APPC: Maldināšana – Latvijas gadījums Nr. 33

06.03.2020

www.delfi.lv

Atgādināsim anekdoti, kuru labi sapratīs, tie, kuri savulaik ir redzējuši multiplikācijas filmu par krokodilu Genu. Krokodils māca Pekausi (Čeburašku) laupīt: “Vispirms pieej klāt un prasi cigareti. Ja nav, tad sit!” “Un ja ir?” – vaicā Pekausis. “Tad prasi uguni aizpīpēšanai. Un ja nav, tad uzbrūc!”. Pekausis izet uz ielas izmēģināt, pretī nāk Šapokļaka. Pekausis izdara, kā mācīts, bet Šapokļaka iedod gan cigareti, gan aizsmēķēt. Pekausis samulsumā nezina, ko darīt. Krokodils Grena, saprotot, ka jāglāb situācija, izskrien no slēpņa, metas pie Šapokļakas un kliedz: “Bet kāpēc esi bez cepures?” Lai ko darītu Šapokļaka, Genas nolūks bija ļauns – laupīt. Ieganstu neapmierinātībai var atrast. Maldinātāju reakcija uz nesen publicēto Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētījumu “Latvijas sabiedrības griba aizstāvēt valsti: veicinošie un kavējošie faktori”, atgādina šo anekdoti, jo, lai kādi būtu pētījuma rezultāti, maldinātāju reakcija vienmēr būs negatīva. Ja Latvijas krievi ir patrioti, tad par to jākritizē nacionālisti un vara; ja nav patrioti, tad atkal vainīga ir Latvijas valdība. Sīkāk – šī raksta pirmajā atmaskošanas piemērā.

Raksts tapis Austrumeiropas politikas pētījumu centra (APPC) analītisko materiālu sērijā, kuras mērķis ir atklāt maldināšanas piemērus interneta portālu saturā, tos atspēkot un izskaidrot maldināšanas metodes.

Maldināšana: interneta vietne “bb.lv” 2020. gada 28. janvārī publicēja rakstu: “Vēl karos: Kremlim nav izdevies apvārdot Latvijas krievus.”[1] Tapis pētījums, kas “ļoti apbēdinājis mūsu nacionālistus. Jo izrādījās, ka lielākā daļa krievvalodīgo uzskata sevi par Latvijas patriotiem, bet gandrīz trešdaļa nelatviešu ir gatava nepieciešamības gadījumā cīnīties par valsti ar ieročiem rokās.” “bb.lv” šos rezultātus uzskata par sensacionāliem, jo valdošie politiķi pēdējos divdesmit gadus esot darījuši visu, lai nogalinātu patriotismu nelatviešu vidū. Patriotismu esot galinājuši arī latviešu vidē, par ko liecinot daudzi no valsts aizbraukušie. Ja vara tiešām vēloties, lai valstī visu etnisko gru pārstāvji būtu gatavi sargāt neparādītos reāli priekšnosacījumi piektās kolonnas izveidei, tad vajagot izturēties pret saviem iedzīvotājiem ar cieņu. Un vēl: Latvijā notiekot “valodu karš”.[2]

Atspēkojums: Par “valodu karu” var daļēji piekrist, tikai citā kontekstā. Oficiālā Krievija tiešām mums jau sen uzbrūk informācijas telpā un regulāri kritizē par to, ka vēlamies stiprināt valsts valodas pozīcijas, kuras de facto joprojām nav sasniegušas de iure līmeni. Latvijas valdība ievēro 2012. gada referendumā lemto; toreiz Latvijas pilsoņu viedoklis valsts valodas jautājumā tika pausts skaidri un nepārprotami. Par rakstā minēto nogalināto patriotismu var teikt: zaglis kliedz – ķeriet zagli! Vai nav tā, ka Krievijas tautiešu politikas īstenotāji un prokremliski nosakņotie mediji, piemēram, arī “bb.lv”, kura maldināšanu te izgaismojam, ir centušies nogalināt (vai vismaz mazināt) valstisko patriotismu Latvijā dzīvojošo krievu, baltkrievu un ukraiņu vidū? APPC vairāku gadu laikā veiktie pētījumi par Krievijas tautiešu politikas un mediju ietekmi Latvijā sniedz apstiprinošu atbildi (skat. vairāk “www.appc.lv”). “bb.lv” raksts ir balstīts pieņēmumā, ka Latvijas nacionālisti nevēlas, ka Latvijā dzīvojošie krievi ir valsts patrioti. Par kuriem nacionālistiem ir runa, un kur pamatojums šādam apgalvojumam?

“bb.lv” raksta, ka “gandrīz trešdaļa nelatviešu ir gatava nepieciešamības gadījumā cīnīties par valsti ar ieročiem rokās”. Tā ir apzināta lasītāju maldināšana, jo aptauja rāda, ka 19% cittautiešu ir gatavi karot par Latviju.3 Zīmīgi, ka “bb.lv” publikācijā nav atsauces uz pētījumu, kas atvieglinātu skaitļu patiesuma pārbaudi.

“bb.lv” raksta, ka par patriotiem kļūstot valsts pareizas attieksmes pret saviem iedzīvotājiem dēļ. Tiek kultivēts pretstats: ļaunā valsts pret cilvēkiem, kuri tiek pasniegti nevis kā politikas subjekti, bet tikai objekti. Jēdzienu “valsts” un “valdības” apvienošana tiek veikta, lai par katru negāciju un politiķu kļūdu vai neizdarību pilsonis N lādētu visu valsti.

Lai gan raksts ir par patriotismu un gatavību karot vai nekarot par Latviju, “bb.lv” piekabina valodu politikas jautājumu. Šāda metode maldinošajos portālos tiek izmantota regulāri: ja virsraksts ir par vēstures falsifikāciju, tad labi iederēsies arī “antisemtīsims” un “nacisma atdzimšana”. Ja virsraksts ir par NATO, tad tiek piekabināta “caurkritusī valsts”, “brīvais ekonomikas kritiens”, “labā dzīve PSRS” u. tml. Šoreiz tiek pievienots Latvijas bijušā valsts prezidenta Andra Bērziņa izteikums par to, ka nevajagot karot ar valodām (vojevatj s jazikami). Rakstā ir norādīts, ka tā vietā, lai ieguldītu valodu zināšanās, tiekot darīts viss, lai sašaurinātu iespējas nacionālajām minoritātēm iegūt izglītību dzimtajā valodā arī privātajās skolās un augstskolās. Te mērķtiecīgi tiek sajauktas divas lietas: apmācības valoda skolās un valodu zināšanas.

Kāda ir reālā situācija ar svešvalodu zināšanām Latvijā? Latvijā pirmā visplašāk pārvaldītā svešvaloda ir krievu valoda, otrā – angļu, trešā – latviešu.4 Eiropas mērogā nav daudz valstu, kuru iedzīvotāji pārvaldītu tik daudz valodu kā Latvijā – 2016. gadā Latvija kopā ar Dāniju uzrādīja otro–trešo labāko rezultātu svešvalodu zināšanā. Latvijā vismaz vienu svešvalodu pārvalda 95,7% pieaugušo iedzīvotāju. Labāks rezultāts ir tikai Zviedrijai – 96,6%. ES vidējais – 64,6%.

Avots: “Eurostat”, 2016, https://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php/Foreign_language_skills_statistics.

Salīdzinājumam, Krievijā uz aptaujas jautājumu “Vai jūs runājat kaut cik (boļeje iļi meņeje) brīvi vismaz vienā svešvalodā?” ar “Jā” atbildēja 14%, “Nē” – 86% respondentu.5 “bb.lv”, kas aktīvi izplata prokremliskus vēstījumus Latvijā, par to, protams, nekad neraksta.

“bb.lv” skaidro, ka tiekot dots mājiens jauniešiem, ka nav nepieciešams zināt lielās kaimiņvalsts valodu. Krievu valodu mācīties nav aizliegts, tā ir katra pilsoņa brīva izvēle. Ja arī ir kāda Eiropas valsts, kur apgūt krievu valodu ir sevišķi viegli, tad tā ir Latvija. Tas pats ir sakāms par iespēju saglabāt krievisko identitāti un baudīt krievu kultūras augļus. Nez vai ir vēl kāda Eiropas Savienības valsts, kur krievu valoda ir tik pašpietiekama un krievu identitātes saglabāšana ir tik viegli īstenojama. Neskatoties uz to, katru nedēļu varam lasīt “medijos”, ka notiek diskriminācija. Kamēr Krievijā pastāvēs agresīvs autoritārisms, situācija šajā ziņā nemainīsies, mūs turpinās apsūdzēt gan par to, ko darām, gan par to, ko nedarām.

Maldināšana: tīmekļvietne “sputniknewslv.com” 2020. gada 9. janvārī publicēja rakstu “Karajevs par Latvijas iestāšanos ES un NATO: nav skaidrs, kā lai tagad zoles iztīra”.6 Degi Karajevs, kas rakstā tiek dēvēts par sabiedrisko aktīvistu, norāda, ka Latvijas sabiedrībā pieaug uztraukums par nākotni, jo visi (!) jaunie likumi un valdības nolūki esot prettautiski. Viedoklis tiek pamatots ar 2019. gada decembrī veiktu sabiedriskās domas aptauju, ko veica SKDS. Atbilstoši tai 53% respondentu norādīja, ka raugās nākotnē ar cerību, bet 38% – izjūt satraukumu. Latvija ārzemnieku acīs izskatoties daudz labāk, nekā tas esot patiesībā; vietējie iedzīvotāji saprot visus “trendus”, un tie esot bēdīgi. Krievu skolu slēgšana ir prettautisks solis, Satversmes tiesas lēmumi ir neloģiski. “Pilna tautas un valsts nošķirtība vienai no otras,” saka Karajevs. Tiek norādīts, ka optimismu Latvijas iedzīvotājos nerada arī ilggadējs valsts mērķu trūkums: “Sākumā mēs cīnījāmies ar PSRS, pēc tam – par iestāšanos ES, iestājāmies NATO, ieviesām eiro, bet tagad mums nav nekāda mērķa – viss ir ieviests, visur esam iekāpuši. Nav skaidrs, kā lai tagad no tā visa zoles iztīra.”7

Atspēkojums: Vispirms jau par teikumu no intervijas, kas ir ielikts arī kā virsraksts, – par to, ka esam iekāpuši un nav zināms, kā apavus notīrīt. Virsraksts ir ļoti provokatīvs, ko pilnā mērā var saprast, ja zinām krievu valodu. Krieviski “iestāties” (vstupitj) skan tāpat kā “iekāpt”. Asociācija ir nepārprotama, “Sputnik” dod mājienu, ka iestāties ES un NATO ir tas pats, kas iekāpt mēslos, kas pēc tam ir jātīra no apaviem. Tas ir spilgts provocēšanas piemērs, kas atgādina mums, ka Krievijas mediju aģentūras “Rossija Segodnja”, kurai pieder arī “Sputnik”, mērķis Latvijā ir maldināt un sašķelt sabiedrību. Ja valstij piederošs “medijs” komunicē vēl rupjāk nekā privātā dzeltenā prese, tad varam nešaubīties par Krievijas ārpolitikas mērķiem Latvijā.

Propaganda operē ar melnbaltām kategorijām un veido ļoti vienkāršotu ainu, proti, viss ir slikti Latvijā! Nenodarbosimies ar “visu bumbiņu atsišanu”, tikai palūkosimies, cik absurdas lietas tiek stāstītas par mums; caur to redzēsim arī maldināšanas metodes. Krievijas ārpolitikas mērķiem kalpojošais “Sputnik” raksta, ka visi jaunie likumi un valdības nolūki esot prettautiski. Vai tiešām VISI jaunie likumi? Un VISI valdības nolūki ir prettautiski? Te komentāri ir lieki.

Rakstā minēts, ka krievu skolu slēgšana un tuvākajā nākotnē arī krievu bērnudārzu slēgšana esot prettautisks lēmums. Jautājumi par latviešu valodas statusu un izglītībā lietoto apmācības valodu ir izlemti, vadoties pēc sabiedrības vēlmēm, ko tā paudusi, ievēlot Saeimā noteiktas politiskās partijas. Jebkura prokremlisko “mediju” trakošana šajā ziņā ir bezjēdzīga. Viss ir izlemts demokrātisku procedūru ietvaros (referendums par valodas statusu un Saeimā pieņemtie likumi), un demokrātiski ievēlētu tautas pārstāvju lēmumu īstenošana ir tikai laika jautājums.

Karajevs turpina hiperbolizētā veidā: “Pilna tautas un valsts nošķirtība vienai no otras.”

Valsts – tie esam mēs paši. Vēlreiz atgādinām, ka nevajadzētu vienādot jēdzienus “valdība” un “valsts”. Tas, ka daļa sabiedrības ir pašizolējusies no valsts sabiedriskajiem un politiskajiem procesiem, nav automātiski valdības vaina. Te gan nevēlamies teikt, ka Latvijas valsts institūciju pārstāvji un politiķi vienmēr rīkojas atbilstoši saviem pienākumiem. Vienkārši norādām, ka “Sputnik” kultivē populisma ideju: “tauta” vienmēr laba, “valsts” vienmēr ļauna. Šādi vēstījumi beigtos, ja Latvijas valdība izvēlētos pakļauties Kremļa nostādnēm.

Maldināšana: tīmekļvietne “lv.sputniknews.ru” 8. janvārī publicēja rakstu “Valstiskuma nav, kādēļ karogs: Latvijas iedzīvotāji apspriež valsts simbola zādzību no tiesas ēkas”.8 Zemgales rajona tiesas Aizkrauklē pārstāvji vērsās policijā ar iesniegumu par valsts karoga zādzību no tiesas ēkas. Tika ierosināts kriminālprocess. Pārkāpums var tikt traktēts ne tikai kā zādzība, bet arī kā valsts simbola zaimošana, par ko var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz trim gadiem vai naudas sodu. Karoga pazušana tika komentēta interneta portālos. “Sputnik” atlasījis vairākus komentārus, piemēram: “Droši vien kāds nodod ēku ekspluatācijā. Bez karoga nepieņem, tur nav, kur nopirkt. Tādējādi atdos pēc mājas nodošanas. Nu, vai ātrāk atklās pazušanu. Vispār jau karogs – tas ir nopietni, par to var reālu termiņu iedot.” (Nata Kuzņecova-Brehmane) Vēl: “Es no visām noņemtu… pēc valstiskuma tur vispār nesmaržo… Jautrais Rodžers būtu atbilstošs tēmai…” (Igors Medvedevs); “Jūs nesapratāt. Viņi nozaga, lai izmazgātu…Atmazgās Latvijas “godu” un atdos.” (Petja Kkkkk)

Atspēkojums: Šajā gadījumā it kā nav daudz, ko atmaskot, tomēr tas ir spilgts manipulēšanas piemērs, kuram ir vērts pievērst uzmanību. Salīdzinoši īsais raksts ir vērsts uz Latvijas valstiskuma noniecināšanu. “Sputnik” izmanto karoga zādzību, lai pārliecinātu lasītājus, ka Latvijas sabiedrība apsmej valstisko simbolu un Latvijas valstiskumu kopumā. Cik nopietni vispār ir vērtējami komentāri interneta medijos un sociālajās platformās? “Sputnik” nesmādē pat anonīmo Petju, kurš raksta, ka Latvijas gods ir aptraipīts un tas ir jāmazgā. Pārpublicēt šādu anonīmu komentāru ir tas pats, kas pārpublicēt to, kas rakstīts uz žogiem un tualetes sienām. Tas parāda “Sputnik” darbinieku ētikas robežas vai, drīzāk, to trūkumu.

Komentārs par to, ka Latvijā nav valstiskuma, ir tikpat nopietni ņemams vērā kā vēstījums, ka Zeme ir plakana. Cilvēkiem ir tiesības savos mikroblogos vai rakstu komentāru sadaļās rakstīt lietas, kuras viņiem tīk, bet jautājums ir par Krievijas ārpolitikas resursa – “Sputnik” – motivāciju pārpublicēt absurdus vēstījumus. Jautājums, protams, ir retorisks, jo atbilde jau ir skaidri zināma. Krievijas maldinātāji un propagandisti strādā ar mērķi diskreditēt Latviju starptautiski, sašķelt Latvijas sabiedrību un pārliecināt Krievijas iedzīvotājus par Maskavas ārpolitikas pareizību attiecībās ar Latviju un Rietumiem kopumā.

Maldināšana: tīmekļvietne “riafan.ru” 2. janvārī publicēja rakstu “Federācijas padomē Baltiju nosauca par “ASV politisko priekšposteni” rusofobijas sfērā”.9 Bijušais Latvijas Ārlietu ministrijas vadītājs Jānis Jurkāns atzina, ka Rīgai nav savas ārpolitikas un tā ir spiesta izdabāt ASV un Eiropas Savienībai, kas demonizē Krieviju. Rietumiem esot izdevīga baltiešu rusofobija, tā palīdz informācijas karā pret Krieviju. Atbilstoši Jāņa Jurkāna teiktajam, kamēr ASV un Eiropa uzskatīs, ka Krievija ir ļaunuma impērija, tikmēr Rīga izdabās Rietumiem. Jurkāns pauda viedokli, ka ir ES un ASV politika, kas vērsta uz Krievijas demonizāciju. Tāpēc viņš neredzot nekādu iespēju Baltijas valstu valdībām mainīt savu retoriku attiecībās ar Krieviju. Federācijas Padomes Ārlietu komitejas loceklis Oļegs Morozovs piekrita Jurkāna teiktajam un nosauca Baltijas valstis par “ASV priekšposteni rusofobijas jomā un histērijas, baiļu no Maskavas un teritoriālo pretenziju jautājumos”.10 Morozovs teica, ka Baltijas valstīm tiek maksāts par negatīvu retoriku Maskavas virzienā, tāpēc tā netikšos mainīta: “Šīs valstis saņem finansiālas un politiskas dividendes tikai par savu rusofobisko pozīciju. Taču, ja tās pārstās baidīties no Krievijas draudiem, tad tām pārtrauks maksāt.”11

Atmaskošana: Iepriekšējos rakstos esam skaidrojuši, kā Krievijas maldinātāji izmanto Latvijas politiķus savu vēstījumu pastiprināšanai. Gan Aivars Lembergs, gan Tatjana Ždanoka, gan Normunds Grostiņš un citi ir palīdzējuši Kremlim skaidrot, ka NATO ir okupants, tēriņi aizsardzībai ir par lielu, ekonomika ir sabrukusi utt. Jau kārtējo reizi arī bijušais Latvijas ārlietu ministrs Jānis Jurkāns izpalīdz autoritārajai kaimiņvalstij ar saviem komentāriem, šoreiz par to, ka Latvija izdabā ASV un tāpēc tās retorika Krievijas virzienā ir negatīva. Nez kādi varētu būt Jurkāna piemēri tam, ka Eiropas Savienība nodarbojas ar Krievijas demonizāciju? Par Latvijas ārpolitikas neatkarības trūkumu – varam teikt, ka esam gandarīti, ka kopš 2004. gada varam savu vēstījumu attiecībās ar Krieviju pastiprināt ar kopējo ES un NATO nostāju.

Krievijas Federācijas Padomes Ārlietu komitejas loceklis Oļegs Morozovs piekrīt Jurkāna teiktajam, un tas nav pārsteidzoši. Būtu vērtīgi, ja Morozovs parādītu piemērus un ceļus, kā ASV maksā Latvijai par rusofobiju un histēriju. Kāda ir ASV budžeta pozīcija, kur rakstīts – “maksa par Latvijas rusofobisko pozīciju”? Un kur Latvijai ir ienākumu pozīcija – “ienākumi no ASV par rusofobisko pozīciju”? Tie, kuri ir uzmanīgi sekojuši ASV un Latvijas attiecībām, zinās, ka ASV kā globālas spēlētājas ir ieinteresētas nesaasināt situāciju uz NATO dalībvalstu un to kaimiņvalstu robežām. Oficiālās Vašingtonas komunikācija ir drīzāk bijusi orientēta uz Latvijas–Krievijas dialoga un normālu kaimiņattiecību veicināšanu. Drīzāk jau Baltijas valstis ir tās, kuras daudzus gadus skaidro Rietumu sabiedrotajiem, ka Krievijā valda revanšisma gars, tās politika attiecībās ar kaimiņvalstīm ir destruktīva un atsevišķos gadījumos agresīva. Līdz 2014. gadam par to nebija tik viegli pārliecināt, pēc Krimas nelikumīgās aneksijas situācija ir mainījusies, ASV un ES nostāja vērtējumos par Putina autoritāro režīmu ir kļuvusi reālistiskāka. Kopš tā laika Krievijas propagandisti ir mainījuši akcentus un aktīvi izplata melus par to, ka ASV kūda baltiešus pret Krieviju. Jurkāna un Morozova saskanīgajiem izteikumiem nav pierādījumu bāzes, šādas klišejas tiek izplatītas vairāku gadu garumā, pierādījumi nav sekojuši. Morozovs ik pa laikam parādās arī Vladimira Solovjova RTR TV diskusiju raidījumos, kur dominē agresīva un emocionāla retorika pret Rietumiem.

1 Еще повоюют: Кремлю не удалось охмурить русских Латвии. 28.01.2020., “bb.lv”, https://bb.lv/statja/politika/2020/01/28/bolshinstvo-russkoyazychnyh-schitayut-sebya-patriotami-latvii

2 Turpat.

3 I. Bērziņa, U. Zupa. Latvijas sabiedrības griba aizstāvēt valsti: veicinošie un kavējošie faktori. Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija, Drošības un stratēģiskās pētniecības centrs, 2020, https://www.naa.mil.lv/sites/naa/files/document/DSPC_GribaAizstavetValsti_0.pdf

4 Jakub Marian’s Language learningscienceart,

https://jakubmarian.com/map-of-the-most-spoken-foreign-languages-of-the-eu-by-country/

5 “Запад”: восприятие и стремление эмигрировать. Levada, 13.10.2015., https://www.levada.ru/2015/10/13/zapad-vospriyatie-i-stremlenie-emigrirovat/

6 Karajevs par Latvijas iestāšanos ES un NATO: nav skaidrs, kā lai tagad zoles iztīra. Sputnik, 09.01.2020., https://sputniknewslv.com/Latvia/20200109/13021629/karajevs-par-latvijas-iestasanos-es-un-nato-nav-skaidrs-ka-lai-tagad-zoles-iztira.html

7 Karajevs par Latvijas iestāšanos ES un NATO: nav skaidrs, kā lai tagad zoles iztīra. Sputnik, 09.01.2020., https://sputniknewslv.com/Latvia/20200109/13021629/karajevs-par-latvijas-iestasanos-es-un-nato-nav-skaidrs-ka-lai-tagad-zoles-iztira.html

8 Государственности нет, зачем флаг: латвийцы обсуждают кражу госсимвола со здания суда. Sputnik, 08.01.2020.,

https://lv.sputniknews.ru/incidents/20200108/13018931/Gosudarstvennostyu-i-ne-pakhnet-latviytsy-obsuzhdayut-krazhu-flaga-u-suda.html

9 В Совфеде назвали Прибалтику “политическим форпостом США” в части русофобии. “Riafan.ru”, 02.01.2020., https://riafan.ru/1238355-v-sovfede-nazvali-pribaltiku-politicheskim-forpostom-ssha-v-chasti-rusofobii

10 Turpat.

11 Turpat.

 

Dalīties: