Atspēkojums: Krievu stāvokļa salīdzināšana mūsdienu Rietumvalstīs, tostarp, Latvijā, ar ebrejiem 30. gados ir necieņa pret holokausta upuriem. Notikumi, kas raksturoja ebreju diskrimināciju pirms to genocīda, iekļāva ebreju uzņemumu boikotu, to pamattiesību un privātās dzīves ierobežojumus, vardarbīgus grautiņus[4] un piespiedu pārcelšanu uz geto rajoniem,[5] šādus notikumus nevar novērot mūsdienās attiecībā pret krieviem. Demokrātiskā iekārta, tiesiskums, starptautiskās apņemšanās, cilvēktiesību attīstība un vēsturiskā pieredze Rietumvalstīs nepieļauj nevien genocīda atkārtošanos, bet arī noteiktu etnisku grupu diskrimināciju politiskā līmenī. Kremļa kiberkarš un tā aģentu iejaukšanās citu valstu iekšējās lietās ar mērķi sēt nesaskaņas nav Rietumvalstu paranoja, bet konstatēts fakts. Šajā kontekstā var pieminēt arī Tatjanas Ždanokas aktivitātes Spānijā Katalonijas referenduma laikā. 2017. gadā ASV likums “Par cīņu pret Amerikas pretiniekiem, izmantojot sankcijas”[6] ir pieņemts, atbildot uz Krievijas agresiju Ukrainā un hakeru uzbrukumiem ASV. Šis likums nav vērsts uz etnisko krievu diskrimināciju, bet gan pret Vladimiram Putinam pietuvinātām personām un oligarhiem, kas ir līdzdarbojušies tā režīma politiskajos un ekonomiskajos noziegumos.

Maldināšana: 2017. gada 17. oktobrī portālā rubaltic.ru publicēts raksts “Ko atļaujas NATO karavīri Baltijā?”.[7] Šajā tiek stāstīts, ka NATO karavīri Baltijas valstīs nodarbojas tikai vien ar skatlogu un automašīnu demolēšanu, kautiņiem, seksuālo uzmākšanos un vides piesārņošanu, kā arī nodēvē ārzemju kontingenta klātbūtni par okupāciju. Saistībā ar Latviju minētie gadījumi: uzbrukums Akselam Aizkalnam Makdonaldā,  britu karavīru pastrādātā taksometra automašīnas bojāšana, ASV karavīra izraisītā avārija uz šosejas autoceļa Rīga-Veclaicene, Ādažu meža piemēslošana, Aivara Lemberga sūdzēšanās par karavīru uzvedību Ventspilī Open Spirit 2014 mācību laikā.

Atspēkojums: Maldinātāji mērķtiecīgi atlasot negatīvus piemērus, vispārina tos kā likumsakarību. Atsevišķi sadzīviski incidenti tiek uzdoti par NATO armijas vienīgo raksturojošo elementu. Turklāt Latvijas gadījumā minētie piemēri ir vismaz gadu veci. Ņemot vērā incidentu trūkumu, maldinātāji ir spiesti nepārtraukti atgremot vecu informāciju, vienlaicīgi apgalvojot, ka šādi incidenti notiek joprojām un nepārtraukti. Pieminētais A. Lembergs atzina “Delfi TV ar Jāni Domburu”, ka kopš 2014. gada Ventspilī ārvalstu karavīri ir uzturējušies apmēram 30 reizes un šajā periodā nav noticis neviens incidents, īpaši piebilstot, ka karavīru “uzvedība ir bijusi perfekta”.[8] Savukārt Ādažu meža piemēslošanas gadījums, kas balstās uz viltus profilu izplatītu nezināmas izcelsmes fotogrāfiju, ir jau atspēkots delfi.lv portālā iepriekš.[9] NATO karavīru, nedz Latvijas, ne jebkuras citas dalībvalsts, atrašanās citā dalībvalstī nenozīmē, ka tie vairs nav likuma subjekti. NATO SOFA līgums paredz, ka militārpersonām ir kriminālā un disciplinārā atbildība nosūtošās valsts jurisdikcijas ietvaros.[10] Okupācijas termina pielietošana dotajā kontekstā arī ir aplama, jo Latvijā ārvalstu bruņotie spēki uzturās atbilstoši starptautisko līgumu nosacījumiem un Latvijas likumam,[11] Latvijas varasiestādēm saglabājot kontroli pār izpildvaru, lēmējvaru un tiesu varu.

Maldināšana: 2017. gada 30. oktobrī portālā vesti.lv publicētajā rakstā “Latvija atzīstas nacismā un krievu slepkavībās”[12] tiek nicināts vēsturnieks Uldis Neiburgs un viņa raksts žurnālā sargs.lv “Latviešu karavīri cīņās par Bausku 1944. gada augustā un septembrī”, jo tajā tiek rakstīts par latviešu karavīriem, kas piedalījās Bauskas pilsētas aizsardzībā pret padomju armiju.[13]

Atspēkojums: Vesti.lv raksta virsraksts veidots kā sensacionāls, taču nesakrīt ar saturu – tas ļauj it kā noprast, ka Latvijas Republika ir nacistiska un tajā īsteno krievu slepkavības. U. Neiburgs savā rakstā, bez simpātijām pret kādu no abiem karojošajiem totalitārajiem režīmiem, apraksta Bauskas 1944. gada cīņu gaitu un kaujās iesaistītajo latviešu karavīru motivāciju – nevis aizsargāt nacionālsociālistisko režīmu, bet gan nepieļaut otrreizēju padomju okupāciju. Savukārt maldinātāji apzināti izvairās komentēt tās sadaļas, kur U. Neiburgs kritiski izsakās par vācu karaspēku, cenšoties radīt lasītājiem sajūtu, ka vēsturnieks nav objektīvs. Pie tam tiek izteikts pieņēmums, ka jebkurš pret Sarkano armiju karojošais ir Hitlera atbalstītājs un noziedznieks, ignorējot, ka atbilstoši Nirnbergas tribunāla principiem, piedalīšanās karā ass valstu pusē nav atzīstama par noziegumu, iekams persona nav pastrādājusi kara noziegumus vai noziegumus pret cilvēci.[14] Turklāt daļa latviešu, kas tika mobilizēti vai pievienojās Bauskas aizstāvjiem brīvprātīgi, vispār nebija iepriekš nebija iesaistījušies nekādos militārajos vai paramilitārajos formējumos.

[1] https://www.youtube.com/watch?v=Gs5GQ7o5cFo

[2] https://www.rbc.ru/magazine/2017/11/59e0c17d9a79470e05a9e6c1

[3] https://www.rubaltic.ru/article/politika-i-obshchestvo/09102017-k-russkim-na-zapade-otnosyatsya-kak-k-evreyam-pered-kholokostom/?sphrase_id=1835

[4] https://www.ushmm.org/outreach/en/article.php?ModuleId=10007687

[5] https://www.myjewishlearning.com/article/ghettos-under-the-nazis/

[6] https://www.gpo.gov/fdsys/pkg/BILLS-115hr3364enr/html/BILLS-115hr3364enr.htm

[7] https://www.rubaltic.ru/article/politika-i-obshchestvo/17102017-chto-pozvolyayut-sebe-soldaty-nato-v-pribaltike/?sphrase_id=1835

[8] http://www.delfi.lv/video/zinas/delfi-tv-ar-jani-domburu/lembergs-ja-nato-karaviri-uzvedas-slikti-vini-ir-okupanti.d?id=48875499

[9] http://www.delfi.lv/news/national/politics/nato-cukas-jeb-stasts-par-kadu-fotografiju.d?id=49445411

[10] https://likumi.lv/doc.php?id=90821

[11] http://www.mod.gov.lv/Aktualitates/Aktuali/2016/05/20-01.aspx

[12] http://vesti.lv/news/latviya-priznaetsya-v-nacizme-i-ubiistve-russkih?media=text&page=2#comments

[13] http://www.sargs.lv//lv/Vesture/Vesture/2017/10/24-01.aspx#CommentBlockPart

[14] http://avalon.law.yale.edu/imt/imtconst.asp

Dalīties: