www.delfi.lv
2018. gadā visa gada ietvaros pret Latviju tika īstenota intensīva un masīva maldināšanas kampaņa maldinošajos un klikšķu portālos (vesti.lv, lv.sputniknews.ru, baltnews.lv, rubaltic.ru u.c.), televīzijas raidījumos un “pētnieciskajās” filmās, kas mērķētas gan uz Latvijas, gan Krievijas auditoriju. Paredzams, ka arī 2019. gads nebūs izņēmums un šāds informatīvs uzbrukums mūsu valstij, kas notiek jau vairākus gadus, tiks turpināts. Šobrīd nav indikatoru, kas liecinātu par izmaiņām standarta vēstījumos par Latviju. Attiecīgi arī šogad dominēs tādi vēstījumi kā “fašisms”, “neizdevusies valsts”, “nabadzība”, “aparteīda režīms”, “genocīds”, “viss ir slikti”, “NATO spēku klātbūtne – drauds reģionam un Krievijas provokācija”, “PSRS labie laiki” utt. Ņemot vērā, ka šogad notiks Eiropaas Parlamenta vēlēšanas, pirmajā pusgadā potenciāli var tikt pievērsta lielāka uzmanība prokremlisko politisko spēku akciju popularizācijai un ES kā ekonomiski negatīva faktora atainojumam maldinošajos medijos.
Šīs rubrikas mērķis ir informēt par maldinošo portālu darbību un atspēkot to vēstījumu. Materiāls tapis Austrumeiropas politikas pētījumu centra rakstu sērijā, kuras mērķis ir atklāt maldināšanas piemērus mediju telpā un tos atspēkot.
Maldināšana: 2018. gada 9. decembrī portālā “lv.sputniknews.ru” publicēts raksts “Latvijas eksperiments: jo nabadzīgāka valsts, jo augstākas cenas”,1 kas pārpublicēts “vesti.lv”.2 Tā autors Pāvels Kirillovs apgalvo, ka Latvija joprojām ir viena no trim visnabadzīgākajām valstīm ES, taču preces tajā ir dārgākas nekā bagātajās ES valstīs. P. Kirillovs savu tēzi cenšas pierādīt ar dažādiem piemēriem, atsaucoties uz liecībām un patērētāju viedokli.
Atspēkojums: Maldinātāju vēstījums par to, ka Latvija ir unikāli nabadzīga un neizdevusies valsts, balstās salīdzinājumā ar citām ES dalībvalstīm. Latvijai noteikti ir, uz ko tiekties, taču nevar objektīvi spriest par nabadzību vai veiksmes stāstu kādā konkrētā valstī, demonstrējot tik nelielu izlases kopu. Latvija ieņem apmēram 50. vietu pasaulē pēc IKP uz 1 iedzīvotāju – no kādām 200 valstīm (atkarībā no avota), tādējādi pārspējot apmēram 150 valstis.3 Maldinātāji mērķtiecīgi apskata vienīgi tādas izlases kopas, kas pierāda, ka Latvija ir sliktāka par kādu citu valsti, ignorējot datus, kas liecina par pretējo.
Neapstrīdot tēzi, ka atsevišķu kategoriju preces, iespējams, noteiktās ES dalībvalstīs ir lētākas, lai varētu vispārināt apgalvojumu par to, kurā dalībvalstī preces un dzīvošana ir dārgāka, ar atsevišķiem piemēriem nepietiek. Objektīvākai kopbildei nepieciešams aplūkot kopējo cenu līmeni, iedzīvotāju pirktspēju un dzīves dārdzību. “Eurostat” dati par cenu līmeni 2017. gadā ES dalībvalstīs liecina, ka Latvijas kopējais cenu līmenis ir 73% no ES vidējā, turklāt tas ir mazāks nekā Rietumeiropas valstīm.4 2019. gada dzīves dārdzības indekss liecina, ka Latvija Eiropā ieņem 22. vietu no 40 valstīm (kur pirmā ir ar visaugstāko dārdzību).5
Maldināšana: 2018. gada 13. decembrī portālā “vesti.lv” ar nosaukumu “Muļķu piemuļķošana: Latvijas varasiestādes atņems krieviem īpašumus”6 pārpublicēts “rubaltic.ru” raksts. Rakstā vēstīts par Krievijas estrādes mākslinieku un citu populāru personu īpašumiem Latvijā. Maldinošā teksta autors apgalvo, ka Latvija ir piemuļķojusi šīs personas un plāno atņemt īpašumus. Tas notiks tādēļ, ka Latvija ir NATO robežvalsts, kuru Latvijas aizjūras kuratori jebkurā brīdī var izmantot konflikta provokācijai pret Krieviju. Provokācijas gadījumā Latvija atsavinās Krievijas pilsoņu īpašumus.
Atspēkojums: Maldinošais raksts ir viltus ziņa, un to var pierādīt, nemaz neiedziļinoties šī raksta saturā. Pirmkārt, tā virsrakstā krievu valodā ir izmantoti lamuvārdi, ka attiecināti pret rakstā minētajām personām. Ja “vesti.lv” būtu medijs, nevis viltus ziņu portāls, šāds raksts būtu uzskatāms par žurnālistu ētikas pārkāpumu. Otrkārt, raksta virsraksts īsti neatbilst saturam, jo rada iespaidu, ka Latvijas varasiestādes plāno atņemt īpašumus vietējiem krieviem, proti, to etniskās piederības dēļ. Attiecīgi šis raksts ir kārtējais “vesti.lv” etniskā naida kurināšanas mēģinājums. Treškārt, maldinātāja apgalvojumi nav balstīti pierādījumos par šādu plānu faktisku esamību. Ceturtkārt, aprakstītā situācija ir vien iedomāta teorētiska varbūtība, kuru nevar pārbaudīt realitātē, proti, nav attiecīgu precedentu, kas liecinātu par minētā scenārija neizbēgamību. Līdz ar to paveras plašas iespējas spekulatīviem apgalvojumiem, un no tā secināms, ka maldinošajam rakstam nav jēgas.
Maldināšana: 2018. gada 16. decembrī portālā “baltnews.lv” publicēts raksts “Ne vien rusofobija: par antisemītismu Latvijā”.7 Atsaucoties uz ES Pamattiesību aģentūras pētījumu par antisemītismu 12 ES valstīs, kas neaptvēra Latviju, “Baltnews” ziņo par situāciju Latvijā un parāda, ka tā ir antisemītiska valsts, kā pierādījumus izmantojot dažādus argumentus. “Baltnews” atgādina, ka nacistu propagandisti vācu okupācijas laikā centās pārliecināt Latvijas iedzīvotājus, ka PSRS veiktajās izsūtīšanās vainojami ebreji. “Baltnews”, balstoties uz “Pew Research Centre” pētījumu, apgalvo, ka Latvijā antisemītisms ir divreiz spēcīgāks nekā Ukrainā. Visbeidzot, “Baltnews” citē atsevišķu personu teikto.
Atspēkojums: Sasaistot antisemītismu (kas Eiropas kolektīvajā atmiņā saistās ar holokaustu) un rusofobiju, maldinātāji mērķtiecīgi konstruē iespaidu par krieviem kā “apspiestu un apdraudētu” tautu Eiropā. Maldinātāji tiecas pārliecināt, ka Kremļa politikas kritika automātiski nozīmē etnorasisma izpausmi. Cits maldinātāju vēstījums par Latviju ir saistīts ar “fašistiskas valsts” tēla konstruēšanu, tādēļ maldinātāji mērķtiecīgi tiecas pārliecināt, ka Latvijā ir unikāli augsts antisemītisma līmenis. Maldinātāji vēsta par holokaustu tā, it kā to būtu veikusi Latvijas tauta vai valsts, pilnībā ignorējot nacistu okupācijas režīma izšķirošo lomu šajā procesā. “Baltnews” neveic nekādu pētījumu, kas pierādītu tā izvirzītās tēzes, bet gan izrauj citātus no konteksta un manipulē ar salīdzinājumiem. Ja pieņem, ka “Pew Research Centre” pētījums liecina par antisemītisma līmeni valstī, tad tas drīzāk apgāž “Baltnews” apgalvojumus un parāda, ka antisemītisma līmenis Latvijā ir viens no zemākajiem Austrumeiropā.8 Turklāt maldinātāji savā tekstā mērķtiecīgi ignorē “Pew Research Centre” pētījumā iekļautos antisemītisma līmeņa rādītājus Krievijā, jo tie traucētu veidot Latvijas vai Ukrainas “fašistiskās valsts” tēlu.
Maldināšana: 2018. gada 19. decembrī portālā “lv.sputniknews.ru” publicēts raksts “Nekāda darba Latvijā nav: reemigranti pusotru gadu meklē darbavietu”.9 Rakstā tiek izmantoti divu personu pieredzes stāsti par atgriešanos Latvijā un vēstīts, ka darbavietu neesamība un rindas bērnudārzos ir viena no galvenajām problēmām, ar ko saskaras reemigranti.
Atspēkojums: Maldinošais raksts ir paviršs pārstāsts no Latvijas Radio 4 pārraides “Doma laukums”,10 kurā tika stāstīts par 60 reemigrējušām ģimenēm VARAM reemigrācijas programmas ietvaros. Pārraidē tika minēti arī izaicinājumi, ar kuriem personām jāsaskaras reemigrējot, tomēr maldinātāji pārspīlēti vispārina atsevišķu personu dzīvesstāstus, sludinot ierasto vēstījumu par to, ka Latvijā nav iespējams atrast darbu, jo valda bezdarbs. Kā jau demonstrēts iepriekš, atsevišķi piemēri ne vienmēr raksturo situāciju kopumā. Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka bezdarba līmenis valstī pēdējos piecos gados krītas un 2018. gada novembrī samazinājies līdz 6,8%,11 savukārt nodarbināto skaits pieaug.12 Turklāt konkrētajā gadījumā maldinātāji ir ignorējuši darbaspēka trūkuma faktu Latvijā, par ko mediji un valsts iestādes vēsta jau vairākus gadus. Turklāt arī “Sputnik” ir par to vēstījis vairākkārt, protams, Latvijas situāciju atspoguļojot kā neveiksmes stāstu. Iespējams, konkrētais maldinātājs nav sekojis līdzi jaunākajām tendencēm. Šādi piemēri parāda vien to, ka maldinātājiem nav intereses par patieso situāciju Latvijā.
1 https://lv.sputniknews.ru/columnists/20181209/10269777/latvijskij-jeksperiment-chem-bednee-strana-tem-vyshe-ceny.html
2 https://vesti.bb.lv/statja/nasha-latvija/2018/12/10/nevygodnoe-naselenie-latviya-strana-dlya-nishchih
3 http://statisticstimes.com/economy/countries-by-projected-gdp-capita.php
4 https://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php/Comparative_price_levels_of_consumer_goods_and_services
5 https://www.numbeo.com/cost-of-living/rankings_by_country.jsp?title=2019®ion=150
6 https://vesti.bb.lv/statja/nasha-latvija/2018/12/13/razvod-lohov-latviyskie-vlasti-otnimut-nedvizhimost-russkih
7 https://baltnews.lv/riga_news/20181216/1022549319/Latvia-antisemitizm.html
8 http://www.pewresearch.org/fact-tank/2018/03/28/most-poles-accept-jews-as-fellow-citizens-and-neighbors-but-a-minority-do-not/ft_18-03-26_polandholocaustlaws_map/
9 https://lv.sputniknews.ru/economy/20181219/10383595/Nikakoj-raboty-Latvii-net-rejemigranty-poltora-goda-ishhut-mesto.html
10 https://rus.lsm.lv/statja/novosti/ekonomika/v-liepae-otkrilsja-klub-reemigrantov–problemi-u-vseh-pohozhie.a303464/
11 https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/statistikas-temas/socialie-procesi/nodarbinatiba/tabulas/nb002m/bezdarba-limenis-pec-dzimuma-pa-menesiem-15
12 https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/statistikas-temas/socialie-procesi/nodarbinatiba/tabulas/nb001m/nodarbinato-skaits-15-74-gadu-vecuma-pec