No Krievijas propagandistiem ir bieži dzirdēts, ka Latvijas “agresīvā politika” pret Krieviju tiek īstenota ASV uzdevumā. Nekādi fakti minētā apgalvojuma pamatošanai netiek piedāvāti, jo tādu vienkārši nav. Toties ir pierādījumi tam, ka ASV valdība ik pa laikam drīzāk ir aicinājusi mūs nesaasināt situāciju un meklēt kompromisa risinājumus. Pirmais, kas nāk prātā, ir ASV (un Zviedrijas) neatsaukšanās uz Latvijas vēlmi 1992. – 1994. g. posmā panākt, ka PSRS pensionētās militārpersonas dotos atpakaļ uz Krieviju. ASV un Zviedrija toreiz palīdzēja Latvijai atbrīvoties no Krievijas (PSRS) bruņoto spēku klātbūtnes. Ja jau ASV mūs izmanto Krievijas kaitināšanai, tad Vašingtonas politikai bija jābūt atšķirīgai. Fakti maz interesē Krievijas informācijas frontes kaujiniekus, kuri veido ap mums virtuālo realitāti tā, lai mēs neatšķirtu, kur beidzas fakti un kur sākas izdomājums. Daudzi mūsdienu cilvēki dzīvo informācijas (un dezinformācijas) burbuļos – daļēji slēgtās vidēs, kur it kā alternatīvs skatījums realitātē ir tā paša autora veidots vai vismaz atlasīts kā atbilstošs manipulēšanas mērķiem. Facebook un citas lielās platformas atlasa mums reklāmas un informāciju atbilstoši mūsu iepriekšējiem meklējumiem un interesēm, tādējādi paturot vienveidīgā vidē. Ja minētās aktivitātes ir tirgus veidotas, tad autoritārās valstis šādu pašu vienveidīgumu panāk politisko mērķu sasniegšanai.
Raksts tapis Austrumeiropas politikas pētījumu centra analītisko materiālu sērijā, kuras mērķis ir atklāt maldināšanas piemērus interneta portālu saturā, tos atspēkot un izskaidrot maldināšanas metodes.
Maldināšana: Interneta vietne lt.sputniknews.ru 3. aprīlī publicēja rakstu “Gilis: piemineklis Rīgas atbrīvotājiem var kļūt par iemeslu kara pieteikšanai.”[1] Politikas analītiķis Vadims Gilis pauž viedokli, ka Uzvaras piemineklis varētu kļūt par “kara pasludināšanas iemeslu”. V. Gilis uzskata, ka Latvijas varasiestādes nepieskarsies Uzvaras piemineklim, kamēr ASV nebūs vajadzīgs konflikts šajā teritorijā. Viņš uzskata, ka Rīgas mērs Nils Ušakovs pieminekļa nenojaukšanas garantijas var solīt līdz nākamām pašvaldību vēlēšanām, kad, visticamāk, „Saskaņa” zaudēs savas pozīcijas un pie varas nāks nacionālistiskas partijas, kam būs pilnīgi atšķirīgi viedokļi par pieminekli. Politologs uzskata, ka pašlaik cilvēki var būt relatīvi mierīgi par pieminekļa likteni, jo tas kalpo kā casus belli Latvijai. Tiklīdz ASV būs vajadzīgs konflikts, tā ekskavatori brauks uz pieminekli, sāksies konflikts un tā sekas būs ļoti negatīvas Latvijai.
Atspēkojums: Publikācijas mērķis ir Latvijas informatīvo telpu piepildīt ar informāciju, kas radītu spriedzes, saspīlējuma un baiļu atmosfēru. Pieminekļa iespējamās nojaukšanas tēmas kultivēšana cita starpā palīdzēja Tatjanai Ždanokai un LKS sava elektorāta mobilizēšanai pirms EP vēlēšanām. Publikācijā tiek konstruēta versija par to, ka Latvijas iekšpolitiku, tajā skaitā tā dēvētā uzvaras pieminekļa sakarā, nosaka ASV. Tādējādi ASV apzināti tiek iekadrēta “ārējā ienaidnieka” rāmējumā. Rakstā tiek kultivēts mīts par to, ka ASV izmanto Latviju spriedzes vairošanai ar Krieviju. Latvijas Ārlietu ministrijas publicētā informācija atgādina visiem, ka “Latvijas mērķis ir veidot attiecības ar Krieviju, balstoties uz starptautisko tiesību normām un ievērojot vienu no savām ārpolitiskajām prioritātēm – labu attiecību uzturēšana ar kaimiņvalstīm. Latvijas divpusējo attiecību dinamiku ietekmē arī Eiropas Savienības-Krievijas attiecību kopējā virzība.”[2]Pēdējo laiku Latvijas ārpolitikas prakse liecina par tās ciešu saikni ar ES kopējo ārpolitiku. Ārlietu ministrija ir norādījusi, ka t.s. Uzvaras pieminekli aizsargā ar Krieviju 1994. gadā noslēgtā vienošanās par savstarpēju memoriālo būvju un karavīru masu kapavietu aizsardzību un uzturēšanu. Atbilstoši ministrijas sniegtajai informācijai, starpvalstu vienošanās paredz, ka abas puses ar cieņu izturēsies pret memoriālajām būvēm un masu apbedījumiem. ĀM preses sekretārs Jānis Beķeris ir norādījis, ka konkrētas memoriālās celtnes sarakstā nav iekļautas, tomēr t.s. Uzvaras piemineklis atbilst tādai celtnei, uz kuru šo vienošanos attiecina.[3]
Maldināšana: Interneta vietne ruvek.ru 3. aprīlī publicēja rakstu “Sergejs Lavrovs: Krievija seko cilvēktiesību ievērošanas situācijai Centrālāzijā.”[4] S. Lavrovs intervijā par cilvēktiesību jautājumiem Centrālāzijā izdevumam „Moskovskij komsomoļec” norādīja, ka Latvijā un Igaunijā Krievijas tautiešiem tika negodīgi atņemtas balsstiesības. Kopumā par Baltijas valstu iedzīvotāju tiesību ievērošanu viņš norādīja, ka progress ir neliels, ko nevar uzskatīt par pietiekošu. Vienlaikus S. Lavrovs atgādināja, ka Krievija pašlaik strādā pie efektīvāka tautiešu tiesību aizsardzības procesa izstrādāšanas.
Atspēkojums: Publikācijā apgalvotais, ka Krievijas tautiešiem Latvijā mērķtiecīgi tiek atņemtas balsstiesības, neatbilst patiesībai. 1990. gadā pieņemtā Latvijas Neatkarības deklarācija[5] atgādina, ka Padomju okupācija neiznīcināja Latvijas Republiku de jure. No šī principa izriet Latvijas tiesības veidot pilsonības politiku balstoties uz valsts nepārtrauktības jeb turpināšanās doktrīnu, tātad par pamatu ņemot 1940. gada pilsoņu kopumu (atbilstoši 1919. gada 23. augusta Likumam par pavalstniecību).[6] Okupētās Latvijas teritorijā ieceļojušajiem PSRS pilsoņiem tika izrādīta pretimnākšana, proti, tika dota iespēja iegūt pilsonību naturalizācijas kārtībā. Latvijas Pilsonības likums nenosaka, ka t.s. Krievijas tautiešiem tiek liegta pilsonība (un līdz ar to balsstiesības vēlēšanās) viņu etniskās piederības dēļ. Tādi paši noteikumi tiek attiecināti arī uz līdz 1991. gadam Latvijā dzīvojošajiem ukraiņiem, poļiem, lietuviešiem un baltkrieviem, ja viņi nebija bijuši Latvijas pilsoņi līdz 1940. gadam vai to pēcteči. Kopš naturalizācijas procesa sākuma Latvijas pilsonībā uzņemtas 146 214 personas. Nepilsoņu īpatsvars 2018. gada 1. jūlijā bija samazinājies līdz 11% no valsts iedzīvotājiem (228 855 personu).[7] Durvis ir vaļā, pilsonība un līdz ar to arī vēlēšanu tiesības ir iegūstamas, neskatoties uz personu etnisko piederību. Krievijas Ārlietu ministrijā šo faktu labi zina, bet ignorē specifisku ārpolitikas un iekšpolitikas mērķu sasniegšanai.
Maldināšana: Interneta vietnes lv.sputniknews.ru un rubaltic.ru 4. aprīlī publicēja rakstu “Latvijas Saeima otrajā lasījumā apstiprināja aizliegumu vilkt padomju formu Uzvaras dienā”.[8] Latvijas parlaments otrajā lasījumā apstiprinājis grozījumus likumā, ar ko tiks aizliegts 9. maija pasākumos izmantot PSRS armijas formas tērpus.
Atspēkojums: Raksta virsraksts ir tendenciozs un maldinošs, jo mērķtiecīgi izceļ tikai vienu notikuma aspektu, noklusējot citu svarīgu sadaļu, bez kuras lasītājs neiegūst objektīvu priekšstatu par notikušo. Šī metode ir efektīva, jo lasītāji izlasa tikai daļu no publikācijām pilnā apjomā, bet lielu daļu – tikai virsrakstu līmenī. Šī raksta virsraksts liek domāt, ka likuma grozījumi aizliedz tikai padomju formas un tikai noteiktā datumā. Konkrētais priekšlikums „Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”” izskatīšanai otrajā lasījumā tika formulēts sekojoši: “Izteikt 11. panta pirmās daļas 5. punktu šādā redakcijā: “izmantot, arī stilizētā veidā, bijušās PSRS, bijušo PSRS republiku un nacistiskās Vācijas karogus, bruņoto spēku un represīvo iestāžu formas tērpus, ģerboņus un himnas, nacistisko svastiku, SS zīmes un padomju simbolus — sirpi un āmuru līdz ar piecstaru zvaigzni;””.[9] Ja Sputnik to publicētu šādā veidā, tad lasītājs redzētu, cik liela nozīme piešķirta ne tikai padomju, bet arī nacisma simbolikai. Tas gan neiederētos kopējā Kremļa propagandas vēstījumā par Latviju, kā zemi, kur vajā padomju kara veterānus.
Maldināšana: Interneta vietne ria.ru 6. aprīlī publicēja rakstu “Eiroparlamentā Rīgas mēra atstādināšanu no amata nosauca par reklāmas gājienu.”[10] Eiropas Parlamentā tiek pausts nosodījums Rīgas mēra Nila Ušakova atstādināšanai. EP deputāti N. Ušakova atstādināšanu nodēvējuši par “reklāmas” gājienu atsevišķu partiju politiskā kapitāla vairošanai.
Atspēkojums: Līdzīgi, kā iepriekšējā piemērā, maldināšana tiek panākta ar virsraksta palīdzību. Maldinošs virsraksts, kas liek domāt ka viss vai vismaz vairums Eiropas Parlamenta deputātu nosoda Latviju, lai gan vienīgais komentētājs, uz kuru tiek likta atsauce rakstā, ir Miroslavs Mitrofanovs. Tādējādi tiek mēģināts parādīt, ka Eiropas Parlaments ir pret Nila Ušakova atstādināšanu, lai gan realitātē par minēto notikumu visdrīzāk zina tikai daži eiroparlamentārieši. Virsraksta nesakritība ar raksta saturu ir plaši izmantota Krievijas propagandistu un dezinformētāju metode. 2017. gadā publicētā Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētījumā “Starptautisko notikumu atainojums Latvijas interneta medijos” ir secināts, ka krievvalodīgie interneta mediji bieži ar virsrakstu palīdzību sagroza vēstījumu. Pētījuma autori norāda, ka “Interneta medijos publikāciju virsraksti ir uztverami kā autonoma vēstījumu vienība, kas piedāvā naratīva koncentrātu un noteiktā auditorijas daļā rada praiminga efektu par starptautiskiem notikumiem un to dalībniekiem.”[11]Citiem vārdiem sakot, ar virsrakstu palīdzību vien var noskaņot auditoriju par labu noteiktai notikumu un procesu interpretācijai.
[1] Гилис: памятник освободителям Риги может стать “поводом к объявлению войны, https://lt.sputniknews.ru/radio/20190403/8695482/Gilis-pamyatnik-Osvoboditelyam-Rigi-mozhet-stat-povodom-k-obyavleniyu-voyny.htm
[2] Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas divpusējās attiecības, https://www.mfa.gov.lv/arpolitika/divpusejas-attiecibas/latvijas-un-krievijas-attiecibas
[3] Ārlietu ministrija skeptiski vērtē iniciatīvu demontēt Uzvaras pieminekli, 01.03.2019., LSM, https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/arlietu-ministrija-skeptiski-verte-iniciativu-demontet-uzvaras-pieminekli.a311194/
[4] Сергей Лавров: Россия отслеживает ситуацию с соблюдением прав соотечественников в Центральной Азии, 03.04.2019., http://ruvek.ru/?module=news&action=view&id=22768 Pilna intervija: http://ruvek.ru/?module=articles&action=view&id=11338
[5] Pilnais nosaukums: Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Austākās Padomes Deklarācija par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, https://likumi.lv/doc.php?id=75539
[6] Pilsonības likums, https://likumi.lv/doc.php?id=57512
[7] Fakti par sabiedrības integrāciju Latvijā, pilsonības un valodas politiku, 31.01.2019., https://www.mfa.gov.lv/arpolitika/sabiedribas-integracija-latvija/fakti-par-sabiedribas-integraciju-latvija
[8] Сейм Латвии утвердил во втором чтении запрет советской формы на День Победы, https://lv.sputniknews.ru/Latvia/20190404/11265865/saeima-zapret-forma-sssr.html
[9] Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” (Nr.122/Lp13), http://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/0/A0E387A7B78251FBC22583C3003E6113?OpenDocument
[10] В Европарламенте назвали рекламным ходом отстранение мэра Риги от должности, RIA, 06.04.2019., https://ria.ru/20190406/1552447731.html
[11] Kaprāns M., Kudors A., Starptautisko notikumu atainojums Latvijas interneta medijos, Rīga: APPC, LU Akadēmiskais apgāds, 2017, 174. lpp.